2021. gada 28. septembrī Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 690 pieņēma “Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021. – 2023. gadam”.  Plānā iekļautie pasākumi paredzēti, lai iespējami efektīvi vērstos pret cilvēku tirdzniecību, jo pieprasījums pēc pieejamiem seksuālajiem pakalpojumiem, lēta darbaspēka, dažādiem pakalpojumiem, kuru nodrošināšanai un īstenošanai vajadzīgs cilvēks, un attiecīgi piedāvājums rada nepieciešamību pēc politikas plānošanas, kas atbilst cilvēku tirdzniecības noziedzīgā nodarījuma izaicinājumiem šodienas un tuvākās nākotnes situācijā.

Rīcības plānā kopā iekļauts 31 pasākums, kas iedalīti četros tematisko rīcības virzienos:

  1. Prevencija, kas ietver apmācības un izglītības programmas, izpratnes veicināšanas kampaņas, valsts un privātā sektora politikas, aizsardzības pasākumus personām, kuras ir pieredzējušas cilvēku tirdzniecību.
  2. Aizsardzība, kas ietver normatīvo regulējumu par upuru aizsardzību un tiesībām, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un upuru gadījumu vadīšanu, izmitināšanu, ārstniecības pakalpojumus, psihiskās veselības pakalpojumus, informēšanu, juridiskos pakalpojumus, apmācības un izglītības programmas, apģērbu un ēdienu, tulkošanas pakalpojumus, izglītību, pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņu apguvi, atbalstu nodarbinātības jautājumos, reintegrāciju sabiedrībā;
  3. Vainīgo saukšana pie atbildības, kas paredz iegūt informāciju un to izmeklēt, celt apsūdzības un saukt pie atbildības cilvēku tirdzniecības noziedzīgajos nodarījumos iesaistītās personas.
  4. Partnerība, kas ietver privāto sektoru, valsts un pašvaldību sektoru, līderību, dažādību, uzticamības veidošanu, uz indivīdu vērstu ilgtspēju, efektīvu komunikāciju.

Rīcības plāna ieviešanā kopā iesaistītas vairāk kā 20 valsts un nevalstiskās organizācijas un lielākā daļa pasākumu tiks īstenoti valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī īstenojot pasākumus dažādu projektu ietvaros

Cilvēku tirdzniecības portrets Latvijā saglabājas nemainīgs. Svarīgākie cēloņi, kāpēc cilvēki kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, ir saistīti ar sociāli ekonomisko situāciju valstī.

„Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts un cilvēku tirdzniecības upuri no Latvijas tiek ekspluatēti ārvalstīs, taču uzlabojoties Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem, nākotnē Latvija varētu kļūt par cilvēku tirdzniecības mērķa valsti,” norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

UNODC pētījums (2021) - COVID-19 un noziedzība: pandēmijas ietekme uz cilvēku tirdzniecību

valsts sekretārs
Iekšlietu ministre par cilvēku tirdzniecību
Policists
Valsts policjja
Attēls satur informāciju par cilvēku tirdzniecības upuriem Latvijā
cilvektirdzniecība
Cilvēktirdzniecība
cape
darbaspēka tirdzniecības atklāšana
Cilvēktirdzniecības ziņojums