Saeimas budžeta portfelis 2023

17. februārī Saeima 1. lasījumā atbalstīja 2023. gada valsts budžeta likuma projektu, kurā valsts iekšējā un ārējā drošība ir noteikta kā prioritāte.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis norāda, ka attiecībā uz 2023. gada valsts budžetu, kā arī budžetu turpmākajos gados, svarīgākais ir cilvēki, paužot pārliecību, ka izdosies soli pa solim paaugstināt algas visiem iekšlietu nozarē strādājošiem. “Algu paaugstināšanai ir jānotiek katru gadu un tā ir ierakstīta ministrijas plānos. Nākošā prioritāte ir infrastruktūras pārveide visos Iekšlietu ministrijas dienestos, īpaši Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tā ir principiāli jaunas un modernas sistēmas ieviešana, kas paredz jaunas telpas, inovatīvu datortehniku un sakaru līdzekļus,” tā M. Kučinskis.

Iekšlietu nozarei budžetā paredzēti 582,8 milj. eiro jeb 1,37% no IKP. Tas ir par 64,7 milj. vairāk nekā 2022. gadā. Iekšlietu ministrijai būtisko pasākumu īstenošanai valsts budžetā vēl papildus plānots provizoriskais finansējums 55 milj. eiro apmērā, kas paredzēts valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, Valsts policijas nodrošināšanai ar atbilstošām telpām Mūkusalas ielā 101, kā arī datortehnikas un tīkla drošības iekārtu nomaiņai kiberdraudu mazināšanai iekšlietu nozarē.

Valsts policijai 2023. gadā plānoti 186,5 milj. eiro, Nodrošinājuma valsts aģentūrai 106 milj., Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) 66,3 milj. un Valsts robežsardzei 65,6 milj. eiro.

Valsts drošības dienestam plānoti 41,7 milj., Iekšlietu ministrijas Informācijas centram 18,2 milj., Pilsonības un migrācijas dienestam 30,8 milj., Veselības un sporta centram 6 milj., Finanšu izlūkošanas dienestam 4,8 milj. un Iekšējās drošības birojam 4,6 milj. eiro.

Iekšlietu ministrijai budžetā paredzēti 5,2 milj. eiro.

Lai īstenotu zinātnē un izcilībā balstītas studijas augsti kvalificētu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanā drošības un noziedzības apkarošanas jomā, nozares prioritāte ir arī Iekšējās drošības akadēmijas izveide, kurai šogad piešķirts 1,1 milj. eiro.

ES un pārējo ārvalstu projektiem budžetā paredzētais finansējums ir 46 milj.eiro.

Būtisks finansējums gan šajā, gan turpmākajos gados paredzēts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, jo VUGD autoparks ir būtiski nolietots, un to ir nepieciešams atjaunot. 2023. gada budžetā tam ir atvēlēti vairāk nekā 23 milj. eiro, 2024. gadā – 78 milj. 2025. gadā – 65 milj. Trijos gados kopumā šim mērķim paredzēti 166,3 milj. eiro. 

Lai turpinātu Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu optimizēšanu, paredzēts turpināt katastrofu pārvaldības centru izveidi. Katastrofu pārvaldības centros (KPC) vienuviet atradīsies iekšlietu dienesti un iestādes, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.  Katastrofu pārvaldības centri ļaus samazināt ministrijas valdījumā esošo īpašumu skaitu, KPC būs energoefektīvas būves ar modernām darba telpām. Līdz 2027. gadam plānots uzbūvēt 34 KPC visā Latvijā. KPC izveides mērķis ir nodrošināt vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju. KPC izveidei 2023. – 2025. gada budžetā plānoti 103,2 milj. eiro.

Tāpat paredzēts, ka 2023. gada budžetā 24 milj. eiro piešķirs arī amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielinājumam. Trijos gados kopā tie ir 72 milj. eiro. Kopumā iekšlietu nozarē strādājošajiem atalgojumam paredzēts par 8,5% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu.

Vēl iekšlietu nozares budžetā būtiskas prioritātes ir pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023. gadā īstenošana, Civilās aizsardzības operacionālās vadības centra telpu izveide un aprīkošana, vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura “112” vienotās tehnoloģiskās platformas modernizēšanas un integrēšanas e-pakalpojumu vidē pasākumu turpināšana, EK strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” trīs posmu īstenošana, tai skaitā labās prakses un jaunā stratēģiskās plānošanas cikla ieviešana iekšlietu nozarē, pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023. – 2025. gadam īstenošana, kā arī iekšlietu iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras  un informācijas aprites drošības pilnveidošana.

Foto: Saeima