16.augustā Iekšlietu ministrijā notika Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu un izbūves projekta īstenošanu. Komitejas sastāvā ir pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Komitejas sēdes laikā VNĪ informēja, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas I kārtas prioritārajos posmos ir izbūvēts 71 km žoga (83 % no plānotā apjoma), kā arī uzsākta žoga būvniecība II kārtas posmā (šobrīd tajā ir izbūvēti 1,415 km žoga). VNĪ vēl ātrāku progresu plāno panākt, piesaistot jaunus apakšuzņēmējus.
Tāpat atmežoti pilnā apmērā 1.kārtā 85,8 km un 2.kārtā – 30,47 km (kopā atmežoti 116,27 km). Izbūvēts arī dzelzceļa šķērsojums – tunelis. Žoga izbūvi šajā kārtā plānots pabeigt līdz 2023.gada rudenim, visas infrastruktūras izveidi – līdz 2023.gada beigām.
Savukārt II kārtā turpinās aktīvi būvdarbi 63.93 km garumā. Tāpat tiek turpināts zemes vienību novērtēšanas, atsavināšanas process, nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Infrastruktūras izbūvei nepieciešamā teritorija gar valsts ārējo robežu, atbilstoši saņemtajiem būvprojektiem, ir sagatavota būvdarbu uzsākšanai 30,47 km garumā. Plānots uzsākt atmežošanu un atsavināšanu valsts ārējās robežas posmos, kur robeža noteikta pa publiskiem ūdeņiem. Vienlaikus ar atsavināšanas un atmežošanas darbiem uz Ministru kabinetu plānots virzīt MK noteikumu projektu par patrulēšanas joslas noteikšanu gar publiskajām upēm.
Prognozētais būvdarbu pabeigšanas termiņš II kārtas darbiem ir 2024. gada nogale, savukārt žoga izbūvi plānots nodrošināt iespējami ātri. III kārtā posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā – noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu un pievedceļu izbūvi Daugavas posmā plānots finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Tāpat patrulēšanas joslas izbūvei gar Daugavu tika izsludināta cenu aptauja, par kuras rezultātu VNĪ informēja šodienas Komitejas sēdes laikā. Tuvākajā laikā plānots sagatavot finansējuma pārdalei nepieciešamos Ministru kabineta lēmuma projektus. Izbūvei nepieciešamais finansējums plānots valsts budžeta programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.
Savukārt robežas infrastruktūras izbūves IV kārtā posmā pie Riču ezera - aptuveni 5 km garumā - tiek izstrādāta tehniskā specifikācija.
Savukārt attiecībā uz Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu un izbūvēto infrastruktūru, VNĪ augustā plāno izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas robežu, lai atrastu būvkomersantu izmaiņu veikšanai būvprojektā, tā sadalījumam kārtās un autoruzraudzībai. Šobrīd prioritāte šajā jautājumā ir izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un izbūves turpināšana tajos posmos, kur robežas apsardzības infrastruktūra nav izbūvēta vai nav izbūvētā pilnā apmērā.
Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Kopumā uz Latvijas - Krievijas robežas jau ir izbūvēti 99 km žoga, bet vēl ir jāizbūvē aptuveni 180 km un aptuveni 53 km robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, tādēļ žoga būvniecība varētu būt raitāka nekā tā sākotnēji bija pie Baltkrievijas robežas.
Savukārt robežas posmiem, kur apsardzības infrastruktūra vai žogs nav izbūvēts, tiek gatavotas tehniskās specifikācijas būviepirkuma izsludināšanai. Iepirkumu plānots sludināt pa daļām, prioritāti piešķirot posmiem, kur iepriekš robežapsardzības infrastruktūra nav izbūvēta vispār. Būvdarbi notiks vairākos posmos, patlaban tiek plānots, ka žoga izbūve varētu noslēgties 2024.gada beigās, bet pārējās infrastruktūras izbūve – 2025.gadā.
Vienlaikus, ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas–Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā, lai vajadzības gadījumā projektētu dzīvniekiem draudzīgus risinājumus.
Sagatavoja:
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļa