Otrdien, 21. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums", kas tālāk tiks virzīts izskatīšanai Saeimā.
Likumprojekta mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu, nosakot nogaidīšanas perioda piemērošanas kārtību un pilnveidojot iesaistīto institūciju sadarbību darbā ar cilvēku tirdzniecības upuriem. Vienlaikus tas Latvijas normatīvajos aktos ievieš Eiropas Savienības direktīvas prasības un nosaka nacionālā koordinatora funkcijas cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā.
Likumprojekts paplašina arī līdzšinējā regulējuma tvērumu, vienlaikus ieviešot Eiropas Padomes ekspertu grupas GRETA rekomendācijas cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā.
2025. gadā Latvijā identificēti 22 cilvēku tirdzniecības upuri (2024. gadā – 38, 2023. gadā – 26), taču eksperti norāda, ka faktiskais cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits varētu būt lielāks. Visbiežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka un seksuālā ekspluatācija, kā arī piespiedu fiktīvās laulības. Kopumā novērots, ka sievietes biežāk tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas nolūkā, bet vīrieši – darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Salīdzinoši retāk tiek konstatēti gadījumi, kad cilvēku tirdzniecībai tiek pakļautas nepilngadīgas personas, piemēram, 2025. gadā šādi gadījumi netika konstatēti, bet 2024. gadā par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina četrus vienas ģimenes bērnus. Paaugstināti riski konstatēti arī noteiktām grupām, tostarp jauniešiem uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un ārpusģimenes aprūpes, trūcīgām personām, kuras meklē darba iespējas ārvalstīs, kā arī personām ar vielu lietošanas traucējumiem un garīgās veselības traucējumiem, kuri tiek ekspluatēti šeit pat Latvijā.
Cilvēku tirdzniecības gadījumi tiek atklāti dažādos veidos, un līdztekus Valsts policijai nozīmīga loma cilvēku tirdzniecības upuru agrīnā atpazīšanā ir arī pirmās saskarsmes institūcijām (bāriņtiesai, Bērnu aizsardzības centram, pašvaldību sociālajiem dienestiem, Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts darba inspekcijai un Valsts robežsardzei), kas, konstatējot aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību, nodrošina personas novirzīšanu pie kompetentajām institūcijām un atbalsta sniedzējiem.
Līdz ar to likumprojekts nosaka vienotu kārtību, kādā iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris tiek novirzīts atbalsta saņemšanai. Ja persona tam piekrīt, pirmās saskarsmes institūcija sazinās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju un nepieciešamības gadījumā organizē turpmāko atbalstu. Vienlaikus likums paredz elastīgu pieeju, ļaujot institūcijām izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko rīcības modeli.
Likumprojekts arī paplašina nacionālā koordinatora funkcijas, kuras jau šobrīd nodrošina Iekšlietu ministrija, īstenojot koordinācijas pasākumus, apkopojot statistikas datus un nodrošinot informācijas sniegšanu starptautiskajām organizācijām, kā arī izstrādājot politikas plānošanas dokumentus.
Paredzēts izveidot arī starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktu, kas nodrošinās informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām pārrobežu cilvēku tirdzniecības gadījumos.
Tāpat paredzēts pilnveidot arī nogaidīšanas perioda regulējumu cilvēku tirdzniecības upuriem. Turpmāk nogaidīšanas periodu varēs piemērot visiem ārvalstniekiem, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, un nepieciešamības gadījumā to varēs noteikt līdz 180 dienām, nodrošinot laiku atveseļošanai, sociālās rehabilitācijas saņemšanai un lēmuma pieņemšanai par sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Vienlaikus likumprojekts skaidri nosaka Valsts policijas kompetenci pieņemt lēmumus par nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, atteikumu vai pārtraukšanu, kā arī paredz personai tiesības šos lēmumus apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Lai veicinātu likuma ieviešanu un nodrošinātu vienveidīgu tā piemērošanu praksē, Iekšlietu ministrija plāno izstrādāt īsas vadlīnijas, kurās tiks ietverta informācija par cilvēku tirdzniecības atpazīšanas indikatoriem, cilvēku tirdzniecības upurim pieejamajiem atbalsta pasākumiem, ziņošanas kārtību un kontaktinformāciju, kā arī galvenajiem principiem darbā ar cilvēku tirdzniecības upuri.
Foto ilustratīvs.