10. septembrī skates “Gada labākā būve Latvijā 2025” apbalvošanas ceremonijā paziņoja 2025. gada labākās būves septiņās nominācijās.
Par Gada inženierbūvi atzina Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežas infrastruktūru un valsts robežas joslas infrastruktūru gar Latvijas un Krievijas Federācijas robežu.
Kategorijā “Publiskā jaunbūve” 2. vietu ieguva Katastrofu pārvaldības centru jaunās ēkas Daugavpilī, Līvānos un Madonā.
Šie apbalvojumi parāda ne tikai labu būvniecības kvalitāti. Tie parāda arī to, ka Latvijā tiek veidoti svarīgi valsts infrastruktūras objekti.
Tas nozīmē, ka Latvija mērķtiecīgi attīsta ēkas un sistēmas, kas stiprina valsts drošību un palīdz ātri reaģēt krīzes situācijās.
Piemēram, ja notiek liels ugunsgrēks vai vētra, šādas ēkas palīdz dienestiem sadarboties un ātri sniegt palīdzību.
Katastrofu pārvaldības centru ideja ir vienā ēkā apvienot vairākus iekšlietu un citus dienestus. Vienā centrā strādā:
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
- Valsts policija;
- Valsts robežsardze;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;
- citas institūcijas.
Tas palīdz uzlabot sadarbību un reakcijas ātrumu.
Piemēram, ja notiek avārija, policija, mediķi un ugunsdzēsēji var ātri sazināties, jo atrodas vienā ēkā.
Ļoti svarīgi ir tas, ka šos centrus veido arī mazākās pilsētās un reģionos. Mazās pilsētās jaunas un modernas valsts ēkas nav tik ierastas kā Rīgā. Tāpēc Katastrofu pārvaldības centra izveide ir svarīgs notikums visai vietējai kopienai.
Tas parāda, ka valsts rūpējas par drošību ne tikai lielajās pilsētās, bet visā Latvijā.
Piemēram, ja cilvēks dzīvo mazā pilsētā pie robežas, viņš redz, ka tuvumā ir moderns centrs, kur strādā policija, ugunsdzēsēji un mediķi.
Īpaši svarīgi šie centri ir pierobežas teritorijās. Tur mūsdienīga un labi aprīkota drošības infrastruktūra ir ļoti nepieciešama.
Tā palīdz dienestiem ikdienas darbā un ļauj valstij ātrāk reaģēt krīzes situācijās.
Ieguldījumi šādās ēkās stiprina arī iedzīvotāju drošības sajūtu. Cilvēki jūtas drošāk, ja zina, ka tuvumā ir moderns dienestu centrs.
Tas parāda, ka valsts ir klātesoša arī reģionos.
Svarīga ir arī darbinieku labbūtība darba vietā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aptaujas dati rāda, ka darbinieku apmierinātība ar darba vidi dislokācijās ir 70,1 punkts. Tas ir liels pieaugums, jo 2024. gadā šis rādītājs bija 52,5 punkti.
Latvijā jau ir pabeigti 21 Katastrofu pārvaldības centri (KPC). Pirmie centri svinīgi tika atvērti 2023. gada 1. jūnijā Priekulē un Iecavā.
2026. gadā ieplānots plānots pabeigt astoņus jaunus centrus – Alūksnē, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Preiļos, Siguldā, Rīgā un Jūrmalā.
Plašā infrastruktūras modernizācijas programma paredz līdz 2029. gadam izveidot vairāk nekā 30 centrus visā Latvijā.
Būvniecībai izmanto Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu, kā arī valsts budžeta līdzekļus. Tas nozīmē, ka daļu naudas dod Eiropa, bet daļu – Latvijas valsts.
Katastrofu pārvaldības centru programma nav tikai ieguldījums jaunās ēkās. Tā ir ilgtermiņa investīcija cilvēkos, reģionu attīstībā un valsts drošībā.
Tā nodrošina labus darba apstākļus operatīvajiem dienestiem un drošāku vidi iedzīvotājiem.
Tas ir svarīgi neatkarīgi no tā, kurā pilsētā vai novadā cilvēks dzīvo. Gan Rīgā, gan mazā pilsētā pie robežas cilvēkam ir jābūt iespējai saņemt ātru palīdzību.
Visi skates “Gada labākā būve Latvijā 2025” pieteiktie objekti jau 11. gadu ir redzami skates gadagrāmatā.
Skate “Gada labākā būve Latvijā” notiek jau 28. gadu. Skati organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ceresit un 17 nozares organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Būvniecības koledžu un RISEBA FAD.