Robežas stabs un žogs

Lai stiprinātu valsts drošību un uzlabotu valsts robežas apsardzības efektivitāti, ar 2025. gada 1. septembri trešo valstu pilsoņiem, kuriem Latvijā nav izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā  eta.gov.lv. noteiktas ziņas par sevi, saviem radiniekiem (ja tādi ir) un ceļojuma mērķi. Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma 2025. gada 3. aprīlī.

Informācija ieceļotājiem:

  • Personu loks, uz kurām attiecas ziņu sniegšanas pienākums, ir precīzi definēts Imigrācijas likuma 4.4 panta pirmajā daļā – pienākums sniegt ziņas būs tiem ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas pilsoņi un kuriem nav Latvijas Republikas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Šis pienākums attiecas arī uz tiem, kas Latviju šķērso tikai tranzītā;
  • Vismaz 48 stundas pirms ierašanās Latvijā jāiesniedz informācija tiešsaistē vietnē eta.gov.lv. Pēc datu iesniegšanas tīmekļvietnē https://eta.gov.lv/en/, persona saņems automātisku apstiprinājumu uz norādīto elektroniskā pasta adresi par datu saņemšanu. Lai ieceļotu Latvijā, atsevišķa atļauja personai nav jāgaida.
  • Bēgļa ceļošanas dokuments pēc savas būtības ir pielīdzināms pasei. Ja personai nav pases, bet ir izsniegts bēgļa ceļošanas dokuments, tad, aizpildot ieceļošanas anketu, dokumenta dati jāievada tajā pašā sadaļā, kur paredzēts norādīt pases informāciju. Pie dokumenta izsniegšanas jānorāda valsts, kas izsniegusi bēgļa ceļošanas dokumentu, un tālāk jāaizpilda visi pārējie dati tāpat kā pases gadījumā (ņemot informāciju no bēgļa ceļošanas dokumenta).
  • Informāciju valsts drošības iestādes var izmantot valsts un sabiedrības drošības risku identificēšanai un novēršanai. Gadījumos, ja tiks konstatēti minētie riski, kompetentās valsts institūcijas izmantos līdzšinējos tiesiskos instrumentus radītā apdraudējuma novēršanai, tostarp ierobežot personas iespējas ieceļot Latvijā.
     
    • Informācija jāsniedz pašam ceļotājam, nevis citas personas vārdā, izņemot gadījumus, kad anketu aizpilda nepilngadīgiem bērniem — to veic vecāki vai aizgādņi.
    • Ja personas plāni pirms brauciena mainās, anketa jāaizpilda atkārtoti. Uz atkārtoti iesniegto anketu neattiecas 48h termiņš. 
  • Norādāmā informācija:
    • ceļojuma (ieceļošanas) mērķi;
    • plānoto uzturēšanās laiku un vietu;
    • ceļošanas maršrutu;
    • kontaktinformāciju;
    • tā vai tā tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem;
    • kandidēšanu vēlēšanās;
    • esošu vai bijušu valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu;
    • dienestu bruņotajos spēkos, specdienestā, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā;

 

  • Ārzemniekam ir paredzēta administratīvā atbildība par prasīto ziņu neiesniegšanu un par nepilnīgu vai nepatiesu ziņu sniegšanu;
     
  • Jaunā ieceļošanas kārtība neattiecas uz personām ar diplomātisko imunitāti, personām, kas ierodas īstermiņā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai;
  • No 1. septembra Latvijā ieceļošanas anketu nav jāiesniedz Igaunijas nepilsoņiem, bet tā ir obligāta Krievijas pilsoņiem, arī tad, ja viņiem Igaunijā ir izsniegta uzturēšanās atļauja vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss;

  • Tāpat ieceļošanas anketa nav jāpilda bezvalstniekiem, kuriem ŝo statusu pieŝķīra kăda no tăm valstīm, kas minētas Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmās daļas noteikumos;
     

  • Ukrainas pilsoņiem – ja viņiem nav Latvijas izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, pienākums iesniegt informāciju ir tāds pats kā pārējiem attiecīgo trešo valstu pilsoņiem;

* Ja rodas tehniskas problēmas, aizpildot anketu sistēmā https://eta.gov.lv/en/, lūdzu, sazinieties ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, rakstot uz e-pastu pd@ic.iem.gov.lv

 

 

Saistītas tēmas

Informācija medijiem