Lai stiprinātu trešo valstu pilsoņu kontroli Latvijā, Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi apjomīgu priekšlikumu paketi likumprojektam “Imigrācijas likums”. Priekšlikumi iesniegti uz trešo likumprojekta lasījumu Saeimā. Daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem papildina Iekšlietu ministrijas jau izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprināto rīcības plānu trešo valstu pilsoņu kontroles stiprināšanai.
Strādājot Saeimas komisijās un dažādos starpnozaru formātos, Iekšlietu ministrija ir nonākusi pie vērtīgiem priekšlikumiem, kas veicinās stingrākus un skaidrākus noteikumus, kā arī papildinās jau Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismu stiprināšanu. Kā viens no priekšlikumiem, kas attiecināms uz studiju procesu un studentiem no trešajām valstīm – ja līdz šim augstskolām vajadzēja ziņot Valsts robežsardzei par studentu ārzemnieku tad, ja lekcijas neattaisnotu iemeslu dēļ bija kavētas 14 dienas, tad Iekšlietu ministrija rosina kavēto dienu skaitu saīsināt līdz trīs dienām.
Ministru kabineta jau akceptētajā rīcības plānā ir virkne pasākumu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei – piemēram, nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot šādu iespēju vienīgi A klases uzņēmumiem pēc VID reitingu sistēmas, kā arī, sekojot 14 citu ES dalībvalstu piemēram, liegt piesaistīt trešo valstu pilsoņus darbā iekārtošanās uzņēmumiem. Tāpat ir paredzēts izstrādāt grozījumus regulējumā, palielinot sankcijas par ārzemnieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Arī studiju jomā kontrole tiek stiprināta – tiek aicināts noteikt depozīta iemaksu, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, kā arī noteikt liegumu ģimeņu apvienošanai bakalaura un maģistra līmeņa studentiem no valstīm ārpus NATO.
Iekšlietu ministrija jauno tiesisko regulējumu trešo valstu pilsoņu stingrākai kontrolei izstrādājusi kopā ar Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts policiju, Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, Valsts ieņēmumu dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts darba inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts izglītības attīstības aģentūru un Rīgas pašvaldības policiju, kā arī citiem sadarbības partneriem.