Foto: Valsts policija.
Pirmdien un otrdien, 8. un 9. decembrī, Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā piedalās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Padomes sanāksmē ministri pārrunā pasākumus, kuriem būtu piešķirama prioritāte ES līmenī, kā arī dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu labo praksi rīcībai pret draudiem, ko iekšējai drošībai rada bezpilotu gaisa kuģi jeb droni.
Eiropas Komisija pilnībā izprot dronu jautājuma problēmātiku, tādēļ kopīgi ar visām dalībvalstīm tiek domāts par kopējiem un visaptverošiem risinājumiem. Dronu problemātika ES līmenī tiek aplūkota kā starpnozaru jautājums, jo strauji pieaug gan dronu izmantošana, gan dronu radītie riski, kuri būtiski skar kritiskās infrastruktūras aizsardzību, aviācijas drošību, hibrīddraudu apkarošanu, ES ārējo robežu uzraudzību, terorisma un organizētās noziedzības novēršanu, kā arī tehnoloģisko suverenitāti un aizsardzības spējas.
Kopumā ES līmenī jau tiek īstenots visaptverošs pasākumu kopums dronu radīto draudu mazināšanai, taču tiesībaizsardzības iestādes visā ES saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem, ko rada ļaunprātīgi izmantoti droni. Tādēļ ir būtiski vienoties par turpmāko ES līmeņa rīcību, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu pieeju šiem iekšējās drošības draudiem.
Padomes sanāksmē R.Kozlovskis uzsvēra, ka dronu radītie drošības apdraudējumi ir strauji pieaugoša un pārrobežu rakstura problemātika, pret kuru nepieciešama pārdomāta, koordinēta un konsekventa ES pieeja, aptverot civilo, militāro, privāto un publisko sektoru, jo tikai šādā – saskaņotā - veidā būs iespējams panākt pēc iespējas labāku rezultātu. Līdz ar to Latvija atbalsta vairāku pasākumu prioritāru īstenošanu ES līmenī.
Pirmkārt, ir jāveicina kopīga ES izpratne par dronu radītajiem drošības apdraudējumiem, jo dalībvalstu riska uztvere un praktiskā pieredze būtiski atšķiras. Tas ietver arī diskusijas par tiesību normu saskaņošanu, tostarp par administratīvās un kriminālās atbildības piemērošanu gadījumos, kad droni tiek izmantoti kritiskās infrastruktūras traucēšanai vai citiem nopietniem pārkāpumiem.
Otrkārt, ir būtiski turpināt un paplašināt ES līmeņa finansējuma instrumentu izmantošanu dronu un pretdronu tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai. Šajā sakarā atzinīgi tiek vērtēta Eiropas Komisijas apņemšanās nodrošināt papildu finansējumu modernu dronu un pretdronu sistēmu iegādei un attīstībai, tādējādi stiprinot dalībvalstu veiktspēju agrīni konstatēt, identificēt un neitralizēt dronu radītos hibrīdapdraudējumus pie ārējās robežas.
Treškārt, Latvija uzsver, ka nepieciešams ES līmenī atbalstīt pētniecību un inovācijas dronu tehnoloģiju jomā no sabiedrības aizsardzības perspektīvas, tā stiprinot arī Eiropas stratēģisko autonomiju.
Tāpat iekšlietu ministrs norādīja, ka ES līmenī būtu jāizveido vienota incidentu platforma operatīvai informācijas apmaiņai par dronu identifikatoriem, incidentu raksturu un aktuālajām tendencēm, lai stiprinātu kopējo situācijas izpratni.
R.Kozlovskis padomes sēdē atgādināja, ka Latvijā jau kopš 2025. gada marta Valsts policijai ir tiesības neitralizēt dronus, ja tie tiek izmantoti pretlikumīgi vai apdraud sabiedrisko drošību. Tas ļauj Valsts policijai izmantot nepieciešamos līdzekļus, tostarp šaujamieročus, lai novērstu draudus kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, lidostām un enerģētikas objektiem.