Otrdien, 29. septembrī, valdība iepazinās ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā kontroles un tiesiskā regulējuma pilnveidošanas plānā paredzēto pasākumu izpildi. Plāns tika apstiprināts 2025. gadā, un tā mērķis ir risināt konkrētus ar trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā saistītus problēmjautājumus. Tajā noteikti trīs rīcības virzieni – studijas, nodarbinātība un citi ar trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontroli un tiesiskā regulējuma pilnveidošanu saistīti jautājumi –, kopumā paredzot 23 pasākumus.
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu, kas izstrādāts, balstoties uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) rekomendācijām. Tas aptver plašāku imigrācijas politikas jautājumu loku un paredz stiprināt valsts kontroli pār imigrācijas procesiem, primāri ievērojot Latvijas nacionālās drošības intereses, kā arī novērst regulējuma nepilnības un tā ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.
2025. gada plāna īstenošana kopumā sekmīgi virzās uz priekšu – no 23 paredzētajiem pasākumiem 14 ir izpildīti, septiņi izpildīti daļēji, bet divi vēl nav izpildīti. Vairumā gadījumu daļēji izpildīto pasākumu īstenošana vēl turpinās. Īpaši sekmīga bijusi nodarbinātības jomā paredzēto pasākumu izpilde, savukārt studiju jomā daļa pasākumu vēl tiek īstenoti.
Nodarbinātības jomā visi pieci plānotie pasākumi ir pilnībā izpildīti. Tostarp pilnveidots regulējums attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vienkāršajās profesijās, noteikti ierobežojumi atsevišķiem darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pilnveidota darba devēju informēšana par ārzemnieku nodarbināšanas nosacījumiem un riskiem.
Vienlaikus aktīvs darbs turpinās pie trešo valstu studentu uzņemšanas un uzturēšanās kontroles pilnveidošanas. Jaunais Imigrācijas likums paredz, ka ārvalstu studentu ģimenes locekļiem, izņemot noteiktus gadījumus, vairs nebūs tiesību pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz studējošajam ārzemniekam izsniegtās atļaujas termiņu. Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir piešķirtas tiesības noteikt aizliegumu izglītības iestādēm uzaicināt ārzemniekus, ja nav ievērotas normatīvo aktu prasības vai konstatēti citi pārkāpumi saistībā ar ārvalstu studentiem.
Vairāku ar studentu uzņemšanu saistīto pasākumu īstenošana vēl turpinās. Piemēram, starpinstitūciju saskaņošanā ir grozījumi, kas paredz stingrākas prasības ārvalstu studentu angļu valodas zināšanām un uzņemšanai, kā arī papildu kritērijus studentu eksmatrikulācijai saistībā ar mācību un studiju procesa apmeklējumu.
Pastiprināta arī trešo valstu pilsoņu uzturēšanās nosacījumu kontrole. Valsts robežsardze kopā ar citām kompetentajām institūcijām regulāri īsteno kopīgus kontroles pasākumus. No 2026. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam veikti 115 kopīgi reidi un kontroles pasākumi, kuros konstatēts 91 pārkāpums.
Vienlaikus tiek pilnveidota kontrolējošo institūciju darbinieku sagatavotība un izstrādāti metodiskie materiāli. 2025. gadā Valsts robežsardzes Ekspertīžu dienesta amatpersonas apmācīja 457 PMLP darbiniekus dokumentu autentiskuma pārbaudē. Savukārt Valsts robežsardze izstrādājusi metodisko materiālu par trešo valstu pilsoņu tiesiskā statusa un uzturēšanās dokumentu derīguma pārbaudi, kas tiek izmantots kompetento iestāžu ikdienas darbā.
Pilnveidots arī regulējums attiecībā uz sankcijām par pārkāpumiem. Jaunajā Imigrācijas likumā paredzēta iespēja anulēt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekiem, kuri sistemātiski izdara noteiktus administratīvos pārkāpumus un tādējādi apdraud sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat noteiktas stingrākas sankcijas par ārzemnieku izdarītiem pārkāpumiem imigrācijas jomā.
Daļēji izpildīto pasākumu īstenošana turpinās, un tas galvenokārt saistīts ar normatīvo aktu projektu izstrādi un saskaņošanu. Savukārt divi pasākumi, kas saistīti ar augstākās izglītības iestāžu akreditācijas prasību pilnveidi un finansiālā nodrošinājuma iemaksu ārvalstu studentiem, ziņojumā novērtēti kā neizpildīti.