4. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Imigrācijas likumā paredzēto termiņuzturēšanas atļauju (TUA) izsniegšanu gadījumos, kad ārzemnieks veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Ziņojums ietver detalizētu TUA piešķiršanas dinamiku un ar TUA saistīto ārvalstu investīciju lomu Latvijā, drošības riskiem un ietekmi uz sabiedrību.
Investīciju piesaistes programmai, piedāvājot nerezidentiem iespēju saņemt TUA, ieviešanas pirmajos gados (2010.-2014.gadam) bija vērojams pozitīvs efekts. Tomēr programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, kā arī pasliktinoties ģeopolitiskai situācijai, ar TUA piesaistīta ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014.gada samazinājās. Laikā no 2018. līdz 2022. gadam ar TUA piesaistītais investīciju apjoms bija aptuveni 31,9 milj. eiro vidēji gadā, kas ir tikai 10,3% no programmas pirmajos gados piesaistītajām investīcijām. Ja 2014. gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, salīdzinājumā pret kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā, pārsniedza 11%, tad kopš 2018. gada tie vairs nepārsniedz 0,5%. Tas norāda, ka kopumā investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu nozīmi, un TUA nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim bija 1,61 mljrd. eiro. No 2010. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim investīciju programmas ietvaros PMLP ir saņēmusi 20 632 personu, tajā skaitā 8 197 investoru un 12 435 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 19 610 TUA. No 2010. gada 1. jūlija 251 investoram TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 3110 izsniegtās TUA.
Lielāko daļu no uz TUA attiecināmajiem ieguldījumiem veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kuru apjoms kopš 2014. gada ir ievērojami krities. Viens no iemesliem ir veiktās izmaiņas Imigrācijas likumā, kur tika paaugstināta nekustamā īpašuma iegādes darījuma summa, lai pieteiktos TUA saņemšanai. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī politiskā un ekonomiskā situācija nerezidentu izcelsmes valstīs. Ņemot vērā, ka lielākā daļa TUA pieteicēju (investoru) kopš programmas sākuma ir bijuši Krievijas pilsoņi, ar TUA saistīto ieguldījumu apjomu samazinājumu ietekmēja arī vājā un nestabilā ekonomiskā situācija Krievijā, kas vērojama kopš 2014. gada un ko ietekmē ģeopolitiskā situācija reģionā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā veiktie grozījumi Imigrācijas likumā ir pavisam apturējuši Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iespējas pieteikties TUA saņemšanai pamatojoties uz veiktajām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā.
Pieteikumu skaita TUA saņemšanai samazināšanās no 2015.gada ir vērojama arī attiecībā uz iespēju saņemt TUA par ieguldījumu kapitālsabiedrību pamatkapitālā.
Arī ārzemnieku skaits, kuri vēlas saņemt TUA par ieguldījumu Latvijas kredītiestādes pakārtotajās saistībās vismaz 280 tūkstošu eiro apmērā, ir krasi samazinājies. 2016. gadā saņemti 13 pieteikumi, 2017.gadā – 12 pieteikumi, 2018.gadā – 2 pieteikumi, bet 2019. gadā un 2020. gadā pieteikumi nav saņemti. 2021.gadā saņemti 2 pieteikumi, 2022.gadā nav saņemts neviens pieteikums. Tas skaidrojams ar veiktajiem pasākumiem saistībā ar finanšu sektora sakārtošanu, pastiprinot uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās.
TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem – lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.
Valsts drošības dienests (VDD) savas kompetences ietvaros 2022. gadā īstenoja pasākumu kopumu valsts drošības apdraudējuma atklāšanai un novēršanai saistībā ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Kopumā 2022. gadā VDD veica 1278 personu pārbaudes, sagatavojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei atteikumus par 152 personām. VDD ierosināja arī 18 personas, kuras pieprasījušas vai ieguvušas uzturēšanās tiesības, iekļaut to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Uzturēšanās un ieceļošanas ierobežojumi VDD pamatoja ar konstatētiem izlūkošanas riskiem, iespējamu apdraudējumu Latvijas konstitucionālajai iekārtai un atbalsta sniegšanu Krievijas vai tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai.