Lai diskutētu par pašvaldību policijas, infrastruktūras attīstības, pakalpojumu pieejamības, civilās aizsardzības un citiem jautājumiem, trešdien, 14.jūnijā, notika Iekšlietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunas.
Tikšanās laikā iekšlietu ministrs Māris Kučinskis informēja pašvaldību pārstāvjus par Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2024.-2026. gadam iekšējās drošības nodrošināšanai: amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības paaugstināšanu, palielinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanas nodrošināšanu, Valsts policijas, VUGD un Valsts robežsardzes pienākumu veikšanai nepieciešamo jaunā parauga ikdienas formas tērpu nodrošināšanu, Iekšējās drošības akadēmijas konsorcija darbībai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu.
Tika akcentēts, ka vēl šogad svarīgākās prioritātes nozarē ir amatpersonu ar dienesta pakāpēm atalgojuma palielināšana, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde, Austrumu robežas infrastruktūras izveide, katastrofu pārvaldības centru izveide un jaunas telpas Valsts policijai Rīgā.
Tāpat tika diskutēts par jautājumiem, kas skar Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. 2023. gadā Latvijā, šķērsojot robežu, ir ieceļojuši vairāk nekā 54000 Ukrainas pilsoņu – pārsvarā personas, kuras šķērso Latviju tranzītā, atgriežoties Ukrainā, vai arī dodoties tālāk uz kādu citu valsti. Ukrainas civiliedzīvotājiem kopumā izsniegtas vairāk nekā 48300 ilgtermiņa vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas. Personas kods piešķirts 48114 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopš kara sākuma līdz 2023.gada 12.jūnijam Latviju kopumā pametuši 23690 Ukrainas civiliedzīvotāji. Saistībā ar Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu palīdzība šajā periodā sniegta visām Latvijas pašvaldībām. Palīdzība sniegta sociālā atbalsta jomā, izglītības jomā, ēdināšanas jomā, kā arī izmitināšanas jomā.
Uzmanība tika pievērsta arī jautājumiem par plānoto infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu iekšlietu nozarē un VUGD darbības nodrošināšanu reģionos. Tāpat tika runāts par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu reģionos, kā arī iespējamajiem risinājumiem civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas pilnveidošanai. Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību organizēt diskusiju par pašvaldību vietu un lomu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā un civilās aizsardzības plānošanu pašvaldības. Joprojām ir aktuāls jautājums par situāciju ar patvertnēm un iespējamiem risinājumiem.