Neformālā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme norisinājās Francijas pilsētā Lillē šā gada 3. un 4. februārī. Iekšlietu ministri tikās 3. februārī kopā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex”, Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras “Eiropols” un ES Patvēruma aģentūras pārstāvjiem.
Sanāksmē tika pārrunāti tādi aktuāli jautājumi kā krīžu vadība Eiropā, radikalizācija un mācības, kas gūtas, analizējot pēdējos notikumus Afganistānā un Baltkrievijā saistībā ar robežu un migrācijas pārvaldību.
Sanāksmes dalībnieki diskutēja par šādām tēmām:
1. Šengenas reformu. Šengenas zona ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Izaicinājumi, ar kuriem tā saskārusies pēdējo gadu laikā (migrācijas krīzes, teroristu uzbrukumi, pandēmija utt.), pierāda, ka jāpastiprina līdzekļi mūsu ārējo robežu aizsardzībai.
2. Civilās aizsardzības nākotni Eiropā. Eiropas civilās aizsardzības politika pēdējos gados tikusi ievērojami nostiprināta. Tās pamatā ir ES civilās aizsardzības mehānisms - savstarpējas palīdzības un solidaritātes instruments, kas tika izveidots 2001. gadā un nostiprināts 2019. un 2021. gadā. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un jaunos riskus, ar kuriem šobrīd Eiropa saskaras, iekšlietu ministri apsprieda civilās aizsardzības resursu labāku izmantošanu, izmantojot katras ES dalībvalsts pieredzi un zināšanas, kā arī resursus, ko piedāvā pilsoniskā sabiedrība, piemēram, brīvprātīgo un citas organizācijas.
3. Cīņu pret radikalizāciju. Ministri sprieda par to, kā ierobežot tādu ekosistēmu attīstību mūsu sabiedrībā, kas ir pretrunā ar mūsu vērtībām.
4. Migrācijas un patvēruma paktu. Eiropas Savienība joprojām saskaras ar lieliem izaicinājumiem migrācijas un ārējo robežu aizsardzības jomā. Eiropai ir jārod atbildes uz šiem izaicinājumiem, lai uzlabotu kolektīvo kontroli pār migrācijas izpausmēm un stiprinātu mūsu brīvās pārvietošanās zonu. Tieši šāda mērķa vadīta Eiropas Komisija 2020. gada 23. septembrī nāca klajā ar Migrācijas un patvēruma paktu.
Ministri vienojās par Šengenas Padomes izveidošanu, kuras pirmā sanāksme notiks 3. martā Briselē. Plānots izveidot rādītāju kopumu, kas ļaus reāllaikā novērtēt situāciju pie mūsu robežām. Tāpat, lai spētu reaģēt uz jebkādām grūtībām, Šengenas Padome turpinās diskusijas par jaunu solidaritātes instrumentu ieviešanu uz ES ārējās sauszemes robežas. Šādai koordinācijas platformai būtu jārada iespēja efektīvāk vadīt dalībvalstu un ES aģentūru centienus, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex”, kuras loma būtu vēl vairāk jānostiprina. Vienlaikus ministri strādās pie tā, lai bez liekas kavēšanās īstenotu iesāktās likumdošanas reformas saistībā ar Šengenas Robežu kodeksu un Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānismu, kas veicinās labāku Šengenas zonas pārvaldību.
Tuvākajās nedēļās Šengenas Padome strādās pie tā, lai noteiktu Eiropas migrācijas un patvēruma sistēmas reformas pirmo posmu, kurā pilnībā tiks ievērots līdzsvars starp atbildības un solidaritātes prasībām.
Tika pārrunāta arī civilās drošības nākotne Eiropā. Laikā, kad konkrētas klimata pārmaiņu sekas kļūst arvien pamanāmākas – dažkārt dramatiski – gan Eiropas Savienībā, gan tās kaimiņvalstīs, iekšlietu ministri bija vienisprātis, ka jāpastiprina spējas tās paredzēt un kopīgi reaģēt. Nepieciešamie Eiropas instrumenti pēdējos gados ir ievērojami nostiprināti, izveidojot kopējo resursu rezervi un paplašinot ES civilās aizsardzības mehānismu. Šie centieni ir jāturpina.
Visbeidzot, ministri iepriekšējā dienā notikušajā Starptautiskā kiberdrošības foruma (FIC) organizētajā simulācijā varēja novērot milzīgos izaicinājumus, ko rada kibernoziedzības pieaugums. Dalībnieki diskutēja, kā reaģēt uz šiem izaicinājumiem, ieskaitot Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras “Eiropols” ieguldījumu, iekšējās drošības dienestu apmācības nozīmi un jautājumu par līdzsvarota regulējuma izveidi šifrēšanai, datu saglabāšanai un piekļuvei elektroniskajiem pierādījumiem.