Informācija medijiem
dokumentu-parakstisana

Šodien, 16. jūnijā notika divpusējā videosanāksme starp iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu un Eiropas Savienības iekšlietu komisāri Ilvu Jūhansoni, lai apspriestu Latvijas pozīciju saistībā ar migrācijas jautājumiem un patvēruma meklētāju politiku. Latvijas pozīcija par migrācijas jautājumiem tika pausta saskaņā ar septiņu ES valstu iekšlietu ministru parakstītu vēstuli.

“Kopš gada sākuma Eiropas Savienība ir saskārusies ar diviem lieliem izaicinājumiem - COVID-19 pandēmiju un ievērojamu migrācijas spiedienu uz ES ārējām robežām dienvidos. Šie notikumi ir kalpojuši kā spēcīgs atgādinājums par vajadzību stiprināt un attīstīt praktiskāku sadarbību ES līmenī,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Septiņu ES valstu - Latvijas, Čehijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas - iekšlietu ministri š.g. jūnija sākumā Eiropas Komisijai nosūtīja parakstītu kolektīvo vēstuli, kurā iestājās par visaptverošas un krīzes izturīgas migrācijas un patvēruma sistēmas jeb Migrācijas pakta izveidi, kuras pamatā būtu līdzsvars starp atbildību un solidaritāti, lai risinātu 21. gadsimta migrācijas problēmas.

Ministri vēstulē vienojās, ka prioritāte jāpiešķir pilnīgai un ātrai jaunās EBCGA regulas ieviešanai, vērienīgu obligātu robežu procedūru izstrādei un ieviešanai, kā arī pilnībā funkcionējo-šai plaša mēroga IT sistēmu savietojamībai šajā apgabalā. Jāizstrādā un jāievieš kopēju minimālo robežu uzraudzības standartu kopums, lai novērstu jebkādu nelegālu robežu šķērsošanu. Tāpat joprojām ir jāveic visi pasākumi, lai palielinātu Eiropas Savienības spēju paātrināt visu personu atgriešanos bez likumīgām tiesībām uzturēties Eiropas Savienībā, vēlams tieši no iebraukšanas vie-tas pie ES ārējām robežām. Jāattīsta visaptverošas attiecības ar trešajām valstīm, pamatojoties uz nosacījumiem dažādās jomās, piemēram, vīzu, attīstības un tirdzniecības politikā. Atbilstoši viņu pilnvarām attiecīgajām ES iestādēm un aģentūrām, it īpaši FRONTEX, šajā sakarā ir jāpieliek daudz vairāk pūļu.



“Latvija kā maza valsts iegulda ievērojamu darbu un resursus ES robežu stiprināšanai, aktīvi piedaloties Frontex operācijās, apsargājot ārējo robežu, cīnoties ar kontrabandas ieplūšanu un ekonomiskajiem noziegumiem, kā arī novēršot nelegālo migrāciju no ES austrumu robežas. Uzskatu, ka migrācijas politikai jābūt koordinētai un samērotai ar katras individuālās valsts spējām. Jaunajai migrācijas politikai ir jābūt visu dalībvalstu interesēs, un patiesas pārmaiņas patvēruma un migrācijas jomā var panākt, tikai vienojoties par galvenajiem jautājumiem,” turpina ministrs.


Iekšlietu ministrs S.Ģirģens videosanāksmē  informēja komisāri, ka jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijas Republikā no citām dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reaģējot uz ārkārtēju patvēruma meklētāju pieplūdumu uz Eiropas Savienības ārējām robežām, izveidoto patvēruma meklētāju pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismu ietvaros, kā arī šādu mehānismu izstrādes ietvaros, Ministru kabinets pieņem lēmumus un pauž Latvijas valsts nostāju (arī Eiropas Savienības institūcijās), pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
   
Ministrs uzsvēra, ka ES patvēruma politikas reformas pamatā jābūt visu dalībvalstu vienprātībai, atkārtoti iebilstot pret jebkāda veida patvēruma meklētāju un migrantu obligātu pārvietošanu, un norādīja, ka, ieviešot obligātu pārvietošanu, ES riskētu radīt spēcīgu pievilcības faktoru, kā arī stimulus migrantu kontrabandistiem un tirgotājiem, tādējādi pakļaujot cilvēku dzīvības riskam. Ministrs bija kritisks arī attiecībā uz piedāvājumu veikt solidārus maksājumus gadījumā, ja Latvija neuzņemtu patvēruma meklētājus no citam ES dalībvalstīm. Jāizstrādā skaidri atbildības noteikumi un jāsamazina patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas (tostarp bezvīzu valstu un drošu izcelsmes valstu gadījumā). Jāstiprina cīņa pret migrantu kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem ārpus ES robežām un ārpus tām, piešķirot pietiekamus finanšu resursus, stiprinot Eiropola un Frontex spējas šajā sakarā un uzlabojot viņu sadarbību. Mēs atbalstām turpmāku solidaritātes stiprināšanu ar frontes līnijas dalībvalstīm ar plašu finansiālu, tehnisku, operatīvu un ekspertu atbalstu, ko nodrošina ES, tās aģentūras un dalībvalstis.


Sagatavoja:
Beata Jonite
Iekšlietu ministra padomniece
Komunikācijas jautājumos
Mob.: 28351588
E-pasts: beata.jonite@iem.gov.lv