Statistika

Ministrijas sasniedzamie politikas rezultāti (2020-2022):

Rīcības virziens: Civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana

[1] Dati no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

[2] 2017.gadā reģistrēto ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās bija 2587, 2016.gadā – 2465, 2015.gadā – 2552, 2018.gadā vērojams krass samazinājums (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 19,33%, līdz ar to prognoze 2020.-2022.gadam tiek noteikta, vērtējot tendenci vairāku iepriekšējo gadu griezumā.

[3] Ugunsdzēsības autocisternas, glābšanas darbu automobīļi, autopacēlāji vai autokāpnes.

[4] Vērtības aprēķinātas, balstoties uz nostādnēm Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām”

[5] Īpatsvaru aprēķina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, balstoties sevis uzkrātajos datos.

[6] Dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.

[7] Tiek uzskaitītas tās informācijas sistēmu funkcionalitātes un elektroniskie risinājumi, kas mazina administratīvo un birokrātisko slogu, kā arī optimizē pilsonības, migrācijas, iedzīvotāju uzskaites un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesus.

[8] Kopējā klientu apmierinātība tiek iegūta, aptaujājot vismaz 1000 PMLP klientus. Respondenti atbild uz uzdotajiem jautājumiem 6 ballu skalā un, lai novērtētu kopējo klientu apmierinātību, tiek analizētas atbildes par trim faktoriem – vispārīgo apmierinātību ar pakalpojumu kvalitāti, apmierinātību ar pakalpojuma nodrošinājumu, apmierinātību ar klientu apkalpošanas speciālista darbu. Analizējot iegūtos rezultātus novērtējumam “1” tiek piešķirti 0%, novērtējumam “2” – 20 %, novērtējumam “3” – 40%, novērtējumam “4” – 60%, novērtējumam “5” – 80%, novērtējumam “6” – 100%. Sākot ar 2019.gadu PMLP maina aptaujas anketas saturu, tāpēc nākamajos gados tiek prognozēti 80% kā sasniedzamā vērtība, kas ir relatīvi augsta klientu apmierinātība.

[9] Dati par 2019. un  2020. gadā sasniegtajām vērtībām nav uzskaitīti.

[10] Atbilstoši PMLP apkopotajiem datiem 2021. gada jūlijā vidējais gaidīšanas laiks līdz pieteikuma iesniegšanai par personu apliecinoša dokumenta saņemšanu bija 19 darba dienas.

[11] Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam no 2023. gada 1. janvāra personu apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Pēc PMLP aplēsēm varētu sagaidīt, ka nepieciešamība pēc jaunas eID kartes varētu būt ap 800 000 personu, kas radīs būtisku pieteikumu skaita pieaugumu. Tas savukārt varētu radīt izaicinājumus PMLP sasniegt 2022. gadā nosprausto mērķi.

[12] Norādīts dienu skaits iesnieguma izskatīšanai un patvēruma iesniegumu skaits. Norādītais periods sākas ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, līdz brīdim, kad PMLP pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt (tas ietver arī 1 mēnesi, kas paredzēts intervijas veikšanai). Rādītājs neietver 10% no patvēruma iesniegumiem, kuriem ir nepieciešama papildu pārbaude. 

[13] 2021. un 2022. gada prognozes atspoguļo PMLP spējas pieaugumu – pieaugot iesniegumu skaitam, dienu skaits to izskatīšanai nepalielinās. Šādu rezultātu iespējams sasniegt, jo Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda nacionālās programmas projekta “Atbalsta pasākumi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā (3.posms)” ietvaros tiek piesaistīts papildus personāls patvēruma procedūras jautājumos, kā arī nodrošināti patvēruma meklētāju izcelsmes valstu valodas pārzinošu tulku pakalpojumi.

[14] Liecina par Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempa saglabāšanos, veiksmīgu augstākās izglītības eksportu un vispārējā labklājības līmeņa paaugstināšanos.

[15] Dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.