Ministrijas sasniedzamie politikas rezultāti (2020-2022):
Rīcības virziens: Sabiedriskā kārtība un drošība
|
Politikas rezultāti |
Rezultatīvie rādītāji |
Rezultatīvo rādītāju skaitliskās vērtības |
|||
|
2018 (izpilde) |
2020 (prognoze/ izpilde) |
2021 (prognoze) |
2022 (prognoze) |
||
|
|
Sabiedrības vērtējums par drošību savā dzīvesvietā un tās apkārtnē (%)[1] |
79%[2] |
80% / 75,7% |
81% |
82% |
|
Uzlabojas sabiedriskā kārtība |
Vidējais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaits[3] uz 100 000 iedzīvotāju[4] |
7,7[5] |
7,315 / 7,44 |
6,93 |
6,545 |
|
|
Iesaistītās iestādes: Valsts policija |
||||
|
|
Amatpersonu, kuras paaugstinājušas kvalifikāciju saistībā ar Administratīvā atbildības likuma piemērošanu, skaits[6] |
~120 |
2600[7] / 1495 |
1000 |
800 |
|
|
Iesaistītās iestādes: Valsts policija, Valsts policijas koledža |
||||
|
Samazinās vardarbībā cietušo skaits |
Pilngadīgo personu, kuras cietušas vardarbīgos noziedzīgos nodarījumos, skaits uz 100 000 iedzīvotāju |
85,8 |
-/77,5 |
76 |
74 |
|
Nepilngadīgo personu, kuras cietušas vardarbīgos noziedzīgos nodarījumos, skaits uz 100 000 iedzīvotāju |
93,7 |
-/88,1 |
86 |
84 |
|
|
Uz sabiedrību vērsta policijas darba (Community policing) principa ieviešana Valsts policijā[8] |
Iecirkņu, kuri nosaka lokālās drošības problēmas un ievieš to novēršanas pasākumus, īpatsvars (%) |
- |
- |
15,4% |
100% |
|
No Valsts policijas prevencijas stratēģiskajos uzdevumos noteikto uz sabiedrību vērstas policijas darbības ieviesto uzdevumu īpatsvars (%) |
- |
- |
0% |
30% |
|
|
Iesaistītās iestādes: Valsts policija |
|||||
[1] Kā liecina Gallup World Poll apkopotie dati vairāku gadu garumā par virkni pasaules valstu, izmaiņas sabiedrības vērtējumā par drošību savā dzīvesvietā un tās apkārtnē ir lēnas un pakāpeniskas. Vidējais izmaiņu ātrums cilvēku īpatsvarā, kas jūtas droši konkrētos apstākļos (it īpaši diennakts tumšajā laikā), ir no 1% līdz 2% gadā. Turklāt, jo augstāka ir drošības sajūtas bāzes vērtība, jo straujāk krīt pieauguma temps. Šīs tendences ir skaidri redzamas OECD pētījumā “How's Life? 2020: Measuring Well-being”, kurā aplūkota arī iedzīvotāju drošības sajūtas dimensija. Vērtējot Latvijas situāciju starptautiski – OECD vidējais iedzīvotāju īpatsvars, kuri jūtās droši, pastaigājoties pa savu apkaimi diennakts tumšajā laikā 2018. gadā bija 71%. Pēdējie sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka Latvijā šādu cilvēku īpatsvars ir 75% (2021. gada sākumā). Lai gan konkrētajā pētījumā nav jaunākie dati, iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2018. gadā jutās droši diennakts tumšajā laikā, bija - Francijā (71,5%), Igaunijā (71,6%), Vācijā (72,4%), Zviedrijā (75,7%) un Īrijā (76,1%).
[2] SKDS aptaujas dati. Personu īpatsvars, kas uz apgalvojumu “Savā dzīvesvietā un tās apkārtnē es jūtos droši” atbild ar piekrītu vai drīzāk piekrītu.
[3] Izpilde atkarīga no visām ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēm, Satiksmes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas. Atbildība par ceļu satiksmes negadījumu novēršanu ir noteikta Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.-2020.gadam.
[4] Samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50% no 2010. gada līmeņa ir Eiropas Komisijas 2011.gada 28.marta Baltās grāmatas "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzībā uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" uzstādītais mērķis. Šāds pats mērķis arī definēts Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.-2020.gadam.
[5] Dati no Ceļu satiksmes drošības direkcijas.
[6] Dati no Valsts policijas.
[7] Augstais apmācīto amatpersonu skaits 2020. gadā saistāms ar to, ka 2020. gadā stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums.
[8] Aktualizējot Stratēģiju, ir nomainīts šī politikas rezultāta sākotnējais rezultatīvais rādītājs “Valsts policijas preventīvās kapacitātes indikators”, aizstājot to ar diviem jauniem rezultatīvajiem rādītājiem. Izmaiņas veiktas, jo sākot no 2021. gada Valsts policijas iecirkņu prevencijas plāni vairs netiek izstrādāti. Faktiski iecirkņu prevencijas plānu ieviešana tika pārtraukta jau 2020. gadā, ņemot vērā, ka Valsts policijas cilvēku resursi, kas nodarbojās ar prevencijas pienākumiem, tika novirzīti, lai nodrošinātu Covid-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu kontroli.