Informācija medijiem

Pirmdien, 30.novembrī, norisinājās pirmais Šengenas forums, kurā Eiropas Komisija sākusi politiskas debates par Šengenas zonas stiprināšanu.

Par godu Šengenas zonas 35.gadadienai forumu ar uzrunu atklāja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura uzsvēra Šengenas zonas izveidi kā vienu no būtiskākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem un integrācijas apliecinājumiem, ļaujot nodrošināt četras pamatbrīvības – personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, kā arī atbilstošus drošības pasākumus.

Ņemot vērā, ka atsevišķu krīžu rezultātā (migrācija, Covid-19) no kontroles uz iekšējām robežām atjaunošana ir arvien biežāka parādība, Eiropas Komisijas prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams regulārs politisks dialogs ar mērķi pārrunāt pasākumus, kas ļaus nodrošināt Šengenas zonas normālu darbību.

Foruma dalībnieki vienprātīgi atzina, ka Šengenas zona, kas nodrošina četras pamatbrīvības, ir viens no redzamākajiem un lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem un ir jāpieliek visas pūles, lai turpmāk nodrošinātu Šengenas zonas netraucētu darbību. Tāpat vairākkārt tika uzsvērts, ka kontroles uz iekšējām robežām atjaunošana ir uzskatāma par galējo līdzeklis atsevišķu krīžu risināšanā.

Galvenās diskusiju tēmas bija Šengenas zonas pārvaldības stiprināšana, Šengenas novērtēšanas mehānisma uzlabošana, alternatīvu pasākumu robežkontroles atjaunošanai izmantošana, Eiropas Savienības ārējo robežu labāka pārvaldība, kā arī policijas sadarbības un informācijas apmaiņas uzlabošana.

Forumā atzīmēja, ka jau pašlaik ir pieņemta virkne iniciatīvu, kas stiprinās Šengenas zonas darbību, tādēļ to kvalitatīvai īstenošanai būtu jābūt prioritārai. Ir jāstiprina “Frontex” aģentūras kapacitāte ārējo robežu stiprināšanā un pārvaldībā, kā arī Eiropola kapacitāte.

Nākamā gada aprīlī Eiropas Komisija organizēs otro Šengenas foruma sanāksmi, savukārt maijā nāks klajā ar jaunām Eiropas Savienības iniciatīvām, tai skaitā Šengenas nākotnes stratēģiju, kuru mērķis būs stiprināt Šengenas zonas darbību.

Pirmajā Šengenas forumā piedalījās Eiropas Parlamenta pārstāvji, atbildīgie komisāri, kā arī Eiropas Savienības un Šengenas  dalībvalstu, tai skaitā asociēto valstu, iekšlietu ministri. Foruma mērķis – veicināt sadarbību un politisko dialogu, lai risinātu pastāvošās problēmas un izveidotu noturīgāku Šengenas zonu.

Šengena aptver 22 Eiropas Savienības dalībvalstis un četras asociētās valstis un ir uzskatāma par vienu no lielākajiem Eiropas Savienības integrācijas sasniegumiem, kas ļauj īstenot četras brīvības – preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, veicinot vienotā tirgus efektīvu darbību un Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi.

 

Sagatavoja:


Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļa