Vakar, 26. augustā, Alūksnē atklāja jaunu katastrofu pārvaldības centru. Šajā centrā vienā ēkā strādā vairāki operatīvie dienesti un iekšlietu iestādes. Jaunais centrs ir svarīgs Latvijas austrumu robežas drošībai un palīdz ātrāk reaģēt uz apdraudējumiem.
Centru veido ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda atbalstu. Katastrofu pārvaldības centrā strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšlietu Digitālais centrs, Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Ēkas platība ir 3104 kvadrātmetri. Tas ir tikpat, cik liela ir vairākas sporta zāles kopā. Centram Alūksnē ir īpaša nozīme, jo tas atrodas Latvijas austrumu pierobežā. Mūsdienīga ēka un tas, ka visi dienesti ir vienuviet, palīdz labāk sadarboties ikdienā. Informācija starp dienestiem pāriet ātrāk, un rīcība krīzēs ir saskaņota. Tas attiecas gan uz ikdienas negadījumiem, piemēram, avārijām, gan uz lieliem apdraudējumiem, piemēram, vētrām vai plašiem ugunsgrēkiem.
Centra mērķis ir uzlabot dienestu sadarbību, darbu kopā un spēju ātri reaģēt. Centrs nodrošina arī mūsdienīgus un darbam piemērotus apstākļus darbiniekiem. Tas nozīmē, ka telpas ir ērtas, drošas un pielāgotas katra dienesta vajadzībām. Tāpēc jaunais centrs nav tikai jauna ēka. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums Latvijas valsts un sabiedrības drošībā. Tas palīdzēs daudzus gadus, līdzīgi kā labi uzbūvēta skola vai slimnīca. Būvdarbus Alūksnē sāka 2024. gada 11. septembrī. No šī gada 11. jūnija NVA pārņem ēku savā pārvaldībā. NVA bija būvdarbu pasūtītājs. Būvdarbus veica Pilnsabiedrība “P un S BŪVNIECĪBA”.
Projekta kopējās izmaksas ir 8 340 000 eiro. No tiem Eiropas Savienības Atveseļošanās fonds sedz 6 760 000 eiro, bet valsts budžets – 1 580 000 eiro. Tas nozīmē, ka lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Savienība, bet daļu – Latvijas valsts. Alūksnes centrs ir viens no 9 katastrofu pārvaldības centriem Latvijā, ko būvē ar Atveseļošanās fonda atbalstu. Pārējie centri ir Alsungā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Liepājā, Talsos un Viļānos. Atveseļošanās fonds visu 9 centru būvniecībai piešķir 36 630 000 eiro. Kopējais finansējums, kopā ar valsts budžeta naudu 7 692 300 eiro, ir 44 322 300 eiro. Mērķis ir izveidot 9 katastrofu pārvaldības centrus ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu.
Tas nozīmē, ka ēkas tērē ļoti maz enerģijas, piemēram, apkurei un elektrībai, un tas ir draudzīgāk videi. Katastrofu pārvaldības centru tīkls Latvijā turpina augt. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu veido vēl vismaz 10 centrus. Tos plāno būvēt Tukumā, Rīgā (Bolderājā), Kuldīgā, Preiļos, Siguldā, Aizkrauklē, Limbažos, Jūrmalā (Kauguros), Dobelē, Ludzā un Saldū. Tas nozīmē, ka arvien vairāk vietu Latvijā būs labāk sagatavotas krīzēm, piemēram, stiprām vētrām, plūdiem vai lieliem ugunsgrēkiem.