ESF+ "Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana" ietvaros 2025. gada otrajā pusē tika veikts pētījums par narkotiku lietošanas profilakses pasākumiem. Pētījumu Iekšlietu Iekšlietu ministrijas uzdevumā veica SIA “Civitta Latvija”.
Pētījuma ietvaros apzināti 64 narkotiku profilakses pasākumi, kas iedalīti sešos veidos: programmas, atbalsta grupas, lekcijas un nodarbības, informatīvās kampaņas, pasākumi speciālistiem un indicētās programmas. Daļa no tiem nav tieši vērsti uz narkotiku profilaksi, bet gan uz vispārēju atkarību risku mazināšanu vai veselīga dzīvesveida veicināšanu. Intervences aptver universālo, selektīvo un indicēto profilaksi, tomēr visbiežāk īstenotas ir tieši universālās aktivitātes. Profilakses sistēmā iesaistītas valsts institūcijas, pašvaldības, NVO un individuāli speciālisti, veidojot daudzslāņainu īstenotāju tīklu.
Pētījumā ietverto pasākumu skaits pēc to profilakses līmeņa dalījumā pēc intervenču veida
Visbiežāk Latvijā tiek īstenoti dažādi informatīvi pasākumi, galvenokārt vienreizējas lekcijas. Tomēr pozitīvi vērtējams, ka aizvien plašāk tiek ieviestas strukturētas programmas (piemēram, Unplugged, PreVenture), kuru nodarbību saturs ir rūpīgi izstrādāts, balstīts teorijā un datos, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku pieeju.
Pasākumu atbilstība Eiropas kvalitātes standartiem
Eiropas narkotiku profilakses standarti (EDPQS) izstrādāti, balstoties uz daudzu gadu zinātniski apkopotu informāciju par to, kādi soļi nepieciešami, lai intervence būtu efektīva un nekaitīga. Kopā noteikti 35 standarti, kas veidoti kā secīgi posmi un kontrolsaraksts kvalitatīvas intervences plānošanai.
Standarti sadalīti vairākos posmos: vajadzību izvērtējums, resursu novērtējums, programmas formulēšana, intervences plānošana, resursu vadība, pasākumu īstenošana, gala izvērtējums, kā arī rezultātu izplatīšana un uzlabošana.
Atbilstoši pētījuma metodoloģijai intervence tiek uzskatīta par standartiem atbilstošu, ja tā sasniedz vismaz 25 standartus jeb tiek novērtēta ar vismaz 25 punktiem. No 52 vērtētajām intervencēm 23 % jeb 12 intervences sasniedz šo slieksni.
Intervenču veidu īpatsvars, kuras atbilst vismaz 25 no 35 profilakses standartiem
|
Intervences veids |
Kopējais intervenču skaits |
Standartiem atbilstošo intervenču skaits |
Standartiem atbilstošo intervenču skaits (%) |
|
Programmas |
13 |
11 |
85 % |
|
Atbalsta grupas |
7 |
2 |
29 % |
|
Lekcijas, nodarbības, diskusijas |
25 |
2 |
8 % |
|
Informatīvie pasākumi/ kampaņas |
7 |
1 |
14 % |
Kopumā pieejami daudzi zinātniski pētījumi par to, kuras aktivitātes ir efektīvas un kuras nav, un tas labi korelē ar pētījuma rezultātiem. Redzams, ka sarežģītāku programmu vidū, kas sastāv no vairākām labi pārdomātām nodarbībām, standartu izpildes rādītājs ir augsts, bet lekciju vidū – zems. Arī zinātniskajā literatūra secināts, ka vienreizēju informatīvu pasākumu īstenošana nav efektīva profilakse, savukārt pārdomātas profilakses programmas dod daudz labākus rezultātus.
Galvenie secinājumi un izaicinājumi:
- Pastāv būtiskas kvalitātes atšķirības starp dažādiem intervenču veidiem – visaugstāk novērtētas ir programmas, bet viszemākā kvalitāte konstatēta īstermiņa, vienreizējos pasākumos.
- Teorētiskais vai datos balstītais pamatojums pamatā tiek izmantots tikai programmās. Daudzas citas intervences tiek veidotas intuitīvi, balstoties uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem.
- Rezultātu izvērtēšana ir nepietiekama, kas ierobežo iespēju mērīt efektivitāti un plānot uzlabojumus.
- Ilgtspējai būtisks izaicinājums ir pārlieku lielā atkarība no projektu finansējuma un pasākumu vienreizējais raksturs.
Lai uzlabotu profilaksi Latvijā, nepieciešams stiprināt pierādījumos balstītu pieeju, attīstīt ilgtermiņa un cikliskas intervences un ieviest konsekventu izvērtēšanas sistēmu, kas ļautu novērtēt pasākumu ietekmi un plānot ilgtspējīgus risinājumus.