Otrdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai Saeimā grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuru mērķis ir nodrošināt aktuālajai situācijai un valsts budžeta iespējām piemērota atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 2026. gadā. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma galvenais mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas izraisītā kara dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai.
2022. gada martā būtiski bija reaģēt uz strauji radušos krīzes situāciju, nodrošinot tā brīža situācijai atbilstošu un mērķētu atbalstu. Kopš likuma pieņemšanas tajā paredzētajos atbalsta pasākumos un to apjomos pēdējā laikā nav tikušas veiktas būtiskas izmaiņas, līdz šim paredzot Ukrainas civiliedzīvotājiem tādu pašu atbalstu, kāds tas tika noteikts kara sākumā 2022. gadā.
Ik gadu tiek apstiprināts pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā konkrētajam gadam. 2025. gada atbalsta pasākumu plāna izpildei Ministru kabinets piešķīra 65 000 000 eiro. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā īstenošanai 2026. gadam tiks novirzīts finansējums ir 39 717 846 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka šobrīd mazinājusies valstī no jauna ieceļojošo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma un Ukrainas civiliedzīvotāju kopējā situācija Latvijā ir kļuvusi stabilāka, kā arī ņemot vērā minēto finansējuma samazinājumu, nepieciešams pārskatīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktos atbalsta veidus un apjomu. Grozījumi likumā izstrādāti sadarbībā ar pārējām atbildīgajām ministrijām.
Grozījumi paredz:
- Ukrainas civiliedzīvotājiem būs tādi paši braukšanas maksas atvieglojumi dotētajos reģionālas nozīmes maršrutos, kādi jau šobrīd normatīvajā regulējumā paredzēti noteiktajām pasažieru kategorijām (bērniem, personām ar invaliditāti, u.c.);
- Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek noteikts pienākums veikt pacienta līdzmaksājumu, izņemot, ja persona iekļaujas kādā no jau šobrīd noteiktām personu grupām, kuras ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma (bērni, grūtnieces, personas ar noteiktām diagnozēm, u.c.). Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāji saglabā tiesības arī turpmāk saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vienlīdzīgā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām;
- Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmāk būs jāveic dzīvnieku obligāto veselības prasību izpildes un dzīvnieku reģistrācijas izdevumu apmaksa;
- Ukrainas civiliedzīvotājiem vairs netiks nodrošināts nodarbinātības vai pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts. Vienlaikus viņi saglabā piekļuvi Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumiem;
- Tāpat pagarināts termiņš – 2027.gada 4.marts – līdz kuram par derīgiem Latvijas Republikā tiks uzskatīti Ukrainā izsniegti ceļošanas dokumenti, kuru termiņš ir beidzies;
- Turpmāk Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tas būs nepieciešams, tiks nodrošināta izmitināšana līdz 60 dienām un pārtika līdz 30 dienām (ar dienas limitu - 5 eiro personai dienā), kā arī atlīdzība mājsaimniecībām par šādu personu izmitināšanu līdz 60 dienām. Šis atbalsta veids būs pieejams līdz 2026. gada 31. decembrim.
- Lai nodrošinātu īpašu atbalstu mazaizsargātajām Ukrainas civiliedzīvotāju personu grupām, likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā definētās deviņas mazaizsargāto personu grupas izmitināšanas atbalstu varēs saņemt līdz 180 dienām. Tāpat par 180 dienām par šo personu grupu izmitināšanu atlīdzību varēs saņemt mājsaimniecības. Pašvaldība pēc minētā 180 dienu izmitināšanas perioda beigām pārliecināsies, vai Ukrainas civiliedzīvotājam joprojām nepieciešama valsts nodrošināta izmitināšana, nepieciešamības gadījumā pieņemot lēmumu turpināt to līdz 180 dienām. Šis atbalsta veids pagarināts līdz 2026.gada 31.decembrim.
Kopumā uz 2025. gada 1. oktobri Latvijā Fizisko personu reģistrā bija iekļauti 31 152 Ukrainas civiliedzīvotāji; no tiem: sievietes - 17 167; vīrieši - 13 985; darbspējīgā vecumā - 21959; nepilngadīgie - 6977; personas vecumā 65 + - 2216.
Jāpiebilst, ka pakāpeniski uzlabojas arī Ukrainas civiliedzīvotāju situācija darba tirgū. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju uz 2025. gada 13. jūniju aktuālās darba tiesiskās attiecībās bija 9 909 Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopš 2022. gada pakāpeniski, bet stabili audzis gan nodarbināto skaits, gan bruto darba ienākumu apmērs. Tā piemēram, 2025. gadā 33,5% no nodarbinātajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem saņēma bruto darba ienākums virs 1400 eiro; 23,6% - no 1000 līdz 1400 eiro; 19,4% no minimālās algas līdz 1000 eiro; minimālo algu saņēma 3,9%.
Uz 2025. gada 6. oktobri ar pašvaldību atbalstu faktiski izmitināti 3246 Ukrainas civiliedzīvotāji.