12. novembrī, Rīgā, Finanšu izlūkošanas dienesta organizētajā starptautiskajā konferencē “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” eksperti diskutēja par eksporta ierobežojumiem un to apiešanas novēršanu, kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanā, sankciju pārkāpumu apkarošanu un sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Eksperti bija vienisprātis, ka sankcijas jāturpina, kā arī nepieciešama esošo sankciju efektīvāka uzraudzība, jo ES valstis aizvien biežāk sastopas ar sankciju apiešanas gadījumiem.
Konferenci atklāja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis, savukārt par sankciju nozīmi Krievijas kara spēju ierobežošanā viedokli sniedza Ukrainas prezidenta padomnieks sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasiuks. Viņš pozitīvi novērtēja sankciju piemērošanu Krievijas kara spēju mazināšanai, bet vienlaikus atzina, ka sankciju ietekme nav tik liela, kā sākotnēji cerēts un aicināja cīņai ar sankciju apiešanu pastiprināt sadarbību ar G7 valstīm. V. Vlasiuks informēja, ka Ukraina ir atklājusi Krievijas ieročos rietumvalstīs ražotas detaļas un tehnoloģijas un ziņojusi par to, tomēr ne visas valdības un ražotāji rīkojas pietiekami aktīvi, lai pārtrauktu šādu komponentu piegādes ķēdes. Kijivas Ekonomikas skolas institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska analizēja iespējas pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju, kā arī atzinīgi novērtēja ar Ukrainas kinētiskajām sankcijām panākto Krievijas naftas pārstrādes jaudas samazināšanos.
Konferencē klātienē pulcējās jomas eksperti no 24 valstīm, tostarp runātāji un klausītāji no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm.
“Aiz katras sankciju prasības ir konkrēts mērķis – mazināt Krievijas spēju turpināt karu. FID kā centrālā sankciju izpildes institūcija palīdz veidot vienotu izpratni un saskaņotu rīcību, lai šis mērķis īstenotos ikdienas lēmumos,” uzsver FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena, kura konferencē skaidroja nacionālās kompetentās iestādes lomu sankciju efektīvā izpildē. Viņa arī uzsvēra, cik būtiska ir valstu savstarpējā sadarbība un katras konkrētas valsts rīcība, lai novērstu sankciju apiešanu caur trešajām valstīm.
Ar jaunākajiem Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem par Eiropas Savienības tirdzniecības sankciju efektivitāti iepazīstināja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs. Viņš atzinīgi novērtē Latvijas muitas darbu, par ko Eiropas Revīzijas palāta esot pārliecinājusies arī klātienes vizītēs. Vienlaikus M.Kozlovs norāda, ka ES dalībvalstis atšķirīgi piemēro tirdzniecības sankcijas pret Krieviju, mazinot to kopējo ietekmi un radot sankciju apiešanas risku. Nav vienotu kritēriju sankciju efektivitātes izvērtēšanai, kā arī ES dalībvalstis nevienlīdzīgi izmanto informācijas apmaiņas sistēmas, savukārt Eiropas Komisija nepietiekami uzrauga sankciju īstenošanu un sasniegtos mērķus.
Diskusijā par Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem piedalījās arī Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas pārstāvis Timotē Truels un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
T.Truels norādīja uz nepieciešamību pastiprināt cīņu pret Krievijas ēnu floti un ierobežot kriptovalūtu izmantošanu sankciju apiešanai. Viņš atzina, ka ES var pilnveidot sankciju piemērošanas mehānismus, uzraudzīt tirdzniecības plūsmas starp ES, Krieviju un trešajām valstīm un noteikt ierobežojumus precēm, kas tieši saistītas ar Krievijas kara vajadzībām. Lai ierobežotu sankciju apiešanu, nepieciešama ciešāka sadarbība arī ar G7 valstīm.
Par eksporta kontroles izaicinājumiem un privātā sektora lomu sankciju izpildē diskutēja starptautiski eksperti, tai skaitā uzņēmuma “Maersk” sankciju un eksporta kontroles vadītāja Anu Matura Boida, kā arī sankciju jomas ekspertes Hloja Cina un Dara Fernandesa.
Kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanā analizēja Karaliskā apvienoto dienestu institūta Drošības un finanšu centra pētnieks Gonsalo Saiss Eraskins un uzņēmuma “Elliptic” dibinātājs un galvenais zinātniskais eksperts Toms Robinsons. Savukārt ar starptautisko pieredzi sankciju pārkāpumu apkarošanā un eksporta kontrolē iepazīstināja Kanādas Ārlietu ministrijas direktore Vikija Edžkomba, advokātu biroja “Duane Morris” partneris Marks Hendlijs, kā arī Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovāciju, zinātnes un tirdzniecības departamenta Tirdzniecības sankciju ieviešanas biroja pārstāvis.