Ik gadu 20. janvārī visā Latvijā un arī Iekšlietu ministrijā piemin 1991. gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija uzbrukums Iekšlietu ministrijai 1991. gada 20. janvārī, kura laikā apšaudē smagi ievainoja Bauskas milicijas darbiniekus - Aļģi Simanaviču, Renāru Zaļo, Jāni Jaseviču un Valeriju Markunu, bet valdības apsardzes dienesta vada komandieris milicijas leitnants Vladimirs Gomanovičs un iekšlietu daļas inspektors Sergejs Konoņenko gāja bojā.
1991. gada janvāra barikādes ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas jaunākajā vēsturē. Tās bija dienas un naktis, kad izšķīrās valsts nākotne – vai Latvija spēs nosargāt nupat atjaunoto neatkarību, vai arī tā tiks zaudēta vardarbīga spēka priekšā. Dodoties uz barikādēm, mūsu līdzcilvēki parādīja neticamu drosmi un brīvības alkas, kas ļāva noticēt – Latvija var pati veidot savu nākotni kā brīva un demokrātiska valsts.
Barikādes nav tikai pagātne. Tās atgādina, ka demokrātija nav pašsaprotama – tā ir jāaizsargā ar līdzdalību, atbildību un gatavību iestāties par savu valsti ikdienā. Barikāžu laiks parādīja, cik izšķiroša apdraudējuma brīžos ir uzticēšanās valstij un tās likumīgajām institūcijām, kā arī sabiedrības spēja rīkoties vienoti.
Šogad, atzīmējot Barikāžu atceres dienu, domās īpaši būsim arī kopā ar ukraiņu tautu, atbalstot viņus cīņā pret agresoru;
Barikādes ir nacionālās identitātes un pilsoniskās drosmes simbols. Godinot barikāžu aizstāvjus un ar dziļu cieņu pieminot barikāžu upurus, mēs vienlaikus stiprinām sabiedrības noturību – spēju saglabāt mieru, kritiski izvērtēt informāciju un nepakļauties provokācijām.
Šodien Latviju veido un vada barikāžu dalībnieku bērni un mazbērni. Atzīmējot barikāžu 35. gadadienu, mēs stiprinām pārliecību, ka arī šodien spēsim darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai Latvija mūžam plauktu un attīstītos.
