Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par ES robežu un drošības informācijas sistēmu jaunās arhitektūras ieviešanu (sadarbspēju) un tam nepieciešamo finansējumu.
Šobrīd datu pārvaldība Eiropas Savienības līmenī robežu un drošības jomā ir sadrumstalota, jo informācija tiek saglabāta atsevišķās sistēmās, kuras nav savā starpā savienotas. Sadarbspēja nozīmēs to, ka ES dalībvalstis spēs efektīvāk apmainīties ar datiem un informāciju tā, lai iestāžu un kompetento amatpersonu rīcībā būtu visa nepieciešamā informācija, tostarp nodrošinot iespēju apmainīties ar biometriskiem datiem.
ES robežu un drošības informācijas sistēmu jaunās arhitektūras mērķis ir uzlabot pārbaudes pie ES ārējām robežām, sniegt iespēju efektīvāk konstatēt drošības apdraudējumus un identitātes viltošanas gadījumus, un ļaut novērtēt nelegālās migrācijas riskus pirms ceļojuma, pārbaudīt drošības vai sabiedrības veselības riskus.
Kā norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs: “Sadarbspējas realizācija ir liels izaicinājums ne tikai Latvijai, bet visām ES dalībvalstīm. Joprojām pastāv draudi ES iekšējai drošībai un ES pilsoņi sagaida, ka personu kontroles uz ārējām robežām un pārbaudes Šengenas zonas iekšienē būs efektīvākas. Visām ES valstīm ir jāapvieno un visaptverošā veidā jāpastiprina ES informācijas instrumenti robežu pārvaldības, migrācijas un drošības jomā.”
Sadarbspējas sekmīgai īstenošanai ir izstrādāts integrēts rīcības plāns tās praktiskai ieviešanai Latvijā. Lai pilnvērtīgi īstenotu sadarbspēju Latvijā, iekšlietu ministrs pagājušā gada maijā apstiprināja starpinstitūciju vadības komiteju iekšlietu ministrijas valsts sekretāra D.Trofimova vadībā, kurā iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, kā arī Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, un iesaistot arī Satiksmes ministrijas pārstāvjus.
Sadarbspējas praktiskai īstenošanai nepieciešamās aktivitātes ir saistītas ar informācijas sistēmu izstrādi vai to pielāgošanu, infrastruktūras modernizāciju, aprīkojuma iegādi tiesībaizsardzības iestādēm, tiesību aktu izstrādi kā arī apmācības pasākumiem informācijas sistēmu lietotājiem. Plānots, ka pirmās Sadarbspējas komponentes visās Eiropas Savienības dalībvalstīs uzsāks savu praktisko darbību 2022.gadā un to pilnīga ieviešana pakāpeniski turpināsies līdz 2023.gadam. Ar sadarbspējas ieviešanu saistītās aktivitātes pamatā ir plānots finansēt no Eiropas Savienības šim mērķim atvēlētiem finanšu instrumentiem. Šobrīd tās ir lēstas vismaz 11 miljoni euro apmērā. Papildus tam, no nacionālā budžeta ir rasts finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai un līdzfinansējumam aptuveni 2 milj euro apmērā.
https://www.facebook.com/watch/?v=451006559193815&extid=3asrRvBoO1SmszLU
Sagatavoja:
Māris Zariņš
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja p.i.
Tālr.: 67219213
Mob.: 29120858
E-pasts: maris.zarins@iem.gov.lv