2026. gada 28. augustā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs piedalās hibrīddrošības sanāksmē Flensburgā, Vācijā. Tur Baltijas jūras reģiona iekšlietu ministri vienojas izveidot jaunu drošības darba grupu, kas nodrošina kopīgu darbu un saskaņošanu.
Sanāksme notiek Mīrvikas jūras spēku apmācības centrā. Amatpersonas runā par svarīgiem drošības jautājumiem Baltijas jūras reģiona kopīgajai nākotnei. Galvenā tēma ir ārvalstu hibrīduzbrukumi. Tie ir dažādi uzbrukumi, kas notiek vienlaikus, piemēram, ar datoriem, droniem un meliem internetā. To mērķis ir apdraudēt reģiona drošību, vājināt demokrātiju un valstu ekonomiku. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints sanāksmē stāsta, ka strauji pieaug dronu uzbrukumi, kiberuzbrukumi (uzbrukumi ar datoriem un internetā), spiegošana, dezinformācija (apzināti meli un maldinoša informācija), slēptas operācijas un tīša kritiskās infrastruktūras dedzināšana. Kritiskā infrastruktūra ir svarīgas ēkas un sistēmas, piemēram, elektrības tīkls, ūdensapgāde, tilti, ostas.
Tāpat pieaug arī tā saukto “vienreizlietojamo aģentu” izmantošana. Tie ir cilvēki, kurus izmanto vienam uzdevumam un pēc tam vairs neiesaista. Amatpersonas piekrīt, ka pēdējo gadu notikumi skaidri parāda: šādi uzbrukumi kļūst biežāki un nopietnāki. Tāpēc reģionam ir jābūt gatavam, ka hibrīddraudi kļūst vēl stiprāki. Valstu kopīgais mērķis ir daudz ātrāk izmeklēt incidentus, atturēt uzbrucējus un labāk aizsargāties pret hibrīddraudiem. Mērķis ir, lai Baltijas jūras reģions no “kopīga riska zonas” kļūst par “kopīgas aizsardzības zonu”.
Tas nozīmē, ka valstis ne tikai kopā saskaras ar apdraudējumiem, bet arī kopā un aktīvi aizsargājas. Sanāksmes beigās puses vienojas izveidot hibrīddrošības ātrās reaģēšanas darba grupu (Rapid Hybrid Security Task Force). Tajā darbojas Baltijas jūras valstu iekšlietu ministriju valsts sekretāri. Darba grupas mērķis ir nodrošināt ātrus un drošus saziņas kanālus un kopīgi veidot hibrīddraudu novērtējumu. Tas nozīmē, ka valstis kopā analizē draudus un lemj, kā rīkoties. Sanāksmē arī secina, ka ES daudzgadu budžetā 2028.–2034. gada periodam ir svarīgi piešķirt īpašu uzmanību dronu aizsardzības tehnoloģijām.
Piemēram, sistēmām, kas atklāj un neitralizē dronus. Tāpat svarīgi ir stiprināt reģionālo operacionālo sadarbību, lai dienesti labāk strādā kopā, ātri apmainās ar informāciju un kopīgi veic operācijas. Sanāksmē piedalās pārstāvji no Latvijas, Vācijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Norvēģijas, kā arī Īrijas. Īrija šobrīd ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, tas nozīmē, ka tā vada ES Padomes darbu noteiktu laiku.