Otrdien, 29. septembrī, valdība izskata Iekšlietu ministrijas ziņojumu par plānu, kas uzlabo trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontroli un likumus Latvijā. Šo plānu apstiprina 2025. gadā. Tā mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar trešo valstu pilsoņu dzīvi Latvijā. Plānā ir 3 galvenie virzieni: 1) studijas, 2) darbs, 3) citi jautājumi par uzturēšanās kontroli un likumu uzlabošanu. Plānā ir 23 pasākumi.
Pagājušajā nedēļā valdība arī atbalsta plašu imigrācijas ierobežošanas plānu. To izstrādā Iekšlietu ministrija, balstoties uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumiem. Šis plāns aptver daudz dažādu imigrācijas politikas jautājumu. Tas paredz stiprināt valsts kontroli pār imigrāciju. Galvenais mērķis ir sargāt Latvijas nacionālo drošību. Plāns arī cenšas novērst likumu trūkumus un gadījumus, kad likumus izmanto ļaunprātīgi. 2025. gada plāna īstenošana kopumā virzās labi.
No 23 pasākumiem: - 14 ir izpildīti, - 7 ir izpildīti daļēji, - 2 nav izpildīti. Daudzos gadījumos darbs pie daļēji izpildītajiem pasākumiem turpinās. Īpaši labi veicas pasākumi nodarbinātības jomā. Studiju jomā daļa pasākumu vēl ir procesā. Darba jomā visi 5 plānotie pasākumi ir pilnībā izpildīti. Piemēram: - uzlabo likumus par trešo valstu pilsoņu darbu vienkāršās profesijās, - nosaka ierobežojumus dažiem darbaspēka pakalpojumu sniedzējiem, - uzlabo darba devēju informēšanu par ārzemnieku nodarbināšanas noteikumiem un riskiem. Turpinās aktīvs darbs pie trešo valstu studentu uzņemšanas un uzturēšanās kontroles uzlabošanas.
Jaunais Imigrācijas likums nosaka, ka ārvalstu studentu ģimenes locekļi parasti vairs nevarēs saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz tik ilgu laiku, cik ir studenta atļauja. Ir daži īpaši izņēmumi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) piešķir tiesības aizliegt izglītības iestādēm uzaicināt ārzemniekus. To dara, ja skola neievēro likumus vai ir citi pārkāpumi, kas saistīti ar ārvalstu studentiem. Vairāku ar studentu uzņemšanu saistītu pasākumu īstenošana vēl turpinās. Piemēram, sagatavo izmaiņas, kas paredz: - stingrākas prasības ārvalstu studentu angļu valodas zināšanām, - stingrākas prasības uzņemšanai, - papildu kritērijus studentu izslēgšanai no studijām, ja viņi nepiedalās mācībās. Pastiprina arī trešo valstu pilsoņu uzturēšanās nosacījumu kontroli.
Valsts robežsardze kopā ar citām iestādēm regulāri veic kopīgas pārbaudes. No 2026. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam notiek 115 kopīgi reidi un pārbaudes. Tajos atklāj 91 pārkāpumu. Tiek uzlabota arī kontrolējošo iestāžu darbinieku sagatavotība. Izstrādā metodiskos materiālus, kas palīdz darbā. 2025. gadā Valsts robežsardzes Ekspertīžu dienesta amatpersonas apmāca 457 PMLP darbiniekus. Viņi mācās, kā pārbaudīt dokumentu īstumu. Valsts robežsardze izstrādā arī materiālu par trešo valstu pilsoņu tiesisko statusu un uzturēšanās dokumentu derīguma pārbaudi. Šo materiālu izmanto atbildīgās iestādes ikdienas darbā. Uzlabots arī regulējums par sodiem par pārkāpumiem. Jaunais Imigrācijas likums paredz iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekiem, kuri bieži izdara noteiktus administratīvos pārkāpumus. Šādi cilvēki var apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību.
Tāpat nosaka stingrākus sodus par pārkāpumiem imigrācijas jomā. Darbs pie daļēji izpildītajiem pasākumiem turpinās. Tas galvenokārt ir saistīts ar jaunu likumu projektu izstrādi un saskaņošanu. 2 pasākumi nav izpildīti. Tie ir saistīti ar: - augstskolu akreditācijas prasību uzlabošanu, - finansiālā nodrošinājuma iemaksām ārvalstu studentiem.