Otrdien, 11. augustā, Ministru kabinets pieņem jaunus noteikumus par to, kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) veic un vada ugunsdzēsības un glābšanas darbus.
Izmaiņas ir par to, kā plāno ugunsdzēsēju darbu un kā vērtē ierašanās laiku. Līdz šim ierašanās laiks ir atkarīgs no tā, vai pilsētā vai ciemā ir VUGD daļa vai postenis. Ja ir daļa vai postenis, mērķis ir 8 minūtes. Ja nav, mērķis ir 23 minūtes. Tagad pieeja mainās.
Turpmāk skatās uz to, kādi ugunsgrēka un citi apdraudējumi ir konkrētā vietā. Tas nozīmē, ka VUGD plāno resursus nevis tikai pēc robežām kartē vai vēsturiski izveidotām daļām, bet pēc tā, kur ir lielāki draudi un kādas spējas tur vajag. Svarīgi ir tas, lai cilvēki visā Latvijā zina: ja ir nelaime, palīdzība ir pieejama ātri, neatkarīgi no dzīvesvietas. Tāpēc VUGD turpmāk plāno reaģēšanas spējas pēc reāliem riskiem konkrētā teritorijā. Nevis tikai pēc tā, kur vēsturiski ir izveidotas struktūrvienības. Tas palīdz izmantot resursus mērķtiecīgi un stiprina palīdzības iespējas vietās, kur tās vajag visvairāk. Izmaiņas ir tikai plānošanā. Cilvēkiem tas nenozīmē, ka VUGD brauks citādi vai palīdzēs mazāk. Pakalpojumi paliek tādā pašā apjomā un kvalitātē. Vidējais ierašanās laiks notikuma vietā joprojām ir ap 15 minūtēm.
Arī turpmāk, kad cilvēks zvana uz 112, uz notikuma vietu sūta to VUGD vienību, kas tajā brīdī ir brīva un atrodas vistuvāk. Tā ne vienmēr ir vienība no ģeogrāfiski tuvākās daļas vai posteņa. Tuvāk var būt mašīna, kas atgriežas no cita izsaukuma vai piedalās mācībās. Šādu principu jau lieto ikdienā, tagad tas ir skaidri ierakstīts noteikumos. Ja vienlaikus ir vairāki izsaukumi, vispirms sūta resursus uz notikumiem, kur ir lielāks apdraudējums cilvēku dzīvībai vai veselībai.
Uz citiem notikumiem sūta nākamās tuvākās brīvās vienības. Jaunie noteikumi dod iespēju VUGD plānot savu darbu, balstoties uz vienotiem datiem par riskiem visā Latvijā. Tiek veidotas risku kartes. Tas nozīmē, ka VUGD izvērtē, kurās vietās ir lielāks ugunsgrēka un citu nelaimju risks. Tur vajag vairāk resursu vai ātrāku reaģēšanu.
Šāda pieeja ļauj nākotnē pārskatīt, kur atrodas VUGD daļas, posteņi un citas vienības. Nevis tikai pēc tā, kā viss ir bijis līdz šim, bet pēc reāliem riskiem un vajadzīgajām spējām. Risku novērtējums ir saistīts arī ar pakāpenisku VUGD ēku attīstību un jaunu Katastrofu pārvaldības centru izveidi. Katastrofu pārvaldības centrs ir vieta, no kuras vada darbus lielās nelaimēs, piemēram, plašos ugunsgrēkos vai vētrās. Ja nepieciešams, VUGD arī turpmāk var iesaistīt citus dienestus un organizācijas. Piemēram, pašvaldību ugunsdzēsējus, uzņēmumu ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un brīvprātīgos ugunsdzēsējus. Tātad jaunā kārtība nemaina VUGD pienākumu braukt uz notikumiem un palīdzēt. Tā dod pamatu plānot reaģēšanas spējas visā Latvijā mērķtiecīgāk. Vairāk resursu un labākas spējas paredz vietās, kur, pēc risku izvērtējuma, tās vajag visvairāk.