IeM Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes sēdes
PROTOKOLS Nr.13
2011.gada 3.martā, plkst.09.30
(Čiekurkalna 1.līnija 1, 2.korpuss)
Sēdes dalībnieki:
Padomes priekšsēdētāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece
Padomes priekšsēdētajas vietnieks, Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Aire
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs
Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas speciālists Māris Zariņš
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vecākā referente Inga Akmentiņa
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka palīdze Iveta Kopmane
Biedrības „Latvijas Tirgotāju asociācija” viceprezidente Iveta Ozola
Biedrības „Latvijas Tirgotāju asociācija” padomnieks Austris Kalniņš
Biedrības „Informācija – sabiedrības drošībai” valdes priekšsēdētājs Gundars Loba
Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības viceprezidents Guntis Zēvalds
Neatkarīgās policistu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš
Latvijas Policistu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Inguss Kudiņš
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis Ilgvars Priedīts
Latvijas juristu apvienības biedrs Jūlijs Počs
Latvijas Robežsargu asociācijas valdes loceklis Andris Purviņš
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Drošības komisijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa
Biedrības „Latvijas interneta asociācija” valdes loceklis Mikus Ozols
Biedrības „Latvijas Automoto biedrības” valdes loceklis Daumants Nemiro
Biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” prezidents Valdis Nagobads
Biedrības „Patvērums „Drošās mājas”” valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane
Latvijas Kriminālmeklēšanas profesionāļu kluba prezidents Sergejs Čerņenoks
Sieviešu tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Laila Balga
Sieviešu tiesību institūta politikas koordinatore Oksana Veselova
Resursu centra sievietēm „Marta ” eksperte Iluta Lāce
Latvijas Cilvēktiesību centra direktora p.i. Anhelita Kamenska
Biedrības „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” juriste Ilona Kronberga
Resursu centra „Durvis” biroja vadītāja Svetlana Šiško
Publiskās un privātās partnerības asociācijas valdes priekšsēdētāja Vineta Čukste
Drošības policijas amatpersona Renāte Rozenbaha
Darba kārtība:
1. Nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) pievienošanās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un NVO 2007.gada 8.novembra sadarbības memorandam (turpmāk – memorands);
2. Pārskats par darba grupu paveikto 2010.gadā (2010.gada 30.novembra Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes (turpmāk – SDKP) nolikuma 31.punkts);
Ziņotāji – G.Loba, L.Balga;
3.Priekšlikumi objektu drošības un apsardzes jautājumu risināšanai un pilnveidošanai;
Ziņotāji - J.Zeps, G.Loba;
4.Dažādi.
Sanāksmes norise:
darba kārtības 1.punkts.
Sanāksmi atklāj padomes priekšsēdētāja L.Mūrniece ar īsu uzrunu klātesošajiem. Padomes priekšsēdētāja un NVO - Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas, Latvijas juristu apvienības, biedrības „Latvijas Tirgotāju asociācija”, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības, resursu centra "Durvis", Publiskās un privātās partnerības asociācijas, Latvijas Cilvēktiesību centra, biedrības "Informācija - sabiedrības drošībai" un Latvijas policistu arodbiedrības- pilnvarotie pārstāvji paraksta memorandu.
Tālāk memorandu parakstījušo NVO pārstāvji sniedz īsas prezentācijas par pārstāvētajām organizācijām.
I.Aire – informē memorandu parakstījušās NVO par SDKP sastāvā izveidotajām trim darba grupām – „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs”, ”Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” un „Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai drošības jomā”. Memorandam pievienojošos NVO pārstāvjiem tiek izteikts priekšlikums izvērtēt informāciju par darba grupām un iespējamo NVO iesaistīšanos kādā no tām.
darba kārtības 2.punkts.
G.Loba - ziņopardarba grupas„Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” paveikto 2010.gadā, īpašu uzmanību veltot minētās darba grupas iniciētajām izmaiņām Apsardzes darbības likumā, ieskicējot grozījumu būtību. Kā otro būtiskāko jautājumu, kas tika diskutēts darba grupā, G.Loba norāda uz jautājumiem, kas saistīti ar iekšējiem drošības dienestiem. Apsardzes darbības likums nosaka, ka apsardzes pakalpojumus var sniegt iekšējie drošības dienesti un apsardzes kompānijas, praksē nereti ir grūti tos atdalīt. Piemēram, veikalā „Maxima” apsardzes pakalpojumus sniedz iekšējais drošības dienests.
Pienākumi abiem minētajiem subjektiem ir vienādi, tikai nianses ir tajā, kas vada šo iekšējo drošības dienestu vai apsardzes kompāniju. Dotajā brīdī Apsardzes darbības likumā ir iestrādātas stingrākas prasības, lai varētu nodibināt apsardzes kompāniju. Iekšējo drošības dienestu vadītājiem šīs prasības nav identiskas, šī gada minētās darba grupas nākamais uzdevums varētu būt pilnveidot attiecīgos normatīvos aktus.
Bez tam, G.Loba aktualizē jautājumu par Valsts policijas reaģēšanas laiku uz dažādiem likumpārkāpumiem, vienlaicīgi norādot uz to, ka policijas nespējas ātri ierasties notikuma vietā dēļ, privātpersonas ir spiestas bruņoties savai drošībai.
L.Balga – informē, ka bez darba grupas „Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai drošības jomā” vadītājas amata viņa vienlaicīgi ir arī Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekle. Pauž gandarījumu, ka šogad Sabiedrības integrācijas fonda balvas izvirzīšanai bija liels NVO atbalsts no valsts, t.i. konkrēti no Iekšlietu ministrijas. Turpinot iesākto norāda, ka viņas vadītā darba grupa „Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai drošības jomā” atskaites periodā aktīvi nestrādāja, notikušas tikai divas darba grupas sēdes. Vienlaicīgi izsaka atzinību Iekšlietu ministrijas pārstāvei par atbalstu darba grupas sēžu nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas telpās. NVO ir grūti piedalīties jebkādos projektos, jo valsts institūcijas nepiedalās ar līdzfinansējumu. L.Balga kā piemēru turpmākajām aktivitātēm nosauc uzsākto projektu „Senioru ceļš”, kurā kā partneris ir piesaistīta viena no memorandu parakstījušajām un šajā darba grupā esošajām NVO „Atslēgmeistaru brālība”. Minētais projekts tiek finansēts no Šveices fonda, tam piešķirti 100 000 latu un tā paredzamais ilgums ir 18 mēneši. Tas tiek realizēts 15 pašvaldību teritorijās. Minētā projekta ietvaros jau no 2012.gada var attīstīt drošības sistēmas līniju ar „Atslēgmeistaru brālība” speciālistu līdzdalību. Šī drošības sistēma ir vērsta uz cilvēkiem, ieskaitot iekšlietu sistēmas seniorus, kuriem ir vajadzīga tehniska un fiziska aizsardzība pret vardarbību un ielaušanos dzīvesvietā.
Š.g. 1.martā tika iesniegts pieteikums projektam pa summu 209 000 eiro Ziemeļvalstu fondam. Tajā ir iesaistīta Lietuva un Norvēģija un tā ilgums ir 28 mēneši. L.Balga pauž cerības tajā uzvarēt un iegūt tiesības tajā piedalīties. Projekta mērķis ir izglītības sistēmas pilnveidošana Lietuvā, Norvēģijā, kā arī Latvijā. Tā varētu būt izglītojoša sistēma arī iekšlietu izglītības politikā.
L.Balga informē klātesošos par to, ka nākamā gada otrajā pusgadā ar kavēšanos atvērsies Eiropas sociālais fonds, kura līdzekļus paredzēts izmantot NVO sektora stiprināšanai.
Bez tam, informē, ka nākamā gada janvārī sāksies 4 gadu projekta līnija Norvēģijas 2.cikls. Latvijai ir piešķirti 12 miljoni eiro, kas projekta ietvaros ir jāapgūst. L.Balga norāda, ka vieglāk iegūt finanšu līdzekļus projektos, kas attiecas uz izglītības, cilvēktiesību un sociālās aizsardzības sistēmām.
Runājot par līdzfinansējuma elementiem, pareizi potenciālajam partnerim uzdot jautājumu par to, vai viņam ir šī iespēja, nevis vai viņam ir finansu līdzekļi. Tāpat jo vairāk partneru iesaistās projektā, jo mazāks līdzfinansējums katram no tiem ir jāpiesaista. Piemēram, minētajā projektā „Senioru ceļš” ir piesaistīti 20 partneri.
G.Loba - pēc darba grupas „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” vadītāja I.Cēra lūguma informē klātesošos par darba grupas aktualitātēm, īpašu uzmanību pievēršot jautājumam, kas saistīts ar ugunsdrošības tehnisko līdzekļu montāžu. Izsaka priekšlikumu par nepieciešamību ieviest vienas kategorijas licences, kas būtu paredzētas gan apsardzes darbības veikšanai, gan tehnisko līdzekļu un ugunsdrošības līdzekļu uzstādīšanai. Minētajā darba grupā ir plānots šo jautājumu izskatīt.
J.Zeps – aktualizē jautājumu par speclīdzekļu pielietošanu. Analizējot attiecīgos normatīvos aktus, saskārās ar to, ka katrā likumā šo līdzekļu pielietošana ir traktēta atšķirīgi, piemēram, Valsts policijas un Finanšu policijas darbinieki roku dzelžus var pielietot ar dažādu ilgumu, bet Apsardzes darbības likumā par roku dzelžu lietošanas ilgumu vispār nav minēts. Vajadzētu izstrādāt vienotu speclīdzekļu pielietošanas praksi, kā arī harmonizēt attiecīgos normatīvos aktus.
Runājot par apsardzes darbības licencēm, izvērtējot firmas, kas ir saņēmušas pirmās kategorijas licences apsardzes darbības veikšanai un tehnisko līdzekļu uzstādīšanai, ir redzams, ka tajās apgrozās naudas līdzekļi, taču nav skaidrs, kam ir uzstādītas un kam nodotas apsardzes signalizācijas. Tādēļ darba grupā „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” ir nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešama viena - otrās kategorijas licence, tad tiktu apdrošināti arī riski. Dotajā brīdī apsardzes tirgū ir ap 400 apsardzes darbību veicošas kompānijas, atskaites par savu darbību Valsts policijai sniedz tikai aptuveni 250 no tām, par pārējo darbību skaidrības nav.
[Informācija pieņemta zināšanai].
darba kārtības 3.punkts.
J.Zeps – informē pariepriekšējā SDKP sēdē doto darba grupai „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” uzdevumu izvērtēt kādos normatīvajos aktos, kas skar kritisko infrastruktūru, ir nepieciešams izdarīt grozījumus. J.Zeps īsumā atreferē darba grupas sagatavotos priekšlikumus (priekšlikumi elektroniski tika izsūtīti visiem SDKP locekļiem).
R.Rozenbaha – analizē minētos priekšlikumus. Norāda, ka daudzi priekšlikumi jau ir iestrādāti normatīvajos aktos un daudzi pasākumi jau tiek realizēti.
I.Aire - izsaka priekšlikumu šo jautājumu atlikt. Iesaka uz darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” sēdi uzaicināt Drošības policijas pārstāvi, lai izdiskutētu šādu grozījumu nepieciešamību, pēc kā arī būs saprotams, vai Iekšlietu ministrijai būtu šie grozījumi normatīvajos aktos jāizstrādā un jānodrošina to turpmākā virzība. Ja līdz nākošajai SDKP sēdei jautājums tiks izdiskutēts, to varētu atkārtoti iekļaut darba kārtībā.
[Klātesošie atbalsta I.Aires priekšlikumu].
darba kārtības 4.punkts.
I.Lāce – īsumā ieskicē divus jautājumus par kuriem vēlētos diskutēt nākamajā SDKP sēdē. Kā pirmo min Eiropas Padomes Konvenciju pret bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu seksuālo vardarbību. Latvija un Bulgārija ir vienīgās valstis, kuras nav pievienojušās minētajai konvencijai. Rodas pamatots jautājums - kādēļ? Izsaka priekšlikumu uz nākamo SDKP sēdi šo jautājumu noskaidrot.
Runājot par otro jautājumu informē, ka resursu centrs „Marta”, veicot kampaņu interneta vidē pret seksa tirdzniecību, atklājis, ka ļoti daudzi noziegumi interneta vidē normatīvajos aktos nav atrunāti. Šajā sakarībā ir nepieciešami gan nacionālie, gan starptautiskie risinājumi. Būtu nepieciešama darba grupas dibināšana.
M.Ozols – informē klātesošos, ka ir priekšlikums uz nākamo SDKP sēdi uzaicināt prezentācijas sniegšanai par situāciju interneta vidē, par paveikto minētajā jautājumā, organizācijas „Netsafe”, kas rūpējas par drošību internetā, pārstāvi. Minētās organizācijas pārstāvji sadarbojas arī ar Valsts policijas pārstāvjiem. Nakamajā sēdē tad arī varētu apspriest attiecīgos jautājumus. M.Ozols neiebilst darba grupas dibināšanai attiecīgo jautājumu risināšanai.
A.Kamenska – Iekšlietu ministrija nereti virza normatīvo aktu, kas lielā mērā vērsti uz indivīdu tiesību ierobežošanu, projektus, tādēļ izsaka lūgumu, cilvēktiesību aizsardzības organizācijas iesaistīt diskusijās normatīvo aktu izstrādes sākuma stadijā.
[A.Kamenskas priekšlikums atbalstīts].
PADOME VIENOJĀS:
1. informāciju par darba grupu paveikto 2010.gadā pieņemt zināšanai;
2. atlikt SDKP sēdes darba kārtības 3.punkta izskatīšanu uz nākamo sēdi;
3. uz nākamo sēdi Iekšlietu ministrijas pārstāvis (Atbildīgais -D.Trofimovs) sagatavos informāciju par to, kādēļ Latvija nav pievienojusies Eiropas Padomes Konvencijai pret bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu seksuālo vardarbību;
4. nākamajā sēdē skatīt jautājumu par veiktajiem pasākumiem drošībai internetā;
5. nākamo sēdi sasaukt 2011.gada 26.maijā plkst. 10.00
Padomes priekšsēdētāja,
ministre L.Mūrniece
protokolēja I.Akmentiņa