Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes 2010.gada 23.decembra sēdes protokols nr.12


IeM Sabiedrības konsultatīvās drošības padomes sēdes

 

 

PROTOKOLS Nr.12

 

2010.gada 23.decembris, plkst.10.00

(Čiekurkalna 1.līnija 1, 2.korpuss)

 

 

 

Sēdes dalībnieki:

 

Padomes priekšsēdētāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece

Padomes priekšsēdētajas vietnieks, Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps

Iekšlietu ministres padomnieks Ivars Bandonis

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Aire

Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs

Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis

Iekšlietu ministrijas  Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele

Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vecākā referente Inga Akmentiņa

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka palīdze Iveta Kopmane

Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas izpilddirektors Gundars Loba

Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris

Neatkarīgās policistu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Drošības komisijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa

Biedrības „Latvijas interneta asociācija” valdes loceklis Mikus Ozols

Biedrības Latvijas Automoto biedrības valdes loceklis Daumants Nemiro

Biedrības „Latvijas Sarkanais krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops

Resursu centra sievietēm „Marta” jurists Juris Dilba

Sieviešu tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Laila Balga

Sieviešu tiesību institūta politikas koordinatore Oksana Veselova

 Drošības policijas amatpersona Renāte Rozenbaha

 

 

 

 

Darba kārtība:

1. Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas;

Ziņotāja -   I.Akmentiņa;

 

2.Par 2007.gada 8.novembra Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda atvēršanu;

Ziņotāja -   I.Akmentiņa;

 

3. Par Apmācību programmas kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras par drošību atbildīgajām amatpersonām un personālam, kam uzticēti ar drošību un aizsardzību saistīti pienākumi turpmāko virzību;

Ziņotājs – D.Trofimovs, DP pārstāvis;

 

4. Dažādi.

 

Sanāksmes norise:

 

darba kārtības 1.punkts.

 

I.Akmentiņa – informē klātesošos par to, ka 2010.gada 30.novembrī spēku ir zaudējis iepriekšējais Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes (turpmāk – SDKP) nolikums un tādējādi no jauna ir jālemj jautājums par SDKP priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu. Saskaņā ar spēkā esošo nolikumu -  padomes priekšsēdētāja vietnieks ir sabiedriskās organizācijas pārstāvis, kuru padome apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu uz trim gadiem.

Klātesošie minētajam amatam atkārtoti izvirza iepriekšējo SDKP priekšsēdētāja vietnieku J.Zepu, kurš vienbalsīgi tiek ievēlēts uz nākamo pilnvaru termiņu.

 

darba kārtības 2.punkts.

 

I.Akmentiņa – informē klātesošos par to, ka pēdējo reizi  2007.gada 8.novembra Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda (turpmāk – memorands) atvēršana notika 2009.gada 22.decembrī  un kopš tā brīža vēlmi pievienoties memorandam ir izteikušas trīs NVO – resursu centrs „Durvis”, biedrība „Publiskās un privātās partnerības asociācija” un Latvijas cilvēktiesību centrs. Uzdot jautājumu vai nevajadzētu atvērt memorandu.

Klātesošie atbalsta memoranda atvēršanu un jaunu NVO pievienošanos tam.

L.Mūrniece -  uzdot attiecīgajiem IeM darbiniekiem veikt nepieciešamos organizatoriskos pasākumus memoranda atvēršanai.

 

darba kārtības 3.punkts.

 

D.Trofimovs – informē klātesošos par to, ka Valsts policija un Drošības policija ir izskatījusi Apmācību programmas kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras par drošību atbildīgajām amatpersonām un personālam, kam uzticēti ar drošību un aizsardzību saistīti pienākumi (turpmāk – apmācību programma) un aicina viņa iesākto turpināt uzaicinātajai Drošības policijas pārstāvei.

R.Rozenbaha – neiebilst pret šādas apmācību programmas esamību kā apsardzes darbībā iesaistīto NVO iniciatīvu. Norāda, ka kritiskās infrastruktūras objektu par drošību atbildīgās amatpersonas pienākumus var pildīt pēc tam, kad saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumu Nr.496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” 28.punktu valsts drošības iestādes (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests) pārbauda un apstiprina par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās amatpersonas kandidatūru. Minēto noteikumu 29.punkts nosaka, ka par drošību atbildīgā amatpersona plāno kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus.

Bez tam, minētās apmācību programmas noklausīšanās nekādā veidā negarantēs to, ka apmācību programmu apguvušās personas tiks arī nozīmētas par drošību atbildīgajām amatpersonām kritiskās infrastruktūras objektā, tā ir valsts kompetence. Drošības policijas Pretterorisma centrs regulāri sadarbojas ar par drošību atbildīgajām amatpersonām un jau ir iesaistīts to profesionālās kompetences pilnveidošanā, sniedzot prezentācijas, kurās minētās amatpersonas tiek informētas par kritiskās infrastruktūras objektu drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, par Drošības policijas Pretterorisma centra sadarbības modeli ar par drošību atbildīgajām amatpersonām, par pretterorisma sistēmu, terorisma draudu līmeņiem, rīcību apdraudējuma situācijās u.tml.. Drošības policija uzskata, ka savas kompetences ietvaros SIA „SC Group” un biedrība „Latvijas Drošības un biznesa asociācija” var veikt apmācības programmā „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras par drošību atbildīgām amatpersonām un personālam, kam uzticēti ar drošību un aizsardzību saistīti pienākumi” paredzētā satura apmācību, bet tā nav jāsaskaņo ar Drošības policiju un tās darbinieki nepiedalīsies minētās programmas ieviešanā.

D.Trofimovs  - norāda, ka  runājot par apsardzes darbiniekiem un personām, kuras strādā riska situācijās, tā ir darba devēja primārā kompetence un atbildība par to, ka papildus saņemtajam apsardzes darbinieka sertifikātam, darbinieks tiek papildus apmācīts  kādiem specifiskiem jautājumiem. Tā ir darba devēja izvēle, vai investēt darbinieka papildus apmācībā. Ideja par apmācību programmu ir laba, bet atbildīgo amatpersonu apmācību normatīvie akti šobrīd neparedz un tas ir Drošības policijas pienākums nodrošināt šo apsardzes personu apmācību.

J.Zeps – minētais jautājums aktualizējās ņemot vērā mainīgo drošības stāvokli pasaulē. Praksē Latvijas apsardzes tirgū uzvar lētākā cena, līdz ar to apsardzes darbiniekam nemaksā pilnu algu, viņš ir spiests strādāt vairākos darbos, kāda ir sniegtā pakalpojuma kvalitāte? Būtu jāapmāca apsardzes darbinieki, kā arī personas, kuras reāli strādā šajā komercuzņēmumā. Tas varētu būt līdzīgi kā to nosaka Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra  Noteikumi Nr.767 „Par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā”. Ostās tiek izstrādāti un apstiprināti apmācību plāni, saskaņā ar tiem tiek apmācīti ostas virsnieki un darbinieki, kas tajā strādā. Uzskata, ja kritiskajos objektos tiktu izsludināta trauksme, tad tās apsardzes darbinieki un darbinieki nezinātu, kas būtu darāms šādā situācijā. Tādējādi radās ideja darba grupā „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” izveidot apakšgrupu, kurā piedalītos arī pārstāvji no Drošības policijas, Iekšlietu ministrijas, kā arī Latvijas Drošības biznesa asociācijā ietilpstošo augstskolu pārstāvji, kuri varētu diskutēt par  nepieciešamajiem  normatīvo aktu grozījumiem. Patreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos ir noteikti galvenie darbības virzieni, bet nav noteiktas  konkrēto darbību veikšanas prasības un par to atbildīgās personas.

R.Rozenbaha – norāda uz Nacionālā pretterorisma plāna esamību, kurā ir sadaļa par kritiskās infrastruktūras objektiem, tādējādi jau šī plāna ietvaros notiek šajos objektos strādājošo par drošību atbildīgo personu apmācība.

D.Trofimovs -  norāda, ka par kritiskās infrastruktūras objektiem būtu jāzina tikai tām personām, kurām ir pielaide valsts noslēpumam. Gadījumā, ja tiktu izsludināta terorisma draudu trauksme, tad visus nepieciešamos pasākumus veiktu attiecīgo tiesību aizsardzības iestāžu un valsts iestāžu drošības darbinieki, bet apsardzes darbinieki, savukārt, darbotos saskaņā ar „Apsardzes darbības likuma” normām u.c. viņu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

J.Zeps – kamēr nebūs normatīvajā aktā noteikta atbildība darba devējam par to, cik profesionāli ir sagatavots viņa komercuzņēmuma apsardzes darbinieks, tikmēr  nebūs atbildības tiem mācību centriem un personālam, kas veic šo apsardzes darbinieku apmācību. Apmācību programma tiks piedāvāta attiecīgās nozares darba devējiem, taču viņi varētu no tās atteikties, jo viņiem nav atbildības par savu darbinieku profesionālo sagatavotību.

D.Trofimovs – atbalsta jaunas darba grupas veidošanu jau esošās sastāvā, kura rastu risinājumu esošās situācijas pilnveidošanai. Taču vēlreiz norāda, ka šajā darba grupā būtu jābūt personām ar pielaidi valsts noslēpumam, kā arī personām, kurām ir līgums ar konkrēto objektu, kas ir kritiskās infrastruktūras objektu sarakstā, īpašniekiem vai turētajiem.

A.Bērziņa – ir daudzi objekti, kuros ir vajadzīgi zinoši speciālisti, jo, pirmkārt, lai apzinātu šo problēmu, otrkārt, lai pareizi reaģētu attiecīgajā situācijā, treškārt, lai netraucētu drošības iestāžu amatpersonām, kuras iesaistās attiecīgās situācijas risināšanā un novēršanā. Ja apsardzes darbinieks nav kompetents, viņš vairāk var nodarīt ļauna nekā laba.

S.Čerņenoks -  norāda klātesošajiem, ka nebūtu pareizi runāt par kritiskās infrastruktūras objektu drošību, bet par objektu drošību vispār. Jebkura objektu apsardzes shēma jāveido pēc iespējas minimizējot likumpārkāpēja darbības riskus, kā arī apsardzes līmeni nosakot atkarībā no iespējamā zaudējuma uzbrukuma gadījumā. Ārvalstu praksē ir pieņemts šos objektus dalīt kategorijās. Valsts izstrādā kritērijus, kurus apsardzes pakalpojumus sniedzošajām komercuzņēmumiem ir jāievēro,  kā arī valsts kontrolē šo kritēriju ievērošanu. Apsardzes darbinieku apmācība ir darba devēju pienākums. 

A.Bērziņa – kā piemēru min ugunsgrēka sākšanos, kurā apsardzes darbinieks nezina, kā rīkoties.

N.Vasjurins – informē klātesošos, kā arī mācību iestādēs šāda veida problēma ir aktuāla, ka tās personāls nezina, kā rīkoties šādās personu drošību  apdraudošās situācijās, t.sk. zvanu par spridzekļa ievietošanas gadījumos. Tiek strādāts pie darba grupas izveides, kuras ietvaros tiktu meklēti attiecīgie risinājumi.

L.Mūniece – diskutēto problēmu vēlas dalīt divās daļās. Bērnu un personāla drošība mācību iestādēs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetence, tā lielā mērā ir atkarīga no šī dienesta darbības, tā ir dienesta pamatfunkcija.

I.Cēris -  norāda klātesošajiem, ka diskusija ir novirzījusies no galvenās jautājuma tēmas. Tāpat informē, ka viņa vadītajā darba grupā „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” ir uzsākts minētais darbs pie bērnu drošības profilakses jautājumiem, par sportošanu u.c. izrietošajiem jautājumiem. Izsaka priekšlikumu šo jautājumu iekļaut kādā no nākamajām SDKP sēdēm, tad jau būs sākotnējie rezultāti, ko varētu prezentēt SDKP locekļiem.

L.Mūrniece – turpina iepriekš iesākto un informē par to, ka bērnu drošības mācību iestādēs nodrošināšanai tiks aktivizēts Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbs. Jautājumi, kas attiecas uz  kritiskās infrastruktūras objektiem būtu atstājami drošības iestāžu kompetencē, SDKP locekļi varētu  sniegt priekšlikumus, nodalot atsevišķi objektus. Atbalsta ideju par jaunas darba grupas izveidi, kura tad varētu strādāt pie apsargājamo objektu dalīšanu kategorijās, kā tas tika jau minēts, kā arī par to, kādā veidā varētu veikt apsardzes darbinieku apmācību. Uzdot jautājumu J.Zepa kungam par to, vai ir nepieciešamas deleģēt kādu Valsts policijas, Drošības policijas vai Iekšlietu ministrijas amatpersonu dalībai jaunveidojamajā darba grupā. Uzdot jautājumu, vai būtu nepieciešama Iekšlietu ministrijas palīdzība Latvijas Darba devēju konfederācijas iesaistei minētā jautājuma risināšanā.

J.Zeps – būtu nepieciešama Drošības policijas darbinieka, kā arī jurista palīdzība. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvju iesaiste nav nepieciešama, jo viņš, kā arī G.Lobas un I.Cēra kungs ir deleģētie Darba devēju konfederācijas pārstāvji Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomei, viņi arī paši būtu tie, kas sniegtu šo Darba devēju konfederācijas viedokli.

L.Mūrniece – iesaka Drošības policijas darbinieku piesaistīt tikai diskutējot par kritiskās infrastruktūras objektiem. Norāda, ka jautājums par drošību mācību iestādēs nav piekritīgs jaunajai darba grupai, tā ir pilnīga valsts institūciju kompetence. Ierosina, kad jaunizveidotā darba grupa būs sagatavojusi pārskata ziņojumu par darba grupas rezultātiem, aicināt uz SDKP sēdi Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjus – E.Egles kundzi vai V.Gavrilova kungu.

[L.Mūrnieces visi izteiktie priekšlikumi atbalstīti].

 

darba kārtības 4.punkts.

 

L.Balga – informē klātesošos, ka nepieciešama aktīvāka darba grupā „Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai iekšlietu jomā” , kuru viņa vada, iesaistīto NVO dalība, NVO ir ļoti pasīvas. Izsaka atzinību  memoranda atvēršanai cerībā uz „jaunu asiņu” ieplūšanu SDKP. Norāda, ka jāstrādā ne tikai SDKP un darba grupās, bet tieši IeM sistēmas darbinieku atbalsta programmām, t.sk. izdienas pensijā esošo personu atbalsta programmām. Informē klātesošos par jaunajiem ES finansētajiem projektiem un pieteikšanās iespējām tajos.

 

PADOME NOLĒMA:

 

1.           par SDKP priekšsēdētāja vietnieku atkārtoti ievēlēt J.Zepu;

2.           atbalstīt memoranda atvēršanu;

3.           Uzdot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam  aktivizēt savas darbības attiecībā uz drošības jautājumiem mācību iestādēs;

4.           Nākamajā SDKP sēdē skatīt jautājumu par drošības jautājumiem izglītības iestādēs (atbildīgais - I.Cēris);

5.           Darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs”  ietvaros tiks veidota jauna darba grupa objektu drošības un apsardzes jautājumu risināšanai un pilnveidošanai (atbildīgais-J.Zeps);

6.           nākamo sēdi sasaukt 2011.gada 27.janvārī plkst. 10.00

 

 

Padomes priekšsēdētāja,

ministre                                                                                  L.Mūrniece

 

 

 

protokolēja                                                                                     I.Akmentiņa


Atpakaļ