Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes nolikums


Iekšlietu ministrijas  Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes nolikums

 

Izdoti saskaņā ar
                                      Valsts pārvaldes iekārtas likuma
                                      72.panta pirmās daļas 2.punktu

 

 

 

I.Vispārīgie jautājumi

 

1.  Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir pastāvīga koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību iekšlietu politikas veidošanā un īstenošanā.

2.   Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3.  Padomes darbība ir balstīta uz likumības, dalībnieku līdztiesības un koleģiālas lēmumu pieņemšanas principiem.

  

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

 

4. Padomei ir šādas funkcijas:

  4.1. veicināt 2007.gada 8.novembra Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandā (turpmāk - memorands) noteikto mērķu sasniegšanu;

  4.2. veicināt sabiedrisko organizāciju un Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu sadarbības uzlabošanu noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības jomā.

5.Padomes uzdevumi ir:

  5.1. sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu pilnveidošanu sabiedrisko organizāciju darbības un to sadarbības ar valsts institūcijām jomā;

  5.2. sniegt priekšlikumus par sabiedrisko organizāciju un Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu sadarbības uzlabošanu noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas jomā;

  5.3. veicināt Iekšlietu ministrijas saikni ar sabiedrību kopumā un sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas sabiedrības, personas un uzņēmējdarbības drošības jomā;

  5.4. apzināt problēmas un sniegt priekšlikumus un rekomendācijas Iekšlietu ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm valsts un sabiedrības drošībai nozīmīgos jautājumos;

  5.5. piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē;

  5.6. piedalīties politikas plānošanas dokumentu izstrādē;

  5.7. piedalīties normatīvo aktu piemērošanas prakses pilnveidošanā;

  5.8. sniegt atbalstu sabiedriskajām organizācijām tādu pasākumu realizēšanā, kas veicina valsts iekšējās drošības uzlabošanu, memorandā un šajā nolikumā noteikto mērķu sasniegšanu;

  5.9. sniegt priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par tās izvirzāmajām prioritātēm valsts budžetā.

6. Padomei ir šādas tiesības:

  6.1.veidot darba grupas padomes kompetencē esošo jautājumu sagatavošanai, kā arī pieaicināt ekspertus, lai analizētu un risinātu ar padomes mērķu sasniegšanu saistītos jautājumus;

  6.2. atbilstoši kompetencei ar padomes sekretariāta starpniecību pieprasīt un saņemt no Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošajām iestādēm, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – no sabiedriskajām organizācijām, padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

  6.3. apstiprināt padomes darbību regulējošus dokumentus;

  6.4. sagatavot priekšlikumus par padomes sastāva un šī nolikuma izmaiņām.

  

III. Padomes sastāvs

 

7.Padomes sastāvā ir:

  7.1. Iekšlietu ministrijas pārstāvji:

    7.1.1.iekšlietu ministrs;

    7.1.2.valsts sekretāra vietnieks;

    7.1.3. Nozares politikas departamenta pārstāvis;

    7.1.4. Juridiskā departamenta pārstāvis;

    7.1.5. Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas pārstāvis.

  7.2. pilnvarotie pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām, kas parakstījušas memorandu un rakstiski informējušas padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomē, izņemot pārstāvjus, kuri zaudējusi padomes locekļa statusu saskaņā ar nolikuma 30.punkta nosacījumiem.

8.Padomes sastāvu ar rīkojumu apstiprina iekšlietu ministrs.

9. Padomes priekšsēdētājs ir iekšlietu ministrs.

10.Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir sabiedriskās organizācijas pārstāvis, kuru padome apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu uz trim gadiem.

11.Padomes vadītāja vietnieka pilnvaru termiņš padomē var tikt pagarināts, ja tam piekrīt vismaz puse no sabiedriskajām organizācijām, kas parakstījušas memorandu.

 

IV. Padomes darba organizācija

 

12.Padomes priekšsēdētājs:

  12.1. vada padomes darbu;

  12.2. sasauc padomes sēdes;

  12.3. paraksta padomes sēžu protokolus;

  12.4. pārstāv padomi valsts, pašvaldību un citās institūcijās.

13.Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā tā pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

14. Padomes priekšsēdētājs padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Nepieciešamības gadījumā var sasaukt ārkārtas padomes sēdi, ja    to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai vismaz pieci padomes locekļi.

15. Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā   ir padomes priekšsēdētāja balss.

16.Katram padomes loceklim ir viena balss.

17.Ja padomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, pēc viņa pieprasījuma to norāda protokolā un viņš atšķirīgo viedokli noformē rakstiskā veidā un pievieno padomes sēdes protokolam.

18. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no padomes locekļu skaita.

19. Padomes sēdes protokolē. Sēdes protokolu padomes sekretariāts noformē trīs darba dienu laikā pēc attiecīgās sēdes un elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem. Padomes sēžu protokola oriģinālus glabā padomes sekretariātā.

20. Padomes sēdes protokolā ierakstāmas šādas ziņas:

  20.1. sēdes norises vieta (adrese) un laiks (datums);

  20.2. sēdes darba kārtība;

  20.3. padomes sēdes vadītāja un sekretāra vārds un uzvārds;

  20.4. padomes sēdes dalībnieku vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

  20.5. uz sēdi neieradušos padomes locekļu vārds un uzvārds;

  20.6. uzaicināto personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

  20.7. padomes locekļu sēdē izteiktie priekšlikumi, ieteikumi, pieprasījumi un rekomendācijas;

  20.8. padomes lēmumi;

  20.9. citas ziņas, kuras padome nolemj iekļaut sēdes protokolā.

21. Padomes sēdēs bez balsstiesībām var piedalīties sabiedriskās organizācijas, kas parakstījušas memorandu, bet nav pārstāvētas padomē, kā arī padomes priekšsēdētāja vai padomes priekšsēdētāja vietnieka uzaicināti eksperti (speciālisti) un citu organizāciju un institūciju pārstāvji.

22. Ja padomes loceklis nevar piedalīties padomes sēdē, dalībai sēdē viņš ir tiesīgs nozīmēt savu pilnvaroto pārstāvi, par to informējot padomes sekretariātu ne vēlāk kā divas darba dienas pirms padomes sēdes.

23. Padomes sekretariāta funkcijas pilda Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departaments.

24.Sekretariāts:

  24.1. sagatavo padomes sēdes darba kārtības projektu;

  24.2. sagatavo iesniegtos materiālus izskatīšanai padomes sēdē;

  24.3. nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā;

  24.4. sniedz konsultācijas Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un padotībā esošajām iestādēm un sabiedriskajām organizācijām jautājumos par Iekšlietu ministrijas un pilsoniskās sabiedrības sadarbību;

  24.5. sagatavo un iesniedz iekšlietu ministram attiecīgus tiesību aktu projektus par izmaiņām padomes sastāvā.

25. Padomes sekretariāts ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms padomes sēdes padomes locekļiem nosūta (elektroniski vai papīra formātā) informāciju par   padomes sēdes sasaukšanu un darba kārtību, kā arī šo noteikumu 24.2. apakšpunktā minētos dokumentus.

26.Ikviens padomes loceklis ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms padomes sēdes var nosūtīt elektroniski padomes sekretariātam priekšlikumus par padomes sēdes darba kārtības precizēšanu, kā arī ierosināt papildu jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā.

27. Ja ir mainījusies kāda padomes locekļa adrese vai elektroniskā pasta adrese, viņš par to nekavējoties rakstiski (elektroniski vai papīra formātā) informē padomes sekretariātu.

28.Sabiedriskās organizācijas pārstāvis darbu padomē pārtrauc, ja attiecīgā organizācija iesniegusi pamatotu iesniegumu padomes vadītājam.

29. Ja sabiedriskā organizācija, kas izvirzījusi padomes locekli, tiek likvidēta, attiecīgais padomes loceklis zaudē padomes locekļa statusu.

30. Ja padomes loceklis bez attaisnojoša iemesla neapmeklē padomes sēdi divas reizes pēc kārtas, tad attiecīgais padomes loceklis zaudē padomes locekļa statusu.

31. Kalendārā gada beigās darba grupas vadītājs vai viņa pilnvarota persona sagatavo un iesniedz rakstiski (elektroniski vai papīra formātā)  padomei pārskatu par darba grupas paveikto atskaites periodā.

32. Par darbu padomē samaksu nesaņem.

33.Padomi reorganizē vai likvidē ar iekšlietu ministra rīkojumu pēc padomes locekļu vai memorandu parakstījušo sabiedrisko organizāciju priekšlikuma.

  

V.Noslēguma jautājumi

 

34.Atzīt par spēku zaudējušiem:

  34.1. Iekšlietu ministrijas 2008.gada 20.jūnija noteikumus Nr. 23 „Iekšlietu ministrijas Sabiedrības konsultatīvās drošības padomes nolikums“;

  34.2. Iekšlietu ministrijas 2009.gada 12.janvāra noteikumus Nr.3 „Grozījumi Iekšlietu ministrijas 2008.gada 20.jūnija noteikumos Nr.23 „Iekšlietu ministrijas Sabiedrības konsultatīvās drošības padomes nolikums““;

  34.3. Iekšlietu ministrijas 2009.gada 20.jūlija noteikumus Nr. 50 „Grozījumi Iekšlietu ministrijas 2008.gada 20.jūnija noteikumos Nr.23 „Iekšlietu ministrijas Sabiedrības konsultatīvās drošības padomes nolikums““.


Atpakaļ