IeM sabiedrības konsultatīvās drošības padomes sēdes protokols nr. 6

19.02.2010



IeM sabiedrības konsultatīvās drošības padomes sēdes

PROTOKOLS Nr.6

2009.gada 30.oktobrī, plkst.11.00
(Čiekurkalna 1.līnija 1, 2.korpuss)


Sēdes dalībnieki:

Padomes priekšsēdētāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece
Padomes priekšsēdētajas vietnieks, Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps
Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire
Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs  Jānis Bekmanis
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vecākais referents Mareks Matisons
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vecākā referente Inga Akmentiņa
Iekšlietu ministres padomniece Viktorija Šembele
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks
Andris Dzenis
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Licenzēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudārs
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka palīdze Iveta Kopmane
Latvijas Kriminālmeklēšanas profesionāļu kluba prezidents
Sergejs Čerņenoks
Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris
Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības viceprezidents
Guntis Zēvalds
Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas izpilddirektors Gundars Loba
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Drošības komisijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa
Latvijas Komercbanku asociācijas Drošības komitejas priekšsēdētājs Vitālijs Aņiko

 

Darba kārtība:


1. Likuma grozījumu  „Apsardzes darbības likumā”;
Ziņotājs – M.Rāzna, A.Sudārs;

2. Valsts policijas priekšlikumi par darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” izstrādāto „Koncepciju par privāto detektīvu dienestu darbību un to sadarbību ar valsts drošības struktūrām”
Ziņotāja- I.Kopmane;

3. Par iespējām Latvijas Policijas akadēmijas izstrādāto mācību programmu apsardzes darbiniekiem un detektīviem nodot Valsts policijas koledžai;
Ziņotājs -  A.Evardsons;

4. Darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” pārstāvja prezentācija par priekšlikumiem par nepieciešamo turpmāko rīcību kriminogēnās situācijas uzlabošanai valstī;
Ziņotājs - G.Loba;

5. Darba grupai „Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai drošības jomā” iepriekšējā SKDP sēdē (protokollēmuma 2.punkts) dotā uzdevuma izpildes gaita;
Ziņotāja – S.Zalcmane;

6.NVO, kuras izteikušas vēlmi pievienoties IeM un NVO 2007.gada 8.novembra memorandam, izvērtēšana un jautājuma lemšana par to pievienošanos memorandam;
Ziņotāja -  I.Akmentiņa.

7.Dažādi.

Sanāksmes norise:

darba kārtības 1.punkts.

M.Rāzna - ziņo, ka ticies ar Darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” pārstāvjiem, kā rezultātā Valsts policija izstrādāja visām iesaistītajām pusēm pieņemamus likuma grozījumus  „Apsardzes darbības likumā”, kas tika saskaņoti starp iekšlietu sistēmas iestādēm. Saskaņoto likumprojektu Valsts policija tuvākajā laikā plāno  iesniegt Valsts sekretāru sanāksmē.
J.Zeps - atgādina, ka minētie likumprojekta grozījumi ir tapuši sakarā ar to, ka parādījās iepirkumi, kuru rezultātā apsardzes kompānijas nodarbināja personas bez attiecīgajiem darba līgumiem. Bez tam, J.Zeps atkārtoti vērsa klātesošo uzmanību uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta veikto pētījumu „Zemākā cena, par kādu apsardzes komersants spēj sniegt fiziskās apsardzes iepirkumu valsts objektam ” un tajos minētajiem secinājumiem. Šobrīd situācija ir pasliktinājusies, jo daudzos iepirkumos cena ir neadekvāti zema. J.Zeps izsaka priekšlikumu no SKDP puses uzaicināt uz sarunām Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu ministrijas un Iepirkumu  uzraudzības biroja pārstāvjus uz Darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” sēdi, lai varētu apspriest jautājumus, kā uzlabot situāciju minētajā jomā, vai nu piemēram, grozot „Publisko iepirkumu likumu” vai  kā citādi, pēc kā šos pārstāvjus aicināt uz SKDP sēdi. [J.Zepa priekšlikums atbalstīts].

darba kārtības 2.punkts.

I.Kopmane - informē, ka jau pirms diviem gadiem Valsts policija ir sniegusi atbildi uz darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” pārstāvju izstrādāto „Koncepciju par privāto detektīvu dienestu darbību un to sadarbību ar valsts drošības struktūrām”, pirms tam nopietni apspriežot visus priekšlikumus. 2009.gada 29.janvārī minētie priekšlikumi tika apspriesti arī darba grupas „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” sēdē, ņemot vērā to, ka šie uzstādījumi ir ļoti specifiski un skar operatīvās darbības pasākumus, tie  būtu izskatāmi šaurākā lokā. I.Kopmane uzskata, ka sadarbība starp minēto darba grupu un kriminālpoliciju notiek aktīvi, ir bijusi tikšanās ar jauno kriminālpolicijas vadību, kuras laikā šie priekšlikumi tika apriesti atkal. Koncepcija paredz tiesības privātdetektīviem iegūt informāciju no datu bāzēm, taču Valsts policija nav to turētāja, bet tikai lietotāja. Privātdetektīvu pārstāvji izvirzīja priekšlikumu veidot speciālu vienību, kas koordinētu policijas sadarbību ar privātdetektīviem. Kriminālpolicijas vadība, atbalstot šo priekšlikumu kopš 2009.gada 1.septembra norīkoja I.Kopmani par kriminālpolicijas  kontaktpersonu ar privātdetektīviem, taču privātdetektīvi  līdz šim brīdim nav izrādījuši nekādu interesi par konkrētu sadarbības pasākumu veikšanu, līdz ar ko rodas jautājums par šādas vienības nepieciešamību.
I.Kopmane, lai veicinātu konkrētu turpmāku sadarbību starp Valsts policiju un privātdetektīviem, aicina apkopot informāciju par to, cik kriminālprocesi ir uzsākti, pamatojoties uz privātdetektīvu sniegto informāciju (minot konkrētus gadījumus par piemēram,  pēdējiem 2 gadiem), cik Valsts policijai ir nodotas informācijas saskaņā ar „Detektīvdarbības likuma” 9.panta 2.d., 10.panta 3.d.. Minētā informācija ir nepieciešama, lai varētu lemt jautājumu par informācijas ieguvi  un apmaiņu, jo jāatceras, ka  sadarbības mērķis ir paaugstināt sabiedrības drošības līmeni, nevis darboties, lai uzlabotu biznesa stāvokli.
L.Mūrniece - lūdz informēt par iemesliem, kādēļ neviens privātdetektīvs nav vērsies pie Kriminālpolicijas norīkotās kontaktpersonas .
S.Čerņenoks – [runā krieviski] informē, ka dotajā brīdī privātdetektīvu paliek aizvien mazāk un mazāk, neskatoties uz to, ka  tie ir bijušie operatīvie darbinieki, kuriem ir plašas operatīvās darbības iespējas un darba pieredze un uz to, ka viņi var nopietni palīdzēt noziegumu profilaksē un noziegumu atklāšanā. Detektīvu licences saņemošo personu skaits rūk, jo saņemtās licences nedod nekādas iespējas, t.i. licenci saņemošā persona tiek kontrolēta, taču savukārt pati licence privātdetektīvam  dot tikai tiesības sarunāties ar cilvēkiem uz ielas un vērot, ko kurš dara. Personām ir jābūt ieinteresētām saņemt detektīvu licences. S.Čerņenoks šajā sakarībā izsaka priekšlikumus: - izstrādāt mehānismu, ar kura palīdzību piesaistīt resursus noziegumu profilaksei un atklāšanai;  - ievērojot, ka visi bijušie privātdetektīvi ir paaugstināta riska grupa, kriminālpolicijas struktūrām būtu jāveic to kontrole;  - licenču iegūšanai ir jābūt „pievilcīgai”, lai personas, kuras pamet dienestu kriminālpolicijā būtu ieinteresētas tās iegūt. Kā viens no šiem pievilcīguma elementiem varētu būt iespēja iegūt informāciju no datu bāzēm, bet šādas iespējas nepastāv.
I.Kopmane - jautājums ir diskutējams, ir pamats uzskatīt, ka iegūtā informācija var netikt izmantota tieši sabiedriskās drošības nodrošināšanai kopumā, bet gan tikai privātdetektīva klienta interesēs. Savukārt ar to, ka informācija tiek iegūta nelikumīgā ceļā ir jācīnās.  Tā ir problēma gan Valsts policijai, gan privātdetektīviem. Nevienā no citām valstīm sadarbība starp policiju un privātdetektīviem nav organizēta tā, ka privātdetektīviem tiek nodrošināta piekļuve valsts datu bāzēm (ne par maksu, ne kā citādi). I.Kopmane piekrīt iepriekš paustajam, ka šobrīd nekāda privātdetektīvu kontrole praktiski nenotiek.
A.Bērziņa  - norāda, ka citās valstīs privātdetektīviem ir plašākas likumiskās tiesības. Precizē S.Čerņenoka teikto, ka privātdetektīviem, pirmkārt, nav nepieciešama brīva piekļuve datu bāzēm, bet gan legāla datu apmaiņa un otrkārt, ir nepieciešama privātdetektīvu stingrāka kontrole.
A.Dzenis - norāda, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, interese par privātdetektīvu licenču saņemšanu ir liela. Tāpat A.Dzenis informēja, ka, izmantojot informāciju no datu bāzēm, policijas darbinieks tām piekļūst ar savu paroli un informācijas ieguve ir paredzēta konkrētam mērķim. Pauž kategorisku viedokli, ka jebkura nelikumīga rīcība ar policijas rīcībā esošo datu bāžu informācijas prettiesisku izmantošanu ir sodāma, neatkarīgi no tā vai to darījis policijas darbinieks vai privātdetektīvs.

L.Mūrniece  - rezumējot diskusiju, piedāvā izvērtēt un izdiskutēt nepieciešamos grozījumus „Detektīvdarbības likumā” darba grupas  „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” darba ietvaros un iesniegt attiecīgus priekšlikumus nākošajā SKDP sēdē. [iebildumi netiek izteikti]

darba kārtības 3.punkts.

A.Evardsons - informē, ka Ministru kabineta  2005.gada 16.augusta noteikumi Nr.613 „Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus”, ņemot vērā plānoto Latvijas policijas akadēmijas likvidāciju,  neparedz Latvijas policijas akadēmijas mācību programmu pārņemšanu. Licence, kas izsniegta Latvijas Policijas akadēmijai mācību programmas „Apsardzes darbs”  pasniegšanai un detektīvu sagatavošanai zaudē savu aktualitāti pēc būtības. Ņemot vērā šādu apmācību nepieciešamību, Valsts policijas koledža ir sagatavojusi profesionālās pilnveides izglītības programmu „Apsardzes darbs” un 2009.gada 2.novembrī iesniegs to Valsts policijai un Iekšlietu ministrijai izvērtēšanai, pēc kā noteiktā kārtībā iesniegs Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centram licences saņemšanai. Saskaņā ar  Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra noteikumiem Nr.840 „Noteikumi par Valsts policijas koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” un tajos veiktajiem grozījumiem, pēc profesionālās pilnveides izglītības programmas „Apsardzes darbs” licencēšanas Valsts policijas koledža var uzsākt minētās programmas realizāciju 2010.gada februārī, pēc Valsts policijas koledžas pārcelšanās uz tagadējām Latvijas Policijas akadēmijas telpām.
Ņemot vērā to, ka dotajā brīdī valstī ir saņemta tikai 91 privātdetektīva licence, A.Evardsons aktualizē jautājumu par nepieciešamību apmācīt privātdetektīvus, uzdodot jautājumus par to, kādam būtu jābūt privātdetektīvu apmācību saturam; cik personas šajā mācību programmā  būtu apmācāmas; vai privātdetektīvu apmācības būtu lietderīgas?
S.Čerņenoks [runā krieviski] apmācību programmas varētu nosaukt, piemēram, „Drošības speciālists”, „Drošības dienesta vadītājs”. Pašlaik privātdetektīvu apmācība nav aktuāla, kamēr nav mainīta licencēšanas kārtība  un likumdošana privātdetektīvam nedeleģē nekādas tiesības.
L.Mūrniece rezumējot darba kārtības punktu, aicina Valsts policijas koledžas direktoru A.Evardsonu turpināt uzsākto darbu pie izglītības programmas „Apsardzes darbs” licencēšanas. Secina, ka privātdetektīvu darbinieku apmācības programmas izstrāde nav nepieciešama. [iebildumi netiek izteikti]

darba kārtības 4.punkts.

G.Loba – informē, ka sniedz PowerPoint prezentāciju „NVO un IeM struktūrvienību sadarbība”  . Prezentācijas ietvaros G.Loba uzsver:  - ka sadarbības galvenā prioritāte ir iedzīvotāju drošības nodrošināšana un kā „sadarbības koridorus” nosauc preventīvo un profilakses darbu,  sabiedrisko kārtību un drošību; - nepieciešamību izdarīt izmaiņas atbilstoši patreizējai situācijai 2002. gadā apstiprinātājā „Nacionālās drošības koncepcijā”, piemēram, tās 3.2.3. punktā un Nacionālās drošības likumā, piemēram, 13.p.7.punktā; - ka Nacionālajā drošības likumā minētais Nacionālais drošības plāns būtu jāizstrādā SKDP. Tādējādi varētu strādāt pie stratēģijas un taktikas un līdz ar to nerastos iepriekš minētie jautājumi par apsardzes darbinieku apmācībām un licenču izsniegšanu detektīvdarbiniekiem.
G.Loba pasvītro arī nepieciešamību popularizēt Valsts policijas darbu. G.Zēvalds  - presē parādās tikai negatīvā informācija un statistika par izdarītajiem noziegumiem, bet vajadzētu atspoguļot pozitīvās ziņas par policijas veiktajiem „labajiem darbiem”.
A.Bērziņa - atbalsta G.Lobas un G.Zēvalda pausto viedokli un norāda, ka  ir nepieciešams sabiedrībai stāstīt tieši par tiem policijas darbiniekiem, kas ikdienā strādā un riskē  ar savu dzīvību, bet nevis par priekšniekiem.
L.Mūrniece - piekrīt iepriekšējo runātāju viedokļiem un norāda, ka Valsts policijā ir speciāli izveidots Preses un sabiedrisko attiecību birojs.  Policijas darba prestiža celšana ir vistiešākais šī biroja uzdevums. Tāpēc L.Mūrniece piedāvā uzaicināt uz nākamo Padomes sēdi Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšnieci I.Rekšņu, lai izvērtētu šī biroja iespējas un paveikto policijas prestiža celšanā.
Vienlaikus L.Mūrniece lūdz arī klātesošos Padomes locekļus apsvērt iespējamos priekšlikumus sadarbības ar medijiem uzlabošanai.
G.Loba [nobeidzot iesākto prezentāciju] aicina Padomi uzņemties koordinatora lomu Nacionālā drošības plāna izstrādē, jo tā izstrādē svarīgs ir arī sabiedrības un to pārstāvošo organizāciju viedoklis.
A.Dzenis - atbalsta prezentācijā pasvītroto preventīvā darba attīstīšanas nozīmi. Norāda, ka, veidojot policijas reģionālo reformu tika ņemts vērā arī tas, ka sadarbība ar sabiedrību jau ir jāsāk ar bērnudārza un skolas audzēkņiem. A.Dzenis informē par attiecīgu, veiksmīgi uzsāktu projektu Mārupes vidusskolā.
L.Mūrniece - atgādina par Iekšlietu ministrijas noslēgto sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju par Zemessardzes iesaistīšanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
A.Dzenis – atgādina, ka vēl viens policijas un sabiedrības sadarbības instruments ir policijas darbinieku palīgu institūts, kas ir īpaši nozīmīgs policijas iecirkņa inspektoru darbā. Sadarbības partneri šajā jautājumā ir pašvaldības, kuras ir ieinteresētas, lai būtu nodrošināta kārtība to teritorijā. 
G.Zēvalds – norāda, ka likumdošana nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt kārtību savā administratīvajā teritorijā. Lūdz informāciju par to, vai ir zināmi kādi labi piemēri, kā šis jautājums tiek risināts atsevišķās pašvaldībās un pieļauj, ka labo praksi var pārņemt citas pašvaldības. A.Evardsons - informē, ka Valsts policijas koledžas vadība ir panākusi vienošanos ar tādām pašvaldībām kā Rēzekne, Balvu par pašvaldības policijas darbinieku apmācību sadarbībā ar valsts policijas darbiniekiem. Bez tam ir uzsākta  pilotprojekta– uz sabiedrību vērsts policijas darbs ieviešana Talsu policijas iecirknī.
A.Dzenis - visās piecās reģionālās policijas pārvaldēs ir dažādi sadarbības ar pašvaldībām modeļi. Valsts policija pašlaik tos izvērtē. Atzinību pelnījuši tādi projekti kā „Vecāki Rīgai”, „Vecāki Jelgavai” u.c.
A.Evardsons - piebilst, ka aptuveni trīs gadus reģionos (Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā) ir skolas, kurās ir izveidotas specializētas policijas klases. Tajās skolnieku apmācības veic policijas darbinieki un šajās skolās nav problēmu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jautājumos. Šādas klases arī ir sava veida profilakses pasākums.
A.Bērziņa - jautā vai ir pieejama informācija par to, cik pašvaldībās nav pašvaldības policijas un kā tajās tiek organizēti drošības un preventīvie pasākumi kārtības nodrošināšanā?
A.Dzenis - informē, ka jautājums par pašvaldības policijas izveidi ir katras pašvaldības kompetencē un atkarīgs no pieejamajiem resursiem. Ja pašvaldībai konkrētā teritorijā nav savas pašvaldības policijas, likums paredz, ka šīs funkcijas pilda Valsts policija. Izvērtējot Valsts policijas fiziskās klātbūtnes līmeni, tiek vērtēts iedzīvotāju skaits attiecībā pret policistu (iecirkņa inspektoru) skaitu. Piemēram, lauku teritorijās viens iecirkņa inspektors apkalpo teritoriju, kurā ir aptuveni 2500-3000 iedzīvotāju. Vienlaicīgi tiek risināts jautājums par iecirkņa inspektoru nodrošināšana ar   transportlīdzekļiem. A.Dzenis aktualizē jautājumu par to, ka likums liedz pašvaldībām sniegt jebkādu materiālo palīdzību Valsts policijai.
l.Mūrniece - sola jautājumu par pašvaldību likumīgajām iespējām sniegt materiālo palīdzību Valsts policijai pārrunāt ar Reģionālo un pašvaldību lietu ministru (par problēmas iespējamajiem risinājumiem) un nākamajā Padomes sēdē informēt Padomes locekļus par pārrunu rezultātiem.
L.Mūrniece - uzdod D.Trofimovam (IeM Nozares politikas departamenta direktoram) izpētīt jautājumu par Nacionālā drošības plāna aktualizēšanas nepieciešamību un sniegt priekšlikumus par tā nepieciešamajiem grozījumiem.
[iebildumi netiek izteikti]

darba kārtības 5.punkts.

Sakarā ar to, ka uz SKDP sēdi nav ieradusies šajā darba kārtības punktā minētā ziņotāja, kā arī neviens no darba grupā „Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai drošības jomā”  iesaistīto NVO pārstāvjiem, jautājuma izskatīšana pārcelta uz nākamo Padomes sēdi.

darba kārtības 6.punkts.
L.Mūrniece  - uzskaita NVO, kuras izteikušas vēlmi pievienoties IeM un NVO 2007.gada 8.novembra memorandam (turpmāk – memorandam): - biedrība “Latvijas interneta asociācija”; - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS; - Latvijas Automoto biedrība; - Sieviešu tiesību institūts.
L.Mūrniece - piedāvā konceptuāli atbalstīt minēto NVO pievienošanos memorandam un aicināt uz nākamo SKDP sēdi iepriekš minēto NVO pārstāvjus, ar lūgumu sniegt prezentāciju par pārstāvētajām NVO un to potenciālo pienesumu Padomei vai tās darba grupās. [iebildumi netiek izteikti]

darba kārtības 7.punkts.
J.Zeps - aktualizē jau iepriekšējās Padomes sēdēs pausto lūgumu nodrošināt Padomes locekļiem viņu statusu apliecinošas apliecības.
L.Mūrniece - apliecina gatavību risināt šo jautājumu.


PADOME NOLĒMA:

1. pieaicināt dalībai nākamajā SKDP sēdē  Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu ministrijas un Iepirkumu  uzraudzības biroja pārstāvjus, lai apspriestu iespējamos risinājuma variantus nelegālās nodarbinātības un nepamatoti zemu apsardzes darbības pakalpojuma cenu piedāvājumā (atbildīgā - I.Akmentiņa);
2. darba grupai „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” (atbildīgais - S.Čerņenoks, G.Loba) sagatavot un iesniegt Valsts policijai (I.Kopmanei) SKDP sēdes 2.darba kārtības punkta izskatīšanas ietvaros pieprasīto informāciju (statistiku) attiecībā uz privātdetektīvu darbību;
3. darba grupai „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” (atbildīgais - G.Loba, S.Čerņenoks) sagatavot un iesniegt izskatīšanai nākamajā SKDP sēdē darba grupas priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par detektīvu darbību;
4. pieaicināt dalībai nākamajā SKDP sēdē Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšnieci I.Rekšņu, lai apspriestu Valsts policijas īstenotos pasākumus sadarbības veicināšanai ar plašsaziņas līdzekļiem un policijas tēla popularizēšanai (atbildīgā – I.Akmentiņa);
5. Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamentam (D.Trofimovam) izskatīt nepieciešamību aktualizēt Nacionālo drošības plānu atbilstoši patreizējai situācijai un sniegt priekšlikumus par iespējamo plāna pārstrādi:
6. informācijas par SKDP darba grupai „Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai drošības jomā” (atbildīgā – S.Zalcmane) SKDP 2009.gada 22.jūlija sēdes protokollēmuma 2.punktā dotā uzdevuma izpildi izskatīšanu pārcelt uz nākamo SKDP sēdi;
7. konceptuāli atbalstīt biedrības „Latvijas interneta asociācija”, Sabiedriskā politikas centra „PROVIDUS”, „Latvijas Automoto biedrības” un „Sieviešu tiesību institūta” pievienošanos memorandam. Pieaicināt dalībai nākamajā SKDP sēdē minēto NVO pārstāvjus, lai uzklausītu to prezentācijas par savu organizāciju darbību un to plānoto pienesumu memoranda īstenošanai;
8. Protokollēmuma 3., 6. un 8. punktos noteiktajām atbildīgajām personām līdz š.g. 11.decembrim elektroniski iesniegt Padomes sekretārei (inga.akmentina@iem.gov.lv) informāciju par attiecīgajos protokollēmuma punktos doto uzdevumu izpildi un to rezultātiem.

 


Padomes priekšsēdētāja,

ministre                        L.Mūrniece

protokolēja                       I.Akmentiņa
 


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

6 komentāri

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ