IeM un nevalstisko organizāciju memorandu parakstījušo organizāciju sanāksmes protokols nr.17

29.01.2013


 

 

Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes sēdes

Protokols Nr.17


Rīgā                                                                                                                             2012.gada 20.decembrī


 

Sēdes dalībnieki:

Padomes priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 
Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps
Iekšlietu ministra biroja vadītājs Aivars Ozols
Ministra padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Aire
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs
Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis
Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudārs
Valsts policijas Galvenās Administratīvās pārvaldes priekšniece Renāte Fila
Biedrības „Informācija – sabiedrības drošībai” valdes priekšsēdētājs Gundars Loba
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis Ilgvars Priedītis
Biedrības „Latvijas Auto moto” valdes loceklis Daumants Nemiro
Biedrības „Latvijas Interneta asociācija” eksperts Aivars Kreilis
Neatkarīgā policistu arodbiedrības eksperts Harijs Dukurs
Latvijas Juristu apvienības biedre Kristīne Rupeika
Latvijas Kriminālmeklēšanas profesionāļu kluba prezidents Sergejs Čerņenoks
Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Austris Kalniņš
Latvijas Pašvaldību darbinieku Rīgas pašvaldības policijas arodbiedrības priekšsēdētājs Māris Džeriņš
Latvijas Mednieku savienības Nacionālās Padomes priekšsēdētājs Vilnis Jaunzems
Biedrība „Prison Fellowship Latvia" valdes priekšsēdētājs Māris Luste
1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais
Latvijas Pašvaldību darbinieku Rīgas pašvaldības policijas arodbiedrības valdes locekle Diāna Belozerova

Darba kārtība:

1. Valsts policijas attīstības koncepcijas projekta izstrāde;

2. Apsardzes darbības likumprojekta prezentācija;

3. Nevalstisko organizāciju pievienošanās 2007.gada 8.novembra Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam.

Sanāksmes norise:

R.Kozlovskis – atklāj sanāksmi un nosauc darba kārtības 1.jautājumu – Par Valsts policijas attīstības koncepcijas projekta (turpmāk – koncepcijas projekts) izstrādi.
R.Fila – iepazīstina ar koncepcijas projekta prezentācijas materiāliem, norādot, ka šī koncepcija tiek izstrādāta sadarbībā ar Iekšlietu ministriju. Koncepcijas projekts tiek nepārtraukti pilnveidots. Projekta izstrādes gaitā tiek ņemta vērā arī Eiropas Savienības valstu pieredze.
Koncepcija analizē aktuālās policijas problēmas un piedāvā jaunu – uz sabiedrību vērstas policijas darbības modeļa iedzīvināšanu. Jaunās Valsts policijas attīstības koncepcijas mērķis ir panākt, lai policijas darba modelis atbilstu sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi. Koncepcija nosaka policijas prioritātes, lai katrs iedzīvotājs zinātu, kādā virzienā Valsts policija attīstīsies. Tajā paredzēta arī policijas materiāli tehniskās kapacitātes stiprināšana, jaunu policijas darbības pamatprincipu attīstība un efektīva pārvaldības modeļa izveide.
Koncepcija sastāv no trīs daļām. Pirmā daļa „Uz sabiedrību vērsts policijas darbs” izvirza mērķi – sadarbības uzlabošana ar iedzīvotājiem un policijas darbības redzamības paaugstināšana. Koncepcijā kā nemainīgs ir definēts jau patlaban spēkā esošais pārvaldības modelis un policijas pamatfunkcijas.
Koncepcijas projekta otrā daļa „Profesionāls un uz zināšanām balstīts policijas darbs” definē mērķi – motivēts un profesionāls Valsts policijas personāls tiešo funkciju veikšanai.
Trešā daļa „Efektīva policijas darba organizācija” paredz darba organizācijas procesu pilnveidi. Koncepcijā skaidrots, ka policijas visu līmeņa vadībai ir jābūt spējīgai veidot vienotu komandas darbu un policistiem jāspēj nodrošināt, lai pareizās lietas tiktu darītas īstajā vietā un laikā.
Koncepcijas projektā izvērtēta arī tādas policijas darba sastāvdaļas kā nodrošinājums ar infrastruktūru un telpām, transportu, formas tērpiem, profesionālās pilnveides apstākļi un citi jautājumi. Katram darba virzienam ir situācijas apraksts, identificētās problēmas, izvērtēti risinājumi un aprakstīti uzdevumi mērķu sasniegšanai ar termiņiem un iespējamiem finansējuma avotiem.
Valsts policija ir aicinājusi šo koncepcijas projektu apspriest ar sadarbības partneriem š.g. 27.decembrī.
R.Kozlovskis – aicina sēdes dalībniekus izteikt konstruktīvus priekšlikumus, informējot, ka sākotnēji bija iecerēts Valsts policijas attīstības koncepciju ātri virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā, savukārt, izvērtējot pašreizējo situāciju Valsts policijā, konstatēts, ka tas nav tik ātri izdarāms, jo prasa atrisināt virkni samilzušu problēmu. Tādējādi plānots koncepcijas projektu Ministru kabinetā iesniegt līdz 2013.gada 1.jūnijam.
H.Dukurs – uzdod jautājumu, vai koncepcijas projektā paredzēta arī kāda pašvaldības policijas loma.
R.Fila – norāda, ka pašvaldības policijas loma atspoguļota koncepcijas projekta blokā par sabiedrības un policijas sadarbību, proti, patruļu izveide, vienotu koordinācijas centru izveide.
D.Trofimovs – informē, ka koncepcijas projekts tiks izsūtīts visiem sadarbības partneriem, īpaši šīs padomes pārstāvjiem, tiklīdz projekts iegūs konkrētas aprises. Visticamāk tas notiks nākošā gada janvārī vai februārī.
I.Priedītis – jautā, kādēļ sadaļā „Efektīva policijas darba organizācija” ir iekļauti disciplinārsodi un sodīšanas mehānisms, nevis policijas prestiža celšana sabiedrībā?
R.Fila – norāda, ka sadaļā ir likts akcents lielākoties uz risku novērtējumu un iekšējiem kontroles procesiem, nevis bargāku disciplinārsodu piemērošanu.
A.Nemiro – uzdod jautājumu, vai koncepcijas projektā paredzēta iecirkņa inspektoru institūcija un kāda vieta tai ir šajā koncepcijā.
R.Fila – norāda, ka šis jautājums ir aktualizēts un koncepcijas projektā paredzēta amatpersona kā iecirkņa inspektors. Plānots, ka šī amatpersona apkalpos teritoriju, kurā viņš dzīvo un cerams, ka tam atradīsies finansējums.
G.Loba – uzdod jautājumu, kā tālāk izvērtīsies projekts „Uz sabiedrību vērsts policijas darbs”, jo kā zināms, Kurzemes iecirknī tas tiek jau realizēts.
I.Ķuzis – norāda, ka policija primāri kalpo iedzīvotāju interesēm. Un tai it kā būtu jāmazina noziedzības līmenis. Tomēr sabiedrība policijas darbu sadala šādās prioritātēs, proti – pirmo vietu ieņem suņu un kaķu apkarošana, otrajā vietā apgaismojuma trūkums nomalēs, savukārt noziedzības novēršana ieņem tikai ceturto vietu. Tādējādi šīs koncepcijas pamatuzdevums – kā policijai pārveidoties, lai kļūtu sabiedrībai tīkamākiem, pieejamākiem iedzīvotājiem.
G.Loba – izsaka priekšlikumu nodrošināt iecirkņa inspektorus ar „twitter” kontiem un citiem interneta vidē pieejamiem saziņas līdzekļiem, lai radītu atgriezenisko saiti starp iecirkņa inspektoriem un iedzīvotājiem, jo dotajā brīdī tāda nepastāv.
I.Cēris – koncepcijā būtu nepieciešams paredzēt virzienu, kas paredzētu policijas sadarbību un koordināciju ar pārējām drošību nodrošināšanas institūcijām un organizācijām (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, dažādas drošību uzturošās komercorganizācijas u.c.).

R.Kozlovskis - ierosina pāriet pie darba kārtības 2. jautājuma –Apsardzes darbības likumprojekta prezentācija, pie kura intensīvi ir strādāts šī gada garumā.
A.Sudārs – iepazīstina ar Apsardzes darbības likumprojektu, kas 2012.gada 20.decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektu Iekšlietu ministrija izstrādājusi sadarbībā ar sociālajiem partneriem – Latvijas Drošības biznesa asociācijas, Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem un tā mērķis ir apkarot ēnu ekonomiku apsardzes tirgū, novērst nodarbinātības pārkāpumus un noteikt inkasācijas prasības, tai skaitā nodrošinot to atbilstību ES prasībām attiecībā uz eiro pārrobežu pārvadājumiem. Projekts paredz uzlabot apsardzes pakalpojumu kvalitāti, pastiprinot prasības apsardzes komersantiem, pilnveidot apsardzes darbības tiesisko regulējumu, lai efektīvāk varētu izskaust pārkāpumus apsardzes darbības jomā (nodarbināšanas bez darba līgumiem vai apsardzes sertifikātiem, negodīga konkurence u.c.). Ņemot vērā, ka apsardzes darbinieki tiek iesaistīti dažādu nozīmīgu objektu apsardzē (piemēram, kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē, objektos, kurus apmeklē ievērojams cilvēku daudzums u.c.), kā arī tiem likumā piešķirtas zināmas tiesības, piemēram, aizturēt likumpārkāpējus un nodot tos policijai, ir nepieciešams palielināt prasības darbiniekiem, lai uzlabotu apsardzes pakalpojumu kvalitāti un mazinātu iespējamus riskus personām un sabiedrībai kopumā no pašu apsardzes darbinieku puses, piemēram, tādu darbinieku, kuriem ir psihiski vai uzvedības traucējumi, kas šobrīd, izsniedzot apsardzes sertifikātu, netiek pārbaudīts.
J.Zeps – izsaka pateicību Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem par konstruktīvo sadarbību likumprojekta tapšanas gaitā, tomēr norāda, ka ne visi Latvijas Drošības biznesa asociācijas, Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumi tika ņemti vērā, it sevišķi tie, kas attiecas uz standartizāciju. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija no standartu ieviešanas likumā neatkāpsies un atkārtoti likumprojekta pieņemšanas gaitā sniegs savus priekšlikumus.

R.Kozlovskis - ierosina pāriet pie darba kārtības 3.jautājuma – nevalstisko organizāciju: sabiedriskās organizācijas – biedrība „Prison Fellowship Latvia”, Latvijas Mednieku savienība, 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība un Latvijas Pašvaldību darbinieku Rīgas pašvaldības policijas arodbiedrība pievienošanos NVO sadarbības memorandam.

Sabiedrisko organizāciju – biedrība "Prison Fellowship Latvia", Latvijas Mednieku savienība, 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība un Latvijas Pašvaldību darbinieku Rīgas pašvaldības policijas arodbiedrība – pārstāvji sniedz īsas prezentācijas par pārstāvētajām organizācijām.

Padomes priekšsēdētājs un NVO pilnvarotie pārstāvji paraksta  memorandu.

R.Kozlovskis - aicināja jaunos sadarbības partnerus uz aktīvu sadarbību un kā rezultatīvu sadarbības piemēru minēja Latvijas drošības biznesa asociāciju, ar kuras iniciatīvu ir izstrādāts jaunais Apsardzes darbības likumprojekts.

Latvijas drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps pasniedz ministram asociācijas atzinības zīmi „Pateicības Goda Krusts”.


 

Padomes priekšsēdētājs
iekšlietu ministrs                  R.Kozlovskis                                                            

protokolēja                         G.Prūse


Atpakaļ