gerbonis Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrija

Lēmumu pieņēmēji un pašvaldību sociālie speciālisti pārrunā bēgļu integrāciju Latvijā un iespējamos nākotnes scenārijus

13.06.2016

“Kas notiktu, ja Latvijā ierastos liels bēgļu skaits? Ko Latvijai dos jaunā Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra un kad tā reāli praktiski sāks darboties?” – šie bija biežāk uzdotie un visvairāk Latvijas pašvaldību sociālos speciālistus interesējošie jautājumi Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) un Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā seminārā “Risinājumi migrācijas krīzei ES un cīņa ar terorismu – kā tas attiecas uz Latviju?”


 

Vairums pašvaldību sociālās un integrācijas jomas speciālistu atzina, ka migrācijas krīze, terorakti un iespējamie terorisma draudi ir mainījuši attieksmi pret ceļošanu, sējuši bažas par ārvalstīs dzīvojošo latviešu drošību un kopumā ietekmējuši drošības sajūtu. Klātesošie atzina, ka kaut kāda mērā tas ir mainījis arī daļas iedzīvotāju attieksmi pret migrantiem, tādēļ, lai neveidotos aplami aizspriedumi, kritiski svarīgi ir nodrošināt aktuālu, regulāru informāciju pašvaldībām no atbildīgo institūciju puses.

Klātesošajiem bija iespēja klātienē iepazīties arī ar Latvijā patvērumu radušo Robel no Eritrejas, kurš Latvijā ir jau vairāk nekā četrus mēnešus un pašlaik jau mēnesi pavada darba gaitās – Mucenieku pašvaldības imigrācijas departamentā. Viņš atzina, ka Latvijā sastaptie cilvēki, t.sk., pašvaldību pārstāvji ir ļoti atsaucīgi un jauki un ka viņš šeit jūtās labi. “Mācos latviešu valodu, turpmāk vēlos arī studēt socioloģiju kādā no Latvijas universitātēm,” atklāja Robel. Viņš norādīja, ka Latvijā nav viegli integrēties, īpaši, ja nezinu latviešu valodu vai kaut vai angļu valodu, ko viņš prot. Lielā mērā viss ir atkarīgs no katra paša, taču, lai integrācijas process būtu veiksmīgāks, ļoti svarīgi ir sabiedrībā veicināt izpratni un zināšanas. 

Turpinot sarunu par migrāciju, Eiropas Parlamenta deputāts no atbildīgās komitejas Andrejs Mamikins norādīja, ka “pat ja šķiet, ka Latviju migrācijas problēma neietekmē, jāapzinās, ka neviena ES valsts nav pasargāta no migrantu plūsmām un migrācijas krīze ir aktualitāte arī Latvijā”. Tas, ka terorakti ir notikuši Parīze vai Briselē, nevis Rīgā, ir veiksme, nevis pašsaprotams – teroraktu vietas ir izvēlētas kā Eiropas simbols, uzskata A.Mamikins. Viņš norāda, ka “meklējot risinājumus  migrācijas krīzei, ir jāapzinās, ka Eiropā ir 28 valdības, politikas un kultūras, un jāatbild sev - vai esam gatavi uzņemt cilvēkus ar citu reliģiju, valodu, mentalitāti?” Eiropas Parlaments mēģina rast kompromisu, un deputāts pauda cerību, ka līdz gada beigām EP izstrādās vienotu stratēģiju, kas varētu apmierināt absolūti visas valstis.

Eiropas Parlamenta deputāts no atbildīgās komitejas Artis Pabriks atzina, ka migrācijas risinājumi ir ļoti komplekss process, kas ir tieši saistīts arī klimata izmaiņām, tehnoloģiju attīstību un mākslīgo intelektu. Viņš uzsvēra, ka šodien sabiedrība nespēj adaptēties straujajām pārmaiņām, t.sk., migrācijas problēmsituācijai. Viņa skatījumā, Eiropa pašlaik maksā par to, ko tā nevis ir darījusi, bet nav darījusi – proti, tā tikai noskatījās un pieņēma zināšanai notiekošo valstīs, no kuram pašlaik piedzīvojam bēgļu plūsmas. Viņš uzsvēra, ka migrācija ir ne tikai starptautiskās politikas jautājums, bet arī saistīts ar virkni ekonomiskiem apsvērumiem, t.sk., nodarbinātību.

Komentējot viņa pašreizējo darbu pie jaunās Eiropas robežas un krastu aģentūras izveides, deputāts uzsvēra, ka nav iepriekš redzējis tik daudz “trakos”, kuri uzskata, ka visām Eiropas robežām ir jābūt vaļā – viņš uzsvēra, ka Eiropas robežu apsardzes jauda ir jāuzlabo un uz robežām ir jānodrošina filtrācija. “Pašreizējā aģentūras koncepcija paredz 1500 robežsargus, kuri 3 dienu laikā var mobilizēties uz jebkuru ES ārējo robežu,” praktisko ieceri darbībā komentēja A.Pabriks.

Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks atzina, ka “mēs esam pārmaiņu vidū, un iekšējā un ārējā drošība ir pēdējo gadu aktualitāte. Līdz šim Latvija ir uzņēmusi 23 patvēruma meklētājus.” Komentējot līdzšinējo integrācijas procesu, D.Trofimovs usvēra, ka “visiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas bezmaksas latviešu valodas mācības 120 stundas 2 reizes nedēļā, kā arī ieviests princips – integrācija caru nodarbinātību”.

Atbildot uz klātesošo jautājumiem par iespējamo bēgļu masveida plūsmu no Baltkrievijas, Krievijas vai Ukrainas, D.Trofimovs norādīja, ka ukraiņiem nav bēgļu statusa. Kā piebilda A.Pabriks, ja gadījumā notiktu režīmu maiņa vai revolūcija, kas uz Latviju vestu patvērumu meklētāju plūsmas no Baltkrievijas vai Krievijas, ļoti svarīgi būtu, lai jaunā robežapsardzes aģentūra jau darbotos.
A.Pabriks norādīja, ka jaunā aģentūra netiek veidota tukšā vietā, bet uz esošās Eiropas robežapsardzes aģentūras “Frontex” bāzes, tādēļ provizoriski tā varētu būt gatava pāris mēnešu laikā pēc apstiprināšanas parlamentā, kas gaidāms jūlija plenārsesijā.
D.Trofimovs atbildēja arī uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem par drošību un pretterorisma aktivitātēm un informēja par Latvijas atbildīgajām institūcijām.

Vēl Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks uzsvēra, ka “lai arī darbs pie migrācijas risinājumiem un saistītiem jautājumiem notiek jau ļoti ilgu laiku, tikai šodien pirmo reizi klātiene redzu Robel – patvēruma meklētāju no Eritrejas”. Viņš arī uzsvēra, ka pats ir iekšējais migrants, kurš 90-os gados kā students pārcēlās no Daugavpils uz Ogri, kur viņam neesot bijis nekā, un atzina, ka tieši tāpat kā eritrejietis Robel integrācijas procesā ļoti novērtējis cilvēcīgumu. 

Fakts no A.Pabrika: Lībijā, kas ir aptuveni piecreiz mazāka valsts nekā Latvija, pašlaik ir aptuveni 1 miljons bēgļu.
 

Saites:
•    Fotogrāfijas no pasākuma: “Risinājumi migrācijas krīzei ES un cīņa ar terorismu – kā tas attiecas uz Latviju?”
www.flickr.com/photos/135821268@N04/sets/72157669190415702

Plašāka informācija:
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,
T. + 371 26440185;
E. signe.znotina-znota@europarl.europa.eu
 

 

 


Atpakaļ