Cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums, kas cilvēkam liedz pilnībā izmantot visas cilvēktiesības. Cilvēku tirgotāji ekspluatē neaizsargātus cilvēkus un laupa viņiem iespēju izmantot pat pašas elementārākās cilvēktiesības. Marģinalizācija (sociālo, ekonomisko un vides faktoru mijiedarbība), saimnieciska atstumtība, sociāla un dzimumu nevienlīdzība līdz ar diskrimināciju, kā arī izmisīga vajadzība rast vietu, kas sola cerību vai izredzes uz pārticīgāku nākotni, ir tās vājās vietas, ko parasti izmanto cilvēku tirgoņi, kas vervē vai vilina nākamos upurus. Šādu iemeslu dēļ cilvēki, it īpaši sievietes un bērni viegli var krist par cilvēku tirdzniecības upuriem, turklāt cilvēku tirdzniecībai pasaulē ir daudzi potenciāli avoti. Tikmēr, kamēr vien pastāvēs tiešākie cilvēku tirdzniecības pamata iemesli, kā pieprasījums pēc seksa pakalpojumiem vai lēta darbaspēka, un kamēr pasaules mērogos šo noziegumu joma turpinās vērsties plašumā, cilvēku tirdzniecība arī turpmāk būs ieguvums organizētu noziedznieku tīkliem, grupām un individuāliem darboņiem, kuru vienīgais mērķis ir nopelnīt cik vien iespējams daudz naudas, ekspluatējot citus cilvēkus.
Iekšlietu ministrija izvirzījusi cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu par prioritāru savas darbības tematu. Ir sagatavots pārskats par Iekšlietu ministrijas nozares politikas attīstību un īstenošanu, un rezultātiem cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā 2009.gadā.
I. Situācijas vispārējais raksturojums.
Cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Iekšlietu ministrija īsteno Latvijas valdības politikas plānošanas dokumentus, kas ir saistīti ar cilvēku tirdzniecības apkarošanu:
1. Ar Ministru kabineta 2009.gada 27.augusta rīkojumu Nr. 590 apstiprināta „Programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam”[1], kuras galvenais mērķis ir plānot un īstenot pasākumus, lai sekmētu cilvēku tirdzniecības novēršanu;
2. Gadījumos, kad cilvēku tirdzniecībā ir iesaistīti bērni, to interešu aizsardzība ir prioritāra. Ar Ministru kabineta 2009.gada 3.septembra rīkojumu Nr.605 apstiprināta “Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem programma 2009.-2011.gadam”[2], kuras mērķis ir mazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos pret jebkāda veida veselības un dzīvības apdraudējumu.
3. Cilvēku tirdzniecība ir viens no organizētai noziedzībai raksturīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ar Ministru kabineta 2006.gada 31.maija rīkojumu Nr.390 apstiprināta „Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programma 2006.-2010.gadam”[3], kuras mērķis ir efektivizēt ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, kā arī samazināt organizētās noziedzības ekonomisko ietekmi, radot pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizēto noziedzību.
Latvijai saistošie Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumenti cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā:
1. Latvijai ir saistoša Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam[4] (turpmāk – Stratēģija) un tās Rīcības plāna īstenošana. Iekšlietu ministrija ir vadošā iestāde par Stratēģijas Rīcības plāna 15.prioritātes cīņa pret pārrobežu noziedzību, kur kā viena no svarīgākajām sadarbības aktivitātēm ir noteikta preventīvo pasākumu veikšana pret cilvēku tirdzniecību, nodrošināt atbalstu un aizsardzību cilvēku tirdzniecības upuriem un riska grupām, piemērojot transnacionālas darbības. Valsts policija izvērtēšanai Eiropas Komisijā iesniedza projektu, kura mērķis bija – cilvēku tirdzniecības novēršana mazaizsargātās cilvēku grupās, sadarbojoties ar valsts iestādēm, NVO, sociālajām un policijas mācību grupām, kurā kā galvenās plānotās aktivitātes tika noteikta esošās situācijas analīze cilvēku tirdzniecības jomā Baltijas valstīs, informatīvu kampaņu rīkošana mazaizsargātām cilvēku grupām, mācību materiālu izstrādāšana policijas mācību iestādēm un NVO. Plānotie sadarbības partneri - Lietuvas Policijas departaments, NVO „Patvērums „Drošā māja””, Igaunijas NVO „Living for tomorrow” un Lietuvas NVO „Caritas Lithuania”. Projekts tika iesniegts, taču netika apstiprināts Eiropas Komisijā. Pēc projekta iesnieguma pilnveidošanas, to būs iespējams iesniegt atkārtoti 2010.gada projektu pieteikumu konkursā.
2. Vienlaikus jāatzīmē, ka Iekšlietu ministrija, plānojot un īstenojot nozares politiku cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā, ņem vērā 2009.gada 10. – 11.decembrī Eiropadomes sanāksmē apstiprināto daudzgadu programmu "Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs" (Stokholmas programma)[5], kas būs galvenais politikas plānošanas dokuments tieslietu un iekšlietu jomā ES nākamajiem pieciem gadiem un kura veido jaunu ietvaru ES policijas, tiesu un muitas iestāžu sadarbībai, ka arī patvēruma, migrācijas un vīzu politikai.
3. Latvijai un Iekšlietu ministrijai ir saistošs arī Rīcības dokuments par to, kā stiprināt ES ārpolitikas aspektu, aktīvi apkarojot cilvēku tirdzniecību; ceļā uz ES vispārējām cilvēku tirdzniecības apkarošanas darbībām (Action-Oriented Paper on strengthening the EU external dimension on action against trafficking in human beings; Towards Global EU Action against Trafficking in Human Beings)[6], kas apstiprināts Tieslietu un iekšlietu ministru 2009.gada 30.novembrī – 1.decembrī sanāksmē un kura mērķis ir stiprināt koordinētu ES rīcību, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību visās tās formās, sadarbojoties ar trešajām valstīm, reģioniem un organizācijām starptautiskā līmenī.
II. Izmeklēšana cilvēku tirdzniecības lietās
2009.gadā Latvija bija tikai cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts.
2009.gadā Latvijā nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības tranzīta gadījums, tāpat arī cilvēku tirdzniecība uz Latviju Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību (Palermo Protokols) izpratnē. Valsts policijā liels darbs tiek ieguldīts cilvēku tirdzniecības izskaušanā, tādēļ tai nav tendence pieaugt un, ņemot vērā Latvijā sakārtoto likumdošanu un bargās soda sankcijas cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, cilvēku tirdzniecības organizatori nav ieinteresēti piespiedu ekspluatācijas nolūkā izdarīt personu vervēšanu, pārvadāšanu, nodošanu, slēpšanu vai saņemšanu, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.
2009.gadā Latvija nebija mērķa valsts cilvēku tirdzniecībai no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm.
Ņemot vērā cilvēku tirdzniecības straujo attīstību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un izvirzot par mērķi nepieļaut to, ka Latvija varētu kļūt par cilvēku tirdzniecības mērķa valsti un šeit nostiprinātos starptautiskie cilvēku tirdzniecības organizētie noziedzīgie grupējumi, kā arī vadoties no Amerikas Savienoto Valstu Valsts Departamenta ieteikumiem, Valsts policija 2009.gadā pastiprināti apkaroja sutenerismu, kā arī pastiprināti veica darbu ar tādām riska grupām kā ielu un dzīvokļu prostitūtas. Šo policijas pasākumu rezultātā, salīdzinot ar 2008.gadu, tika aizturēti divreiz vairāk suteneri (2008.gadā aizturētas 13 personas, 2009.gadā aizturētas28 personas) un pārtraukta viņu darbība prostitūcijas organizēšanā. Nevienā no sutenerisma lietām netika konstatēts, ka personas tiktu piespiedu kārtā iesaistītas prostitūcijā vai arī tās agrāk būtu cietušas cilvēku tirdzniecībā. Tāpat šo lietu ietvaros netika konstatētas prostitūcijā iesaistītas nepilngadīgas personas.
2009.gadā vienīgās valstis, kur Latvijas pilsoņi kļuva par cilvēku tirdzniecības upuriem, bija Īrija un Vācija.
Kriminālprocesu ietvaros par cilvēku tirdzniecībā cietušām personām 2009.gadā ir atzītas 5 pilngadīgas sievietes, no kurām 3 personas kļuva par upuriem pēc mēģinājumiem ar varu un viltu piespiest noslēgt fiktīvas laulības Īrijā, 1 persona piekrita noslēgt fiktīvas laulības Kiprā, taču tur nokļuvusi atteicās no piedāvājuma, 1 persona tika maldināta par patieso darba piedāvājumu Vācijā, kur nokļūstot tai tika piedāvāts nodarboties ar labprātīgo prostitūciju, un persona piekrita. Tā kā persona tika maldināta, tā tika atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri.
Saskaņā ar Krimināllikuma 1541.pantu „Cilvēku tirdzniecība”, 2009.gadā tika uzsākti 3 kriminālprocesi, kur par aizdomās turētajām personām atzītas 4 personas - 2 vīrieši un 2 sievietes. Divi kriminālprocesi tika veikti pret personu grupām, kas Kiprā un Īrijā, izmantojot vietējo kompetento varas iestāžu nepietiekamo rīcību fiktīvo laulību par samaksu ar trešo valstu pilsoņiem organizēšanas apkarošanā, ar varu un viltu mēģināja piespiest Latvijas pilsones noslēgt fiktīvas laulības šajās valstīs. Viens no minētajiem kriminālprocesiem tikai izbeigts, jo neapstiprinājās noziedzīga nodarījuma sastāvs Kiprā. Savukārt, viens kriminālprocess tika uzsākts par adopcijas noteikumu pārkāpumiem pēc Krimināllikuma 171.panta „Aizbildņa tiesību ļaunprātīga izmantošana”, 154.1panta „Cilvēku tirdzniecība” un 296.panta „Tiesas sprieduma un lēmuma neizpildīšana”. Cietušo personu un aizdomās turēto personu šajā kriminālprocesā nav.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski ir pieaudzis kriminālprocesu skaits par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir paredzēti par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Tā 2009.gadā pēc Krimināllikuma 165.1 panta „Par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai” tika uzsākts 31 kriminālprocess, kur tika aizturētas 33 personas (starp kurām 3 personas ir Lietuvas pilsoņi, 1 persona ir Krievijas pilsonis un 1 persona ir Izraēlas pilsonis), no kurām 10 ir sievietes, kā arī par aizdomās turētajiem tika atzīts viens Dānijas pilsonis un viens Polijas pilsonis, kas kopumā ir par 18 kriminālprocesiem vairāk salīdzinot ar 2008.gadu.
2009.gada noziedzīgo nodarījumu atklāšanas būtisko pieaugumu var izskaidrot ar Valsts policijas intensīvāko operatīvo un izmeklēšana sadarbību šādu noziedzīgo nodarījumu apkarošanā un novēršanā, kā arī pieaugošo sabiedrības izpratni un atbalstu, informējot par šādu noziedzīgo nodarījumu iespējamību un organizēšanu.
Jāatzīmē, ka 2009.gadā Latvijā netika konstatēts neviens nepilngadīgo vai mazgadīgo personu tirdzniecības gadījums un izmeklētajās cilvēku tirdzniecības lietās nav konstatēts neviens viltotu personu apliecinošu dokumentu izmantošanas gadījums.
Ņemot vērā konstatētos faktus, kas kļuva par pamatu cilvēku tirdzniecības lietu uzsākšanai, ir vērojama tendence fiktīvo laulību gadījumu pieaugumam. 2009.gadā Īrijā, izmantojot vietējo kompetento varas iestāžu nepietiekamo rīcību fiktīvo laulību par samaksu ar trešo valstu pilsoņiem organizēšanas apkarošanā, ar varu un viltu tika mēģināts piespiest Latvijas pilsones noslēgt fiktīvas laulības šajās valstīs. Par potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem var kļūt 18 - 35 gadus vecas Latvijas Republikas pilsones, kurām nav izglītības, nav nodarbošanās un nav motivācijas ieguldīt pūles un darbu savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, un kuras par atlīdzību piekrīt Īrijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem.
Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir pieaudzis personu skaits, kas ir gatavas labprātīgi iesaistīties prostitūcijā gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Līdz ar to cilvēku tirdzniecības organizatoriem nav nepieciešamības piespiedu ekspluatācijas nolūkā izdarīt personu savervēšanu, pārvadāšanu, nodošanu, slēpšanu vai saņemšanu, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. Vervēšana notiek, balstoties uz savstarpējās materiālās izdevības principu ar perspektīvu, ka savervētās personas, lai nopelnītu, regulāri atgriezīsies prostitūcijai ārzemēs. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no aizturētajām personām nožēlo izdarīto, sadarbojas ar tiesībsargājošajām institūcijām, un tādējādi ir panākts soda preventīvais mērķis nepieļaut atkārtotību.
Ielu un dzīvokļu prostitūtas ir tās riska grupas, kuras vairāk pakļautas riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. 2009.gadā Valsts policija pastiprināti sadarbojās ar šīm riska grupām. Iegūtās uzticības rezultātā, policija no tām saņēma informāciju par personām, kas labprātīgi, bez vardarbības vai draudiem, vai aizvešanas ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais, mēģina riska grupā esošās ielu un dzīvokļu prostitūtas iekārtot legālā, labi atalgotā profesijā – prostitūcijai Vācijā, Nīderlandē un citu valstu bordeļos.
2009.gadā fiktīvo laulību organizēšanā ar trešo valstu pilsoņiem nolūkā gūt peļņu, organizētās grupās nodarbojas privātpersonas ar Latvijas, Pakistānas, Indijas pilsonību, kuri legāli vai nelegāli uzturas Īrijā. Kopš 2000.gada nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības gadījums, kurā par cilvēku tirdzniecības organizēšanu būtu atbildīga kāda tūrisma vai iepazīšanās aģentūra.
2009.gadā nav konstatēti seksa tūrisma gadījumi. Turklāt jāmin, ka 2009.gadā Valsts policija sevišķi aktīvi vērsās pret suteneriem un prostitūcijas veicinātājiem, lai nepieļautu nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā vai pilngadīgu personu piespiešanu nodarboties ar prostitūciju.
Šī mērķa sasniegšanai, vairāku gadu garumā ir pilnveidots Latvijas Krimināllikums, lai samazinātu pieprasījumu pēc prostitūcijas pakalpojumiem:
- ir aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju;
- personai, kas nodarbojas ar prostitūciju (abu dzimumu) ir atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu un tie klienti, kas pārkāpj šos noteikumu, tiek administratīvi sodīti vai atkārtoti gada laikā tiek saukti pie kriminālatbildības;
- kriminalizēta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, gadījumos, ja klients zināja, ka prostitūta ir nepilngadīga;
- personu piespiešana nodarboties ar prostitūciju;
- kriminalizēta ir savešana, bordeļu izveidošana, uzturēšana un sutenerisms.
Saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 4.panta ceturto daļu, ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā.
III. Atbildīgās Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, kuru kompetencē ir cilvēku tirdzniecības apkarošana
Valsts policija ir tiesībsargājošā institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Policijas uzdevumi garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus un atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Valsts policijas Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē izveidota specializēta nodaļa – 2.nodaļa (cīņai pret cilvēku tirdzniecību), kuras kompetencē ir cilvēku tirdzniecības apkarošana un cilvēku tirdzniecības piespiedu darbam apkarošana. Šīs nodaļas sastāvā ir 19 policijas virsnieki, un papildus 4 policijas inspektori reģionā, kuri ir atbildīgi par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jautājumiem reģionā un par principa training the trainees cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jautājumos īstenošanu reģionā.
Valsts robežsardzes uzdevums ir organizēt un veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta ievērošanas kontroli valsts teritorijā. Gadījumos, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties visā pierobežā, robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, kā arī visā valsts teritorijā. Personas, kas šķērso ārējo robežu, lai ieceļotu Latvijas Republikā vai izceļotu no tās, ir pakļautas pārbaudēm robežšķērsošanas vietās. Robežsargi liedz ieceļot valstī personām, kuras nevar uzrādīt derīgus ceļošanas dokumentus. Ārzemniekiem, uzturoties pierobežā, ir pienākums pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma apliecināt savu identitāti un uzrādīt derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī dokumentu (dokumentus), kas apliecina statusu, kādā viņš uzturas Latvijas Republikā.
Valsts robežsardzes struktūrvienības regulāri veic personu profilēšanu lidostās, ostās, autoostās un dzelzceļa stacijās, starptautisko autobusu pasažieru imigrācijas kontroli un pārbaudes uz lielākajiem tranzīta ceļiem. Pie iekšējām robežām darbojas VRS imigrācijas struktūrvienību mobilās patruļas, kuras izvēles kārtībā Latvijas teritorijā veic imigrācijas pārbaudes aizdomīgām personām un transporta līdzekļiem.
2009.gadā kā atsevišķas struktūrvienības reorganizēti kontaktpunkti uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas valsts robežas, kuri nodrošina operativitāti informācijas apmaiņas jomā, īpaši pārrobežas noziedzības apkarošanas jautājumos.
Valsts robežsardze regulāri apkopo informāciju par robežkontroles un imigrācijas kontroles rezultātiem, konstatētajiem pārkāpumiem, noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī. Pārskata periodā Valsts robežsardzes amatpersonas valsts teritorijā uzturēšanās nosacījumu pārkāpumus konstatēja 844 ārzemniekiem, no tiem 568 bija trešo valstu piederīgie un 276 Eiropas Savienības valstu piederīgie. Visbiežāk uzturēšanās nosacījumus pārkāpa Krievijas Federācijas (334 reizes), Ukrainas (49 reizes), Moldovas (29 reizes) pilsoņi. Šie pārkāpumi ietver ārzemnieku izdarītos pārkāpumus, pārkāpjot uzturēšanās termiņus, dzīvošanu bez derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem, nereģistrēšanos un deklarētās dzīves vietas izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, strādāšanu bez darba atļaujām.
Valsts robežsardzes Imigrācijas dienesta amatpersonas savas kompetences ietvaros, sadarbojoties, galvenokārt, ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu, un pēc nepieciešamības piesaistot Valsts policijas amatpersonas veica pasākumus, lai konstatētu ārzemnieku nodarbināšanas normu pārkāpumus un atklātu ārvalstniekus, kuri nelegāli uzturas valstī. Visā valsts teritorijā 2009.gadā ir īstenoti gandrīz 700 reidu, kuru laikā ir veiktas 3955 objektu pārbaudes un profilaktiskie pasākumi nelegālās imigrācijas apkarošanai un ārzemnieku nodarbinātības likumības pārbaudei. Par darba tiesisko attiecību regulējuma pārkāpšanu ir aizturētas 27 personas.
Cilvēku tirdzniecības gadījumi piespiedu darba nolūkā netika konstatēti.
Saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.panta pirmo daļu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pārliecinās par to ārzemnieku identitāti, kuri vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tās kompetencē esošajos jautājumos, veicot gan dokumentu pārbaudi, gan pārbaudot ziņas par personu visās pieejamās datu bāzēs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde statistiskos datus par ārzemniekiem, kuri uzturas Latvijas Republikā apkopo divas reizes gadā (1.janvārī un 1.jūlijā), kā arī pēc kompetento iestāžu pieprasījuma.
Saskaņā ar 1998.gada 27.augustā izdotā Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu, personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās[7]. Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.786 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”[8] 12.2.apakšpunkts nosaka, ka persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, sniedz informāciju par izceļošanu no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Saskaņā ar šo tiesību aktu normām Pilsonības un migrācijas pārvalde veic personu sniegto ziņu iekļaušanu Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā un šo ziņu aktualizēšanu.
Latvijā tiesībaizsardzības iestāžu veiktā datu apkopošana, izmantojot iekšējās tiesībsargājošo iestāžu datu bāzes operatīvām vajadzībām, kā arī analītiskos rīcības failus, ir uzskatāma par veiksmīgu, turklāt Valsts policija apkopojot datus vadās gan no atklāto, gan slēpto informācijas avotu saņemtās informācijas, tajā skaitā arī no Eiropola, Interpola un dažādu ārvalstu policijas sakaru virsnieku saņemtās informācijas.
No 2009.gada februāra Valsts robežsardze ir automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas (AFIS) pārzinis (Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.99 „Noteikumi par automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas (AFIS) iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību”). Valsts informācijas sistēmā iekļauti dati par patvēruma meklētājiem Latvijas Republikā un Valsts robežsardzes aizturētajiem ārzemniekiem. Sistēmas datus izmanto personu identificēšanai, veicot pārbaudes, kas saistītas ar personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli. Sistēma nodrošina informācijas apmaiņu ar pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmu „EURODAC” saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Padomes 2000.gada 11.decembra Regulā (EK) Nr.2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas „EURODAC” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju.
IV. Likumdošanas progress 2009.gadā.
2009. gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, papildinot Krimināllikumu ar jaunu 163.1 pantu „Bordeļa izveidošana, uzturēšana, vadīšana un finansēšana”. Grozījumi nosaka, ka par bordeļa (neatļauta prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vieta) izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Minētie grozījumi tika veikti, lai ieviestu un kriminalizētu Apvienoto Nāciju Organizācijas 1950.gada 21.marta Konvencijas 2.panta prasības, kas noteica, ka „šīs Konvencijas Puses arī turpmāk piekrīt sodīt jebkuru personu, kas:
(1) Uztur, vada, apzināti finansē vai arī piedalās bordeļa finansēšanā;
(2) Apzināti nomā vai iznomā ēku vai jebkādu citu vietu, vai kādu tās daļu ar mērķi nodarbināt prostitūcijā citas personas.”.
2009.gada 21.maijā veikti tehniskā rakstura precizējošie grozījumi Krimināllikuma 165.1 pantā “Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai”. Šāds normatīvais regulējums, proti, personas nosūtīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanai ar tās piekrišanu netiek uzskatīta par cilvēku tirdzniecību tādās valstīs kā Nīderlande, Vācija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, taču tieši šis Krimināllikuma pants ar paplašināto cilvēku tirdzniecības jēdzienu un mērķtiecīgo cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu rezultātā Latvijā ir panākts, ka cilvēku tirdzniecības organizatori atsakās no piespiedu ekspluatācijas nolūkā izdarītas personu savervēšanas, pārvadāšanas, nodošanas, slēpšanas vai saņemšanas, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. Vervēšana notiek, balstoties uz savstarpējās materiālās izdevības principu ar perspektīvu, ka savervētās personas, lai nopelnītu regulāri, atgriezīsies prostitūcijai ārzemēs. Tādējādi vervētājiem nav nepieciešams vervēt jaunas personas. Lai cilvēku tirdzniecības organizatoru sauktu pie kriminālatbildības šajās lietās, nav nepieciešams cilvēku tirdzniecības upuris.
2009.gadā ir stājušies spēkā grozījumi Krimināllikuma 164.panta pirmajā daļā, kas paredz kriminālatbildību arī par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā (gadījumos, kad nepastāv vardarbības elements vai nepastāv personas iedzīvošanās nolūks). Līdz šim bija paredzēta kriminālatbildība tikai par personas iesaistīšanu prostitūcijā, ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli.
Papildus minētajām izmaiņām, kriminālatbildība par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju (sutenerisms), tika palielināta, nosakot maksimālo brīvības atņemšanas soda sankciju līdz sešiem gadiem iepriekš esošo maksimālo četru gadu vietā
2009.gada 5.maijā Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi Nr.407 „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu”, kuru mērķis ir radīt regulējumu par bērnu iesaistīšanu pasākumos, kas saistītas ar bērna ārējā izskata demonstrēšanu, un ar to saistītajās jomās, tādējādi būtiski samazinot cilvēku tirdzniecības risku, īpaši attiecībā uz nepilngadīgām personām. Tāpat būtiski tiek ierobežoti riska faktori, kas saistīti ar bērnu prostitūciju un pornogrāfiju, pornogrāfisku materiālu izgatavošanu un izplatīšanu. Šie noteikumi vienlaikus ietekmē arī interneta vidi, ievērojami samazinot iespējamus bērnu tiesību un interešu apdraudējumu riskus.
Attiecībā uz cilvēku tirdzniecības regulējumu, Latvijā pastāv normatīvo aktu sistēma, kas atbilstoši katras nozares specifikai regulē attiecīgos jautājumus. Latvijā personas, kas ir iesaistītas cilvēku tirdzniecībā, tiek sauktas pie kriminālatbildības tikai un vienīgi saskaņā ar Krimināllikumu, kura 1.panta pirmā daļa nosaka, ka „pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes”.
Savukārt attiecībā uz jautājumu par to vai praksē cilvēku tirdzniecības gadījumos tiek piemērotas sankcijas, ko paredz citi normatīvie akti, ir jāņem vērā tas, ka tiesa, nosakot kriminālatbildības veidu un mēru vadās pēc Krimināllikumā noteiktā, kas kā jau tika norādīts ir vienīgais pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības.
Ņemot vērā minēto, papildus jānorāda, ka Krimināllikuma 36.panta otrās daļas 4.punkts nosaka, ka personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest tādu papildsodu kā tiesību ierobežošana. Savukārt Krimināllikuma 44.panta pirmā daļa nosaka, ka „tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz noteiktu nodarbošanos, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu”.
Pēc Krimināllikuma 154.1 panta„Cilvēku tirdzniecība” 2009.gadā tika uzsākti 3 kriminālprocesi, aizturēti 2 vīrieši un 2 sievietes. Šo procesu ietvaros nav aizturēts neviens ārvalstu pilsonis, tāpat arī 2009.gadā Latvijā netika konstatēts neviens nepilngadīgo vai mazgadīgo personu tirdzniecības gadījums.
Kriminālprocesu ietvaros par cilvēku tirdzniecībā cietušām personām 2009.gadā ir atzītas 5 pilngadīgas Latvijas pilsones.
Pēc Krimināllikuma 154.1 panta„Cilvēku tirdzniecība” 2009.gadā Latvijā nav reģistrēts neviens gadījums, kad būtu nepieciešams uzsākt izmeklēšanu par piespiedu darbu. Tika pabeigta pēc Krimināllikuma 154.1 panta “Cilvēku tirdzniecība” uzsāktā izmeklēšana modeļu aģentūras lietā un uzrādīta apsūdzība Latvijas pilsonei un Horvātijas pilsonim par modeļu darba ekspluatāciju bez atlīdzības 2008.gadā.
Nevienā no sutenerisma lietām netika konstatēts, ka personas tiktu piespiedu kārtā iesaistītas prostitūcijā, vai arī tās agrāk būtu cietušas cilvēku tirdzniecībā. Tāpat netika konstatētas prostitūcijā iesaistītas nepilngadīgas personas. Šo procesu ietvaros nav aizturēts neviens ārvalstu pilsonis.Pēc Krimināllikuma 165.panta „Sutenerisms”
Pēc Krimināllikuma 165.1 panta “Par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai” 2009.gadā tika uzsākts 31 kriminālprocess, kura ietvaros tika aizturētas 33 personas (starp kurām 3 personas ir Lietuvas pilsoņi, 1 persona ir Krievijas pilsonis un 1 persona ir Izraēlas pilsonis), no tām 10sievietes, kā arī par aizdomās turētajiem tika atzīts viens Dānijas pilsonis un viens Polijas pilsonis.
Izvērtējot Krimināllikumā noteiktās soda sankcijas, var viennozīmīgi apgalvot, ka šajā likumā paredzētās soda sankcijas par cilvēku tirdzniecību ir samērojamas ar sankcijām, kas paredzētas par izvarošanu un seksuālu izmantošanu. Minēto apgalvojumu pamato tas, ka soda sankcijas, kas ir paredzētās par cilvēku tirdzniecības pamatsastāvu un tā kvalificējošiem sastāviem ir nedaudz bargākas nekā soda sankcijas par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai un izvarošanu. Šāds soda sankciju modelis ir pilnībā atbilstošs trīs minēto noziedzīgo nodarījumu savstarpējam smagumam un sabiedriskās bīstamības pakāpei.
Salīdzināšanas tabula par kriminālatbildību un tās apmēriem cilvēku tirdzniecības, personas nosūtīšanas seksuālai izmantošanai un izvarošanas gadījumā.
KL 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība | KL 165.1 pants. Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai | KL 159.pants. Izvarošana |
(1) Par cilvēku tirdzniecību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. | (1) Par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, tas ir, par jebkādu rīcību, kas šajā nolūkā veicina legālu vai nelegālu personas pārvietošanos, tranzītu vai uzturēšanos vienas valsts vai vairāku valstu teritorijā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem. | (1) Par dzimumaktu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli (izvarošana), — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. |
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas attiecībā uz nepilngadīgo vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarītas atkārtoti, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu. | (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas iedzīvošanās nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarītas atkārtoti, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. | (2) Par izvarošanu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu, vai ja to izdarījusi personu grupa, kā arī par nepilngadīgā izvarošanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. |
(3) Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas attiecībā uz mazgadīgo, vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. | (3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. | (3) Par izvarošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, kā arī par mazgadīgā izvarošanu — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. |
Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumi Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” nosaka darba atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu, vai būt pašnodarbināta persona Latvijas Republikā. Noteikumu 9.punkts paredz, ka, ja darba atļaujā norādītā termiņa ietvaros mainās nosacījumi, kas bijuši par pamatu minētās darba atļaujas izsniegšanai (piemēram, mainās darba devējs, amats, darba laiks, darba vieta), ārzemniekam ir pienākums saņemt jaunu darba atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Šis tiesiskais regulējums veicina iespējamo cēloņu cilvēku tirdzniecībai darba ekspluatācijas nolūkā novēršanu, jo jebkurš normatīvo aktu pārkāpums draud ar soda sankcijām darba dēvējam, tādējādi iespējamais labums neatsver ekonomiskos zaudējumus un tiek novērsta motivācija iesaistīties cilvēku tirdzniecībā darba ekspluatācijas nolūkos.
Pret darba devējiem, kuri nodarbina nelegālos imigrantus, Latvija piemēro atbilstošas sankcijas. Par vienas personas vai vairāku personu nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti,piemēro naudas sodu, kura apmērs noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189.pantā „Nodarbināšana bez pases vai darba atļaujas”[9]. Krimināllikuma[10] 280.pants „Personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana”nosaka, kapar likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Šāds efektīvs tiesiskais regulējums un tā ievērošanas kontrole novērš iespēju, ka Latvija var kļūt par mērķa valsti cilvēku tirdzniecības piespiedu darba ekspluatācijas nolūkos.
V. Palīdzība cilvēku tirdzniecības upuriem un upuru aizsardzības pasākumi.
Latvijā cilvēku tirdzniecības upura statusa iegūšana ir salīdzinoši vienkārša, jo saskaņā ar Latvijā noteiktajiem kritērijiem[11] persona var saņemt pakalpojumu, pamatojoties uz:
- personas vai tā likumiskā pārstāvja rakstisku iesniegumu pakalpojumu sniedzējam;
- kriminālprocesa virzītāja lēmumu, ar kuru persona atzīta par cietušo krimināllietā par cilvēku tirdzniecību;
- vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, ka persona cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī;
- vai pakalpojumu sniedzēja personas novērtēšanas protokolu, kurā noteikta personas atbilstība cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.
Jebkura persona, kura iespējams ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuri tiek obligāti informēta par tiesībām saņemt rehabilitāciju. Valsts policijā pirms procesuālo darbību veikšanas, vai, ja nepieciešams, to laikā, cilvēku tirdzniecības upuriem tiek piedāvāts saņemt valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus. Piekrišanas gadījumā tiek pieaicināta nevalstiskā organizācija biedrība „Patvērums ”Drošā māja””, kas sniedz valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus.
Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, personu par cietušo kriminālprocesa izpratnē var atzīt tikai ar pašas personas piekrišanu. Vairumā gadījumu cilvēku tirdzniecības upuri labprāt sadarbojas ar Valsts policiju un liecina pret cilvēku tirdzniecības organizatoriem kā liecinieki, jo pret pašu personu brīvu gribu nevar tikt atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Paskaidrojam, ka šīs personas arī liecinieku statusā var saņemt valsts nodrošināto cilvēku tirdzniecības upuriem paredzēto sociālo rehabilitāciju.
2009.gadā kriminālprocesu ietvaros par cilvēku tirdzniecībā cietušām personām tika atzītas 5 personas. 21 persona piekrita sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm, sniedzot būtiskas liecības pret cilvēku tirdzniecības un personu nosūtīšanas seksuālajai izmantošanai organizatoriem, bet personisku motīvu dēļ atteicās no iespējas arī liecinieku statusā saņemt valsts nodrošināto cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju, jo tāda nebija nepieciešama.
Visi upuri tiek informēti par savām tiesībām, tajā skaitā par tiesībām pieprasīt kompensāciju par nodarīto materiālo un morālo kaitējumu. Minēto apgalvojumu apliecina tas fakts, ka 2009.gada 3 kriminālprocesu ietvaros, kas tiek izmeklēti pēc Krimināllikuma 154.1 panta „Cilvēku tirdzniecība”, 4 cietušās personas, pamatojoties uz 2006.gada 18.maija likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kā arī vispārīgo kriminālprocesa mehānismu, pieprasīja kompensācijas par tām nodarīto morālo kaitējumu.
Cietušo personu nelielo skaitu var izskaidrot ar to, ka Valsts policija, lai nepieļautu cilvēku tirdzniecības gadījumus, izmantojot paplašinātā cilvēku tirdzniecības jēdziena priekšrocības krimināllietās, kas tiek izmeklētas par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir paredzēti pēc Krimināllikuma 165.1 panta “Par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai”, novērš nozieguma izdarīšanu sākuma stadijā.
2009.gadā cilvēku tirdzniecības upuriem, lieciniekiem vai to ģimenes locekļiem nav bijusi nepieciešamība piemērot 2005.gada 19.maija likumu “Personu speciālās aizsardzības likums”. Ja radīsies situācija, kur būs nepieciešams nodrošināt personas aizsardzību, un pati persona tam piekritīs, tad saskaņā ar Ģenerālprokurora lēmumu, speciālā Valsts policijas struktūrvienība, speciālā Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība un citi operatīvās darbības subjekti likumā noteiktajos gadījumos nodrošinās personas speciālo aizsardzību.
2009.gada laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē nav izsniegta neviena uzturēšanās atļauja ārzemniekiem, kuri būtu cilvēku tirdzniecības upuri. Ja ārzemnieks nevēlas atgriezties izcelsmes valstī, viņš ir tiesīgs iesniegt dokumentus jaunas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja ir pamats uzturēties valstī saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto, ne vēlāk kā 30 dienas pirms viņam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām.
Cilvēku tirdzniecības upurus 2009.gadā bija iespēja izmitināt Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”, bet šāda iespēja netika izmantota, jo ārzemnieki – cilvēku tirdzniecības upuri nebija konstatēti.
Iekšlietu ministrijas iestāžu (Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) amatpersonas ir informētas par tiesību aktiem, kas attiecas uz palīdzības iespējām cilvēku tirdzniecības upuriem Latvijā:
1. Likuma „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” 3.panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim, kas ir Eiropas Savienības pilsonis, un viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam. Cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju likumā “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” paredzētajos gadījumos.
2. Likums „Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” nosaka pamatprincipus palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem – ārzemniekiem, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes direktīvas 2004/81/EK (2004.gada 29.aprīlis) par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu piederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm. Šo tiesību realizācijas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.
Lai identificētu iespējamos cilvēku tirdzniecības upurus to personu vidū, kas nodarbojas ar prostitūciju, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieki veic intervēšanu un personības noskaidrošanas pasākumus, lai pārbaudītu to rīcībā esošās informācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem.
Valsts policija aktīvi sadarbojas ar valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kuras ir kompetentas sniegt palīdzību cilvēku tirdzniecības un vardarbības upuriem. Sadarbība notiek informācijas apmaiņas jomā, mācību semināru organizēšanā, projektu realizācijā.
Šobrīd Latvijā ir izveidojusies ļoti efektīva un racionāla sadarbība starp Valsts policiju un NVO biedrību „Patvērums „Drošā māja””. Valsts policija nekavējoties saņem informāciju no nevalstiskās organizācijas par saņemtajiem zvaniem, kuros ar sūdzībām vai informatīvos nolūkos ir vērsušies iespējamie cilvēku tirdzniecības upuri, kas atvieglo noskaidrot cilvēku tirdzniecības faktu. Tāpat Valsts policija informē cilvēku tirdzniecības upurus par iespēju saņemt valsts nodrošināto cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju NVO biedrībā „Patvērums „Drošā māja””, kas sekmē arī upuru sadarbību ar Valsts policiju.
VI. Preventīvais darbs un apmācības.
Kopš 2009.gada septembra sākuma Valsts policija īsteno akciju „Drošības dienas skolās 2009”, kuras ietvaros citu preventīvo pasākumu starpā par tiesisko audzināšanu skolēni tiek informēti un izglītoti par riska faktoriem un draudiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību. Akcijā ir iesaistītas gan pirmskolas izglītības iestādes, gan pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, gan speciālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes visā Latvijas teritorijā: Rīgas reģionā – 213 izglītības iestādes, Kurzemes reģionā – 104 izglītības iestādes, Latgales reģionā – 144, Vidzemes reģionā – 130, Zemgales reģionā – 106. Ir paredzēts, ka 2010.gadā akcijas „Drošības dienas skolās” ietvaros preventīvie pasākumi par cilvēku tirdzniecības jautājumiem tiks organizēti atsevišķi no citiem jautājumiem par tiesisko audzināšanu.
Ņemot vērā esošā budžeta ierobežojumus, izvērtējot darbības prioritātes, kā arī īstenojot Valsts programmā cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam noteiktos uzdevumus, Valsts policija īsteno informatīvās aktivitātes par iespējamiem riskiem kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem, kuru mērķa auditorija ir skolu vecāko klašu audzēkņi, kuri pēc skolas un augstskolas beigšanas varētu izceļot uz ārvalstīm mācību vai darba meklējumos. Tāpat viņi tiek informēti par to, kā izvairīties no krāpšanas riskiem dodoties uz ārvalstīm strādāt un piekrītot nelegālai nodarbinātībai vai fiktīvām laulībām.
Valsts policijas darbinieki piedalījās Labklājības ministrijas rīkotajos bāriņtiesu priekšsēdētāju zināšanas pilnveides semināros ar priekšlasījumu „Cilvēku tirdzniecības riski”. Semināru klausītāji biji visi Latvijas bāriņtiesu priekšsēdētāji – kopā 163 personas.
Valsts policijas un LNT žurnālistu veiksmīgas sadarbības rezultātā 2009.gada martā tika aizturēti noziedzīgas grupas dalībnieki, kuri, izmantojot sociālo portālu savu paziņu vai sarakstes personu vidū, meklēja sievietes, kuras būtu ar mieru doties uz Norvēģiju strādāt darbu, kas saistīts ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu bagātiem Norvēģijas vīriešiem.
2009.gadā Valsts policijas darbinieki piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sieviešu policistu tīkla (NBNP) rīkotajos semināros par cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumiem Kopenhāgenā, Dānijā un Viļņā, Lietuvā, kā arī ANO Narkotiku un noziedzības biroja (UNODC) un Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) organizētajā reģionālajā konferencē par sadarbības veicināšanu starp nevalstiskajām organizācijām un tiesību aizsardzības institūcijām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai Baltijas jūras reģionā, Stokholmā, Zviedrijā.
Valsts robežsardzes personāla apmācību procesa pilnveidošana un apmācību sistēmas attīstīšana ik gadu notiek saskaņā ar Valsts robežsardzes personāla profesionālās sagatavošanas pamatnostādnēm. Robežsargu profesionālā sagatavošana tiek veikta Valsts robežsardzes koledžā un citās mācību iestādēs, kā arī sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem. Kā mācību materiālu papildināšanai teorētisko zināšanu iegūšanai Valsts robežsardzes amatpersonas izmanto vortālā http://www.cilvektirdznieciba.lv (www.trafficking.lv) pieejamos materiālus mācībspēkiem.
Valsts robežsardzes amatpersonas piedalās Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) organizētajos semināros par cilvēku tirdzniecības jautājumiem, piemēram, cilvēku tirdzniecības upuru un vainīgo personu profili (Profiles of Victims and Perpetrators of Trafficking in Human Beings).
2009.gadā Latvijas Policijas akadēmija sagatavoja speciālu mācību līdzekli Kriminālpolicijas studentiem, Valsts policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu operatīvajām struktūrvienībām par prevencijas, apkarošanas un izmeklēšanas darbību veikšanu cilvēku tirdzniecības jomā. Tajā skaitā par cilvēku tirdzniecības gadījumiem piespiedu darba ekspluatācijas nolūkos.
Valsts institūciju sadarbības cilvēku tirdzniecības novēršanas pilnveidošanās nolūkos, Valsts policija piedalās ikgadējās Ārlietu ministrijas konsulārā departamenta darbinieku apmācībās, kas ir veicinājis cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanu ārzemēs, palīdzības sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem un savlaicīgu izmeklēšanas uzsākšanu.
Valsts policijas koledžā Tiesību zinātņu katedras docentes, majores Ilonas Bulgakovas vadībā kvalifikācijas darba ietvaros tika veikts pētījums „Procesuālās darbības kriminālatbildības piemērošanā par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai”.
Valsts policijas koledžas reģionālajās klasēs tika organizēta Valsts policijas amatpersonu apmācība augstāk minētās problēmas risināšanai par šādām tēmām:
§ Noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību novēršanas, apkarošanas un izmeklēšanas aspekti;
§ Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas īpatnības un metodika kriminālprocesā;
§ Starptautiskā sadarbība Kriminālpolicijas jomā;
§ Operatīvā eksperimenta veikšanas nosacījumi un noformēšana. Operatīvā eksperimenta taktiskie paņēmieni;
§ Kriminālpolicijas sadarbības aspekti ar SIRENE biroju, Interpolu un Eiropolu;
§ Bezvēsts pazudušo personu starptautiskā meklēšana;
Mainoties situācijai pastāv reāla iespēja operatīvi, izmantojot Valsts policijas koledžas reģionālo klašu tīklu, tai skaitā izmantojot telekonferences aparatūru, īsā laika posmā veikt to Valsts policijas amatpersonu apmācību, kuras ikdienā saskaras ar cilvēku tirdzniecības potenciālajiem upuriem.
VII. Pasākumi cilvēku tirdzniecības apkarošanas un novēršanas efektivitātes novērtēšanai
Reizi ceturksnī Iekšlietu ministrija gatavo pārskatu par Iekšlietu ministrijas sadaļu Valdības rīcības plānam Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai.
Iekšlietu ministrija katru gadu laika posmā no 2005.gada līdz 2009.gadam sagatavoja informatīvo ziņojumu par „Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam” (turpmāk – Valsts programma)[12] īstenošanu iesniegšanai Ministru kabinetā, kurā tika sniegta informācija par paveikto Valsts programmas uzdevumu izpildē, kā arī informācija, kas atspoguļo visu iesaistīto valsts iestāžu un institūciju un nevalstisko organizāciju paveikto cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā. Šie informatīvie ziņojumi ir pieejami sabiedrībai Ministru kabineta interneta mājas lapā.[13]
Valsts programmas ieviešana uzskatāma par veiksmīgu tādēļ, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas politika ir viena no valdības prioritātēm, ko apliecina jaunpieņemtā valsts programma, kā arī valdības deklarācijā un rīcības plānā (9.1.9. – veiksim pasākumu kompleksu personu seksuālās izmantošanas un cilvēku tirdzniecības aktīvākai novēršanai valstī) noteiktais.
Īpaši pēdējo sešu gadu garumā, kopš pirmās valsts programmas pieņemšanas, cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā iesaistītās valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas, ir nodibinājušas ciešas un efektīvas sadarbības attiecības. Šīs sadarbības rezultātā tika veikts apjomīgs prevencijas darbs, notiek efektīva pirmstiesas izmeklēšana, tika panākta tiesnešu, prokuroru, policistu, robežsargu izpratne par cilvēku tirdzniecības nozieguma smagumu un bīstamību. Tieši tas, ka gan pirmās valsts programmas uzdevumi tika izpildīti, gan jaunās programmas uzdevumi tiek pildīti, ļauj runāt par to, ka cilvēku tirdzniecība Latvijas Republikā ir transformējusies tādā noziedzīgā nodarījumā, kas nav saistīts ar vardarbību un smagajām sekām. Minēto apgalvojumu pamato 2009.gada statistika (3 cilvēku tirdzniecības lietas un 31 kriminālprocess par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, turklāt 2009.gadā nebija neviena iekšzemes cilvēku tirdzniecības gadījumā, kā arī nebija neviens gadījums, kurā būtu iesaistīts nepilngadīgais vai mazgadīgais).
Atbilstoši ar Ministru kabineta 2009.gada 27.augusta rīkojumu Nr.590, ar kuru tika apstiprināta „Programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam”[14], tajā paredzēto pasākumu īstenošanu ir uzdots nodrošināt no programmā minētajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Neskatoties uz to, ka jaunās valsts programmas īstenošanai papildus līdzekļi no valsts budžeta piešķirti netika, programmā iesaistītās institūcijas turpina efektīvi pildīt tām noteiktos uzdevumus un īstenot cilvēku tirdzniecības politikas prioritātes. Tā, piemēram, Labklājības ministrija 2009.gadā ir nodrošinājusi to, ka cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijas programmas ir visgarākās salīdzinot ar jebkuru citu personu grupu rehabilitācijas programmu termiņiem. Iekšlietu ministrija ir nodrošinājusi tādu normatīvo aktu sistēmas izstrādi, kas šobrīd viennozīmīgi, ir uzskatāma par likumdošanas labāko praksi, kas atbilst visām starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām. Šādi piemēri ir atrodami katrā cilvēku tirdzniecības apkarošanā iesaistītās iestādes administratīvajā praksē, kas liecina par to, ka arī bez īpaša papildus finansējuma ir iespējams panākt labus rezultātus.
Tomēr neskatoties uz minētajiem veiksmīgas programmas īstenošanas faktoriem, pastāv nepieciešamība pēc papildus līdzekļiem tādām nepārtrauktām un regulām aktivitātēm, kā prevencijas un apmācību pasākumi. Tieši minēto pasākumu īstenošanai 2010.gadā valsts programmas ietvaros tiks pievērsta īpaša uzmanība.
Līdzšinējais sadarbības ietvars jautājumu koordinēšanai un informācijas apmaiņai par cilvēku tirdzniecības problēmu aktualizēšanu, aktivitāšu noteikšanu un īstenošanu cilvēku tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un atbalsta sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem ir īstenots ar ad-hoc sanāksmju palīdzību, kuras ir organizētas pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas. Šo sanāksmju laikā neformālās starpinstitūciju darba grupas pārstāvji ir izvērtējuši arī progresu „Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam” uzdevumu īstenošanā. Šajā neformālajā starpinstitūciju darba grupā pastāvīgi ir piedalījušās nozaru ministriju un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, nevalstisko un starptautisko organizāciju pārstāvji.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi Ministru prezidenta rīkojuma projektu „Par darba grupu, lai koordinētu „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam” un nosūtījusi to Ministru prezidentam apstiprināšanai. Šī darba grupa nodrošinās regulāru un profesionāli reprezentatīvu programmas izpildes kontroli un citu ar cilvēku tirdzniecības novēršanas saistīto jautājumu operatīvu risināšanu.
Valsts policija un Valsts robežsardze katru gadu gatavo publisko pārskatu par iestādes darbības rezultātiem. Publiskie pārskati ir sabiedrībai pieejami Valsts policijas[15] un Valsts robežsardzes[16] interneta mājas lapās.
Interneta vortāls www.cilvektirdznieciba.lv[17] (www.trafficking.lv) ir informatīvā telpa, kurā ir sabiedrībai pieejama kvalitatīva informācija par visiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, tas ir publisks rīks savstarpējās komunikācijas nodrošināšanai starp valsts pārvaldes iestādēm un sabiedrību. Kārtējā informācijas aktualizēšana paredzēta vistuvākajā laikā.
Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts, kuru vada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, reizi gadā sniedz ziņojumu, kurā izklāstīts stāvoklis migrācijas un patvēruma jomā Latvijā, ietverot politikas attīstību un statistikas datus. Politikasziņojums par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2009.gadā sniedz pārskatu par migrācijas un patvēruma politikas un normatīvo aktu attīstību un izmaiņām, kā arī par informāciju par Eiropas imigrācijas un patvēruma pakta īstenošanu Latvijā 2009.gadā. Šie ikgadējie politikas ziņojumi ir pieejami Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta interneta mājas lapā.[18]
ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas organizācija (UNODC) un Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) sekretariāts sadarbībā ar 11 BJVP dalībvalstīm (intervējot katras valsts nozaru ministriju, tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūru amatpersonas, NVO un starptautisko organizāciju pārstāvjus 2009.gada laikā sagatavoja ziņojuma projektu “Cilvēku tirdzniecība: novērtējot sadarbību starp valsts pārvaldi un civilo sabiedrību Baltijas Jūras valstu reģionā, jo īpaši attiecībā uz upuru atbalstu un aizsardzības pasākumiem” („Human Trafficking: Assessing Cooperation between State Actors and Civil Society in the Council of the Baltic Sea States Region with respect to Victims’ Assistance and Protection Measures”); pētījuma pamata mērķis ir sniegt atbalstu 11 mērķa valstīm, identificējot labākās prakses, problemātiskās jomas un iespējamos veidus, lai uzlabotu sadarbību gan nacionālajā līmenī, gan reģionāli ar mērķtiecīgām un konsekventām pieejām. Pagaidām šis pētījums nav publicēts, bet februārī tas būs sabiedrībai pieejams Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) un Apvienoto Nāciju Narkotiku un noziedzības apkarošanas organizācijas (UNODC) interneta mājas lapās.
VIII. Starptautiskās sadarbības jautājumi
Ņemot vērā cilvēku tirdzniecības kā organizētās noziedzības sastāvdaļas pārrobežu raksturu, Valsts policija un Valsts robežsardze savas kompetences ietvaros attīsta aizvien ciešāku sadarbību ar radniecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm un specializētajām vienībām Eiropas Savienības dalībvalstīs, īpaši attīstot sadarbību ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir mērķa valstis cilvēku tirdzniecības upuriem no Latvijas, un citām valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā, operatīvās informācijas apmaiņā un atbalsta sniegšanā izmeklēšanu ietvaros.
Latvija ir noslēgusi sadarbības līgumus par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru ietvaros ir paredzēta arī sadarbība cīņai pret cilvēku tirdzniecību, ar Uzbekistānu, Moldovu, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Armēniju. Šo līgumu ietvaros notiek informācijas un datu apmaiņa, savstarpējo operatīvo pasākumu īstenošana, pieredzes apmaiņa, konsultāciju sniegšana normatīvo aktu izstrādes jomā, pieredzes apmaiņa personāla sagatavošanas jomā.
Kā nozīmīgāko Valsts policijas 2009.gada starptautiskās sadarbības piemēru var minēt, kriminālprocesu, kur 2008.gadā tika pārtraukts personu grupas mēģinājums nogādāt seksuālās ekspluatācijas nolūkos divas 16 un 17 gadus vecas personas uz Lielbritāniju. Sadarbībā ar Latvijas policijas sakaru virsnieku Lielbritānijā, 2008.gadā 17.septembrī tika uzsākta kopēja izmeklēšana ar Lielbritānijas policiju pēc Latvijas Krimināllikuma 154.1 panta otrās daļas par cilvēku tirdzniecības faktu, ja tas izdarīts attiecībā pret nepilngadīgām personām. Latvijas policijas sakaru virsnieks Lielbritānijā būtiski atviegloja un paātrināja starptautisko tiesisko sadarbību, informācijas apmaiņu un tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi. Kopējās pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesiskās palīdzības lūguma Lielbritānijai ietvaros, tika iegūta informācija, ka Latvijas modeļu aģentūras īpašnieks mantkārīgā nolūkā ir regulāri no Latvijas nosūtījis uz dažādām ārvalstīm seksuālai izmantošanai vairākas pilngadīgas personas un 3 nepilngadīgas personas. Uz aizdomu pamata par augstākminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, 2009.gadā Kriminālprocesa likuma 264.panta kārtībā tika aizturēts agrāk nesodīts Latvijas Republikas pilsonis, kurš tika atzīts par aizdomās turēto šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un attiecībā pret viņu tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Vēlāk personas darbības tika pārkvalificētas, un viņš tika atzīts par aizdomās turamo Krimināllikuma 154.1 panta otrajā daļā un 1651. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Valsts policijas darbinieki nosūtīja kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai. Savukārt Lielbritānijā saistībā ar šiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiek tiesas process pret Krievijas pilsoni.
2009.gada 4.novembrī Eirojust Hāgā, Nīderlandē tika rīkota koordinācijas sanāksme ar Īrijas kompetentām amatpersonām, lai novērstu iespēju trešo valstu pilsoņiem Eiropas Savienībā legalizēties ar fiktīvo laulību palīdzību. Tikšanās rezultātā tika panākta vienošanās, ka Īrijas policijas Imigrācijas birojs pastiprinās sadarbību ar Latviju, par prioritāti izvirzot kopīgo sadarbību izmeklēšanas jomā, ciešāku informācijas apmaiņu.
Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienības savas kompetences ietvaros:
- turpina sadarboties ar Eiropas Savienības valstu, it īpaši kaimiņvalstu (Igaunijas, Lietuvas) attiecīgām robežsardzes struktūrvienībām;
- veic dienesta informācijas apmaiņu sadarbībā ar Eiropola un Interpola Latvijas nacionālajiem birojiem noziedzīgo nodarījumu apkarošanas jomā;
- attīsta sadarbību operatīvajā jomā cīņā pret organizēto noziedzību ar Krievijas Federācijas Federālā robežapsardzības dienesta Ziemeļrietumu robežapsardzības apgabalu.
2009.gada 1. un 2.decembrī Igaunijā, Vinterpalu Iekšlietu ministrijas pārstāvis piedalījās Baltijas jūras valstu padomes Speciālās komisijas (TASK FORCE) cīņai ar organizēto noziedzību sanāksmē, kur citu jautājumu starpā komisijas dalībvalstis vienojās intensificēt savstarpējo sadarbību Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros, īpaši uzsverot Stratēģijas nozīmīgo lomu Baltijas jūras reģiona drošības attīstībā.
2009.gada 9.decembrī Zviedrijā, Stokholmā Iekšlietu ministrijas pārstāvis piedalījās Baltijas jūras valstu padomes Darba grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību (TF-THB), kuras laikā darba grupas dalībnieki vienojās par nepieciešamību apkopot informāciju par situāciju Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīs attiecībā uz cilvēku tirdzniecību piespiedu darba nolūkā, orgānu nelikumīgas izņemšanas un transplantācijas nolūkā, par dalībvalstīs noslēgtajiem sadarbības līgumiem starp valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, par īstenotajām apmācībām valsts iestāžu un tiesībsargājošo institūciju amatpersonām, kā arī par plānotajiem semināriem diplomātisko un konsulāro dienestu personālam 2010.gadā. Vienlaicīgi tika akcentēta Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam loma kopdarbībā, plānojot rīcību, nosakot prioritātes un īstenojot tās aktīvā darbībā vienotu mērķu sasniegšanai Baltijas jūras valstu reģiona ietvaros.
Iekšlietu ministrija sniedz informatīva rakstura palīdzību Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamentam, Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) sekretariātam, Apvienoto Nāciju Narkotiku un noziedzības apkarošanas organizācijas (UNODC) birojam, tādējādi nodrošinot visaptverošu situācijas aprakstu, kas atbilst objektīvās pielietojamības kritērijiem, un dod iespēju attiecīgā ģeogrāfiskā reģiona valstu tiesībsargājošajiem dienestiem veidot savu valstu organizētās noziedzības risku un draudu analīzi.
Iekšlietu ministrijas amatpersonas ir deleģētas starpvalstu līmenī īstenot Nacionāla koordinatora pienākumus darbam Baltijas jūras valstu padomes Darba grupā cīņai pret cilvēku tirdzniecību (The Council of the Baltic Sea States the Task Force against Trafficking in Human Beings), Nacionālā kontaktpunkta par bērniem bez pavadības un tirgotiem bērniem (National Contact Point for Unaccompanied and Trafficked Children) funkciju nodrošināšanai un sadarbībai ar ekspertu grupu par pasākumiem pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību līgumslēdzēju pušu saistību izpildes izvērtēšanai.
Ministre L.Mūrniece
A.Vaišļa, 67075344, tikpol@vp.gov.lv
D.Trofimovs, 67219420, dimitrijs.trofimovs@iem.gov.lv
L.Stabiņa, 67829674, lasma.stabina@iem.gov.lv
[1] http://www.likumi.lv/doc.php?id=196802
[2] http://www.likumi.lv/doc.php?id=197047
[3] http://www.ic.iem.gov.lv/files/ppd/Organiz_noziedz_apkarosanas_programma_2006_2010.doc
[4] http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/action2009.pdf
[5] http://www.se2009.eu/polopoly_fs/1.26419!menu/standard/file/Klar_Stockholmsprogram.pdf
[6] http://oppenheimer.mcgill.ca/IMG/pdf/AOP_Rev5_1_.pdf
[7] http://www.likumi.lv/doc.php?id=49641
[8] http://www.likumi.lv/doc.php?id=120091&from=off
[9] 07.12.1984. likums "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (Ziņotājs, 51, 20.12.1984.) [spēkā ar 01.07.1985.],
[10] 17.06.1998. likums "Krimināllikums", Latvijas Vēstnesis Nr.199/200, 08.07.1998.) [spēkā ar 01.04.1999.] ar grozījumiem, http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966
[11] 31.10.2006. MK noteikumi Nr.889 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri" ("LV", 176 (3544), 03.11.2006.) [stājas spēkā 01.01.2007.], http://www.likumi.lv/doc.php?id=147113&from=off
[12] http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=1164
[13] http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=1164
[14] http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file580.doc
[15] http://www.vp.gov.lv/?sadala=189
[16] http://www.rs.gov.lv/index.php?top=0&id=904
[17] http://www.cilvektirdznieciba.lv/index.php
[18] http://www.emnlatvia.lv/lv/petijumi/