Dokumentā lietotie saīsinājumi

ASV – Amerikas Savienotās Valstis

AM – Aizsardzības ministrija

ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija

ĀM – Ārlietu ministrija

CBSS – Baltijas jūras valstu padome

CBSS TF-THB – Baltijas jūras valstu padomes Darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību

darba grupa programmas īstenošanas koordinēšanai – darba grupa „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam” īstenošanas koordinēšanai

EK – Eiropas Komisija

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

EURES – Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls

ĢP – Ģenerālprokuratūra

IeM – Iekšlietu ministrija

IOM – Starptautiskā Migrācijas organizācija

IzM – Izglītības un zinātnes ministrija

KL –Krimināllikums

LM – Labklājības ministrija

LTMC – Latvijas Tiesnešu mācību centrs

LVL – Latvijas lats

PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Valsts programma - Programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam

RSC „Marta” – biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””

RSD – Rīgas Sociālais dienests

TM – Tieslietu ministrija

VBTAI – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

VP – Valsts policija

VPK – Valsts policijas koledža

VRS – Valsts robežsardze

Ievads

Ar Ministru kabineta 2009.gada 27.augusta rīkojumu Nr.590 apstiprināta „Programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam”, kuras galvenais mērķis ir plānot un īstenot pasākumus, lai sekmētu cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.

Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija ir noteiktas par atbildīgajām institūcijām programmas īstenošanā.

Programma paredz četru apakšmērķu un piecu rīcības virzienu – datu apkopošana un pētnieciskais darbs, normatīvo aktu pilnveidošana, preventīvo pasākumu īstenošana, sadarbības starp valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām pilnveidošana, tiesībaizsardzības iestāžu darbības uzlabošana, un tiem pakļautu 26 uzdevumu programmas rezultātu sasniegšanai, īstenošanu.

Saskaņā ar Programmā noteikto, Iekšlietu ministrija koordinē programmas ieviešanu, reizi divos gados apkopojot par programmas uzdevumu izpildi atbildīgo institūciju sniegto informāciju, un iesniedzot to izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk – MK).

Šis ir pirmais informatīvais ziņojums par Valsts programmas ieviešanu. Tajā apkopota informācija par programmā noteikto uzdevumu izpildes gaitu laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010. gada 31.decembrim un programmā paredzēto, taču vēl neizpildīto vai pastāvīgi pildāmo uzdevumu izpildes prognozēm 2011.gadā.

Par programmas uzdevumu izpildi atbildīgas ir sešas ministrijas: Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija un to padotībā esošās iestādes.

Informāciju par līdzdalību programmas uzdevumu izpildē sniedz arī Ekonomikas ministrija, Rīgas domes Labklājības departaments, Rīgas domes Kārtības, drošības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja, Pašvaldības policijas, nevalstiskās organizācijas – biedrība „Patvērums „Drošā māja”” un biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””, Zāļu valsts aģentūra.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir informēt Ministru kabinetu par programmā paredzēto uzdevumu izpildi un konstatēt tās kavējošus apstākļus, kā arī citas ar Programmas uzdevumu izpildi saistītās problēmas.

Uzdevumu izpildes novērtējums

Informācija par programmas uzdevumu izpildi saņemta no visām programmas izpildē iesaistītajām ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm, no iestādēm un organizācijām, kuru pārstāvji ir iekļauti darba grupā programmas īstenošanas koordinēšanai, vai kuri darbojas darba grupā kā pieaicinātie eksperti.

Programmā noteiktie uzdevumi informatīvajā ziņojumā uzskatīti par izpildītiem, ja ir sasniegts sadaļā „Rezultatīvie rādītāji” norādītais.

Par izpildītiem uzdevumiem un uzdevumiem, kas tiek pildīti kā pastāvīgi veicamie uzdevumi vai, kuru izpilde ir uzsākta saskaņā ar programmā paredzēto termiņu, uzskatāmi 23 no programmā paredzētajiem 26 uzdevumiem. Tai skaitā 9 uzdevumi ir izpildīti pilnībā. 13 uzdevumi programmā ir noteikti kā pastāvīgi (regulāri vai ikgadēji) veicamie uzdevumi – tie uzdevumi, kas saistīti ar prevenci, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu cilvēku tirdzniecības upuriem, sadarbību un informācijas apmaiņu starp iestādēm.

No atbildīgo iestāžu sniegtajiem ziņojumiem izriet, ka no visiem programmā noteiktajiem uzdevumiem 3 uzdevumi ir uzsākti, taču dažādu iemeslu dēļ nav pabeigti programmā paredzētajā termiņā.

Informācija par konkrētu programmā noteikto uzdevumu īstenošanu ietverta informatīvā ziņojuma sadaļā „Programmā paredzēto uzdevumu īstenošanas pārskats”.

Programmā paredzēto uzdevumu īstenošanas pārskats

1.     Lai koordinētu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju darbību „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam” īstenošanā, kā arī, lai nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu un koordinētu rīcību jautājumos par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, jautājumos par atbalsta un sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem, 2010.gada 3.martā ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr.77 tika apstiprināta starpinstitucionāla darba grupa. Programmas īstenošanas koordinēšanas darba grupa un darba grupas mērķu un uzdevumu īstenošanā piesaistītie eksperti ir sistēma, kas spēj risināt jebkuru izaicinājumu, kas saistīts ar izmaiņām cilvēku tirdzniecības attīstībā.

I. Programmas apakšmērķis: Uzlabot sabiedrības izglītības līmeni par cilvēku tirdzniecību:

2.     Šī apakšmērķa īstenošanā pārskata periodā aktīvi ir iesaistījušās gan valsts institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas informatīvās un izglītojošās aktivitātes vēršot uz cilvēku tirdzniecības problēmas aktualizēšanu sabiedrībā, izmantojot plašsaziņas līdzekļus (televīziju, rakstošos medijus un interneta vidi) Latvijā un Īrijā, ar informatīvo kampaņu un informatīvo materiālu palīdzību (bukleti, brošūras), izplatot tos Rīgā un Latvijas reģionos informatīvo pasākumu laikā, publiskās vietās, izglītības iestādēs un sociālajos dienestos, organizējot izglītojošos pasākumus nozaru speciālistiem, tādējādi vairojot viņu izpratni par cilvēku tirdzniecību, viņu lomu cilvēku tirdzniecības novēršanā, kā arī pilnveidojot prasmes atpazīt iespējamos cilvēku tirdzniecības upurus.

3.     Sadarbojoties IeM, VP, ĢP, ĀM, NVA, biedrībai „Patvērums ”Drošā māja”” ir organizētas un īstenotas nozīmīgas sabiedrības informēšanas kampaņas un pasākumi par:

-       fiktīvo laulību, kā cilvēku tirdzniecības formas, riskiem;

-       drošu ceļošanu un nelegālās nodarbinātības riskiem;

-       kas jāņem vērā, izmantojot licencēto darbā iekārtošanas firmu pakalpojumus;

-       kas jāņem vērā skolu vecāko klašu audzēkņiem un studentiem, kuri pēc skolas un augstskolas beigšanas varētu izceļot uz ārvalstīm mācību vai darba meklējumos;

-       drošu ceļošanu un rīcību ārkārtas situācijās;

-       Konsulāro reģistru;

-       kā saņemt konsulāro palīdzību gadījumos, kad Latvijas iedzīvotāji ir nokļuvuši nelaimē ārvalstīs;

-       valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju lomu cilvēku tirdzniecības mazināšanā un palīdzības sniegšanā cilvēku tirdzniecības upuriem.

4.     Kopš 2009.gada septembra sākuma VP īsteno akciju „Drošības dienas skolās”, kuras ietvaros par preventīviem pasākumiem tiesiskās audzināšanas jomā skolēni tiek informēti un izglītoti par riska faktoriem un draudiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību. Akcijā tika iesaistītas gan pirmskolas izglītības iestādes, gan pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, gan speciālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes visā Latvijas teritorijā: Rīgas reģionā – 213 izglītības iestādes, Kurzemes reģionā – 104 izglītības iestādes, Latgales reģionā – 144, Vidzemes reģionā – 130, Zemgales reģionā – 106. 2010.gadā laikā akcijas „Drošības dienas skolās” ietvaros īstenoti 2996 preventīvie pasākumi, t.sk. par cilvēku tirdzniecības jautājumiem. Akcijā 2010.gadā tika iesaistītas gan pirmskolas izglītības iestādes (1073), gan pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes (1578), gan speciālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes (259) visā Latvijas teritorijā. 2010.gadā Valsts policija kopumā ir organizējusi 5129 preventīvos pasākumus.

5.     2010. gada oktobrī RSC „Marta” Ālandu Miera institūta un RSC „Marta” projekta „Maini tradicionālās dzimumu lomas – novērs cilvēku tirdzniecību!”, kuru finansē centrālā Baltijas jūras reģiona „INTERREG IV A” programma 2007. – 2013.gadam, ietvaros uzsāka realizēt iknedēļas jauniešu grupu aktivitātes Rīgā un Latvijas reģionos, izveidojot 14 jauniešu grupas, kuru dalībnieku vecums ir no 13 – 16 gadiem. Grupu aktivitāšu mērķis ir, izmantojot dažādas neformālās izglītības un interaktīvās metodes, novērst cilvēku tirdzniecības riskus jauniešu vidū.

6.     2010.gadā RSC „Marta” projekta „Maini tradicionālās dzimumu lomas – novērs cilvēku tirdzniecību!” ietvaros uzsāka īstenot virkni informatīvo aktivitāšu un sociālās kampaņas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību jautājumiem par cilvēku tirdzniecības novēršanu, prostitūcijas legalizēšanu un seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšanu. Sociālās kampaņas „Nopērc meiteni – izglāb valsti” ietvaros tika izveidotas interneta vietnes www.meitenes24.lv, www.izglabvalsti.lv un www.seksapolicija.lv. Kampaņas ietvaros RSC “Marta” uz diskusiju par prostitūcijas tiesisko regulējumu Latvijā aicināja gan politikas pārstāvjus, gan izglītības, veselības, ekonomikas un tiesībsargājošo jomu ekspertus.

7.     IeM, ĀM, VP, LM tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros ir organizējušas izglītojošos pasākumus, kuros ir piedalījušies dažādu nozaru speciālisti:

-       konsulārās mācības: ikgadējās Latvijas konsulāro amatpersonu reģionālās mācības Šengenas līguma dalībvalstīs dienestā esošām konsulārajām amatpersonām un ārpus Šengenas līguma dalībvalstīm dienestā esošām konsulārajām amatpersonām (mācības tika organizētas par Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības pamatprogrammas Eiropas Ārējo robežu fonda līdzekļiem, 25% – Latvijas līdzfinansējums), Rīgā rezidējošo ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem;

-       mācības tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, lai vairotu viņu izpratni par cilvēku tirdzniecību, viņu lomu cilvēku tirdzniecības novēršanā un prasmes atpazīt iespējamos upurus: šajās mācībās ir piedalījušies policisti, robežsargi, PMLP amatpersonas, prokurori no Rīgas un Latvijas reģioniem, pašvaldības policisti, viens tiesnesis, NVA un VDI amatpersonas;

-       sociālo jautājumu nozaru speciālistu apmācības: Rīgas un Latvijas reģionu bāriņtiesu priekšsēdētāji un darbinieki, Rīgas un Latvijas reģionu sociālās palīdzības dienestu darbinieki, VBTAI amatpersonas.

8.     VPK pārskata periodā ir organizējusi vairākus seminārus VP darbiniekiem nepieciešamo prasmju pilnveidošanai par noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, novēršanas, apkarošanas un izmeklēšanas aspektiem, cilvēku tirdzniecības/sutenerisma gadījumu izmeklēšanu, bezvēsts pazudušo personu starptautisko meklēšanu. VPK ir izstrādājusi profesionālās pilnveides apmācību plānu VP teritoriālajām pārvaldēm 2011.gadam, kas sastāv no 6 moduļiem (katrs modulis paredz katrā Valsts policijas teritoriālajā pārvaldē apmācīt 20 policistus, Rīgā – 40 policistus, kuriem cilvēku tirdzniecības apkarošana neietilpst tiešajos pienākumos (dežūrdaļas, prevencijas nepilngadīgo inspektori, kriminālpolicisti), bet kuri varētu saskarties ar cilvēku tirdzniecības gadījumiem. Iegūtās zināšanas ļaus identificēt iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus un operatīvi reaģēt nododot informāciju pēc kompetences, kā arī pēc principa „train the trainers” apmācīt kolēģus dienesta vietās) ietvaros 2010.gada decembrī Rīgā tika īstenots šo apmācību 1.modulis, kurā piedalījās 22 VP Rīgas reģionālās pārvaldes policisti.

9.     Programmas īstenošanā aktīvi ir iesaistījusies Latvijas lielākā pašvaldība – Rīgas pilsētas pašvaldība, sniedzot reālu finansiālu atbalstu prevencijas pasākumu nodrošināšanā. No Rīgas sabiedriskās kārtības uzturēšanas fonda saņemtā finansējuma 2`770 LVL apmērā ietvaros tika īstenots projekts „Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai”: divi trīs dienu semināri, kuru laikā 60 sociālie darbinieki ieguva zināšanas par cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu, psiholoģisko novērtēšanu, stigmatizāciju, vajadzībām, problēmām, palīdzības nodrošināšanu, cilvēku tirdzniecības gadījumu apzināšanu, tiesisko regulējumu, un tika izgatavoti un izplatīti bukleti „Cilvēku tirdzniecības novēršana” latviešu un krievu valodā 20`000 eksemplāri.

10.            Apmācības tiesnešiem par cilvēku tirdzniecības jautājumiem praktiski nav notikušas, jo plašas apmācības tiesnešiem par cilvēku tirdzniecības tēmu ir notikušas 2005., 2006. un 2007.gadā. 2010.gada 7.decembrī notikušajā Krimināltiesību dienā, kur viens no apskatāmajiem tematiem bija jautājums par dzimumnoziegumu kvalifikāciju, tajā skaitā viens no četriem apskatāmajiem nozieguma veidiem bija cilvēku tirdzniecība, piedalījās 70 tiesu sistēmas darbinieki. LTMC norāda, ka tuvākajā laikā speciālas apmācības tiesnešiem saistībā ar cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumiem nav plānotas, jo nav notikušas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā minētajā jautājumā.

11.            TM Eiropas Komisijas programmas „Krimināltiesības” projektā „Taisnīguma atjaunošana” sagatavojusi priekšlikumu apmācībām par cilvēku tirdzniecību, kurās akcents tiek likts uz cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā un upuru identifikāciju. Aktivitāte par cilvēku tirdzniecības apmācību organizēšanu varētu tikt īstenota 2012.gadā. Partnerībā projekta īstenošanai ir aicinātas Latvijas IeM un Lietuvas TM. Plānots, ka paziņojums par projekta pieteikuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu tiks saņemts 2011.gada pavasarī.

12.            2009.gadā Labklājības ministrijai piešķirtais finansējums 7`000 LVL apmērā izglītojošo pasākumu sociālā darba speciālistu, VDI un NVA (tai skaitā EURES konsultantu un viņu asistentu) darbinieku apmācību veikšanai tika novirzīts valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai cilvēku tirdzniecības upuriem. Arī 2010.gadā nav notikušas Labklājības ministrijas organizētas apmācības, jo apmācībām iepriekšējos gados paredzētais finansējums joprojām tiek novirzīts valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai cilvēku tirdzniecības upuriem.

13.            LM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.729 „Noteikumi par speciālu zināšanu apguves kārtību bērnu tiesību aizsardzības jomā un šo zināšanu saturu”” (kas nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūciju speciālisti, kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, apgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šo zināšanu saturu), iekļaujot tajā tēmas par cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumiem. Tiek plānots, ka noteikumu projekts tiks pieņemts līdz 2011.gada beigām.

14.            IzM pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides ietvaros 2010.gadā informatīvi izglītojošos semināros un astoņās profesionālās pilnveides programmās tika izglītoti 215 vispārējās izglītības un profesionālo izglītības iestāžu audzināšanas darba speciālisti, izglītības iestāžu vadītāji un citi pedagogi par cilvēku tirdzniecības seksuālās izmantošanas nolūkā prevencijas un novēršanas jautājumiem.

15.            Profesionālu un finansiālu atbalstu kompetento iestāžu darbinieku izglītošanas pasākumu organizēšanā un īstenošanā ir sniegušas: ASV vēstniecība Rīgā, IOM Rīgas birojs, IOM Moldovas birojs, IOM Ukrainas birojs, CBSS, CBSS TF-THB. Īpaši nozīmīgs ir bijis IOM organizētais un ASV valdības finansētais mācību seminārs par cilvēku tirdzniecības gadījumu identificēšanas metodēm un palīdzības saņemšanas iespējām cilvēku tirdzniecības rezultātā cietušajām personām, kas notika Rīgā, 2010.gada 29.novembrī – 2.decembrī, kurā aktīvi piedalījās 40 dalībnieku no Rīgas un Latvijas reģioniem: IeM, ĀM, AM, LM, VP, PMLP, VRS, RD Sociālās palīdzības dienesta, Pašvaldības policijas, Prokuratūras, Bāriņtiesām, NVO „Patvērums „Drošā māja””, Centra „Dardedze”, RCS „Marta”.

16.            2010.gada septembrī notika starptautiskā Ziemeļvalstu – Baltijas valstu konference „Stop Trafficking and Stand for Health!”, kas norisinājās Ziemeļu Ministru Padomes projekta „Nordic-Baltic Conferences on Health: Consequences of Sexual Trafficking and Obstacles to Health Care Access” ietvaros, ko administrē Ziemeļvalstu Sabiedrības Veselības skola sadarbībā ar RSC „Marta”. Konferencē tika skatīti jautājumi par seksuālās ekspluatācijas izraisītajām sekām uz cilvēka veselību un veselības pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kas cietuši no seksuālās izmantošanas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Konferencē piedalījās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu valdību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., Latvijas nozaru ministriju un pašvaldības struktūrvienību amatpersonas, policisti, robežsargi, prokurori un PMLP amatpersonas, kuri aktīvi iesaistījās diskusijās un sniedza savu redzējumu par veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanas vajadzībām Latvijā. Šī konference uzskatāma par pēdējo gadu nozīmīgāko izglītojošo pasākumu, kurā tika diskutēts par jautājumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecības upura morālo un fizisko veselību.

17.            Interneta vietne www.cilvektirdznieciba.lv (www.trafficking.lv) ir informatīvā telpa, kurā ir sabiedrībai pieejama kvalitatīva informācija par visiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību. Tas ir publisks rīks savstarpējās komunikācijas nodrošināšanai starp valsts pārvaldes iestādēm un sabiedrību, atsevišķi ir pieejami diskusiju forumi mācībspēkiem, sociālajiem darbiniekiem un no cilvēku tirdzniecības cietušajām personām. Pārskata periodā interneta vietnes tehniskā uzturēšana ir nodrošināta pilnā apjomā, taču interneta vietnes saturiskā uzturēšana ir īstenota esošo cilvēkresursu ietvaros. Interneta vietnē pieejamās informācijas aktualizēšana pilnā apjomā paredzēta 2011.gadā.

18.            Vienlaikus informācija par cilvēku tirdzniecību, tās formām, riskiem, par vervētāju veidiem, par darbu ārzemēs, par cilvēku tirdzniecības sekām un palīdzības iespējām cilvēku tirdzniecības upuriem ir pieejama LM, ĀM, IeM, VP interneta vietnēs, interneta vietnēs www.sargi-sevi.lv, www.dzimba.lv, http://www.patverums-dm.lv/.

19.            Kopš 2007.gada nav veikts plašs pētnieciskais darbs attiecībā uz cilvēku tirdzniecības problemātiku Latvijā. 2010.gadā VP sadarbībā ar biedrību „Patvērums „Drošā māja”” izstrādāja projekta pieteikumu „Brīvas personu kustības ietekmes novērtējums un nacionālo politikas nostādņu aktualizēšana atbilstoši konstatētajām tendencēm cilvēku tirdzniecības jomā”, kura mērķis bija veikt novērtējumu un sagatavot ziņojumu par cilvēku tirdzniecības situāciju Baltijas valstīs, kā arī veikt izpēti par fiktīvo laulību iespējamību Īrijā un Kiprā, uz kurieni Latvijas pilsones dodas noslēgt šīs laulības. Projekta pieteikums tika iesniegts finansējuma piesaistīšanai EK programmā „Noziedzības novēršana un cīņa pret to”, taču EK projektu neatbalstīja. Latvijas kompetentās iestādes ir piedalījušās CBSS TF-THB īstenotajos pētījumos, lai novērtētu esošos sadarbības mehānismus starp valsts iestādēm, īpaši tiesībaizsardzības iestādēm, un civilo sabiedrību palīdzības sniegšanā cilvēku tirdzniecības upuriem Baltijas jūras valstu padomes reģionā un noteiktu, sistematizētu un analizētu esošo informāciju par datu vākšanu par cilvēku tirdzniecību Baltijas jūras reģionā.

20.             Lai nodrošinātu sabiedrības un ārvalstu tūristu informētību, ir izveidotas vairākas informatīvo un palīdzības tālruņu līnijas:

-       Lai nodrošinātu konsultācijas par drošu ceļošanu un citiem konsulāriem jautājumiem, tajā skaitā, par riskiem slēdzot laulības un strādājot ārvalstīs, 2009.gada 6.februārī ĀM Konsulārajā departamentā tika ieviests bezmaksas informatīvais tālrunis ceļotājiem (80005905).

-       Lai samazinātu tūristu krāpšanas gadījumus un palielinātu tūristu informētību par iespējām saņemt dažāda veida palīdzību, EM padotībā esošā Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), pilnveidojot savu 2007.gada 4.janvārī ieviesto „Tūristu karsto tālruni – 22033000”, 2009.gada nogalē ir noslēgusi līgumu ar SIA „Lattelecom BPO”, kas ir kļuvis par konkursa kārtībā izvēlētu TAVA partneri un nodrošinās oficiālā tūristu informatīvā tālruņa darbību. Lai iespējami efektīvi izmantotu valsts budžeta līdzekļus, tika pieņemts lēmums neveidot jaunu informatīvā tālruņa numuru, bet izmantot plaši atpazīstamo izziņas pakalpojumu tālruni 1188. Ārvalstu tūristi līdz ar šī pakalpojuma ieviešanu ir ieguvuši informatīvu atbalstu 24 h diennaktī (krievu, angļu un vācu valodās) – palīdzību ārkārtas situācijās un citos jautājumos, kas pārsvarā saistīti ar transporta izziņām, tūrisma un atpūtas iespējām, sakariem. 2010.gadā tika saņemti aptuveni 9700 zvani, kas ienāk no ārvalstu tālruņu numuriem.

-       Rīgas pašvaldības policijā informācijas iegūšanai par notikumiem ar pilsētas viesiem ir izveidots speciālais tālrunis (tālruņa numurs 67181818), kurš ir pieejams diennakts režīmā un, uz kuru zvanot, angļu valodā var saņemt policijas darbinieka konsultāciju, lūgt policijas palīdzību, sniegt informāciju par iespējamu prettiesisku rīcību u.tml. Informācija par šo tālruņa numuru ir publicēta tūrisma firmām un viesnīcām izdalītos speciālos bukletos. Rīgas Pašvaldības policijā 2009.gada 1.septembrī tika izveidota specializēta struktūrvienība – Tūrisma nodaļa – palīdzības sniegšanai ārzemju pilsoņiem nestandarta situācijās un viņu izdarīto administratīvo pārkāpumu kontrolei. Šīs nodaļas personāls spēj sazināties angļu valodā un, papildus tam, atsevišķi šīs nodaļas darbinieki brīvi komunicē vācu, itāļu u.c. valodās. Tūrisma nodaļas policisti patrulē galvenokārt pilsētas centrālajā daļā tūristu bieži apmeklētajās vietās, bet nepieciešamības gadījumā var tikt apkalpota visa pilsētas teritorija, lai sniegtu palīdzību notikumos, kuros ir iesaistīti ārvalstu pilsoņi.

-       RSC „Marta” karstais tālrunis 80002012, kas tiek finansēts no „The Body Shop” īpašā RSC „Marta” un „The Body Shop” kopīgi realizētās sociālās kampaņas „Apturi bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību” produkta roku krēma „Soft Hands, Kind Heart” pārdošanas, zvanot uz kuru tiek sniegts atbalsts un konsultācijas telefoniski. 2010.gadā šis bija Latvijā vienīgais „karstais tālrunis” jautājumos par bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību un drošu darbu ārvalstīs.

II. Programmas apakšmērķis: Cilvēku tirdzniecības upuriem nodrošināt atbalsta pakalpojumus:

21.            Atbalsta pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamības un kvalitātes uzlabošana, darba devēju atbildības par normatīvo aktu prasību ievērošanu pastiprināšana galvenokārt tiek panākta ar normatīvo aktu pilnveidošanu:

22.            2009.gada 1.decembrī spēkā stājušies grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nosakot, ka tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim, kas ir ES pilsonis (t.sk. Latvijas), un viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam.

23.            Kopš 2009.gada 7.oktobra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iestrādāts tiesiskais regulējums – 172.³pants „Bērna nelikumīga iesaistīšana pasākumos”, kas paredz, ka par bērna iesaistīšanu skaistumkonkursā vai citā pasākumā, kurā tiek vērtēts vienīgi viņa ārējais izskats, tiek uzlikts naudas sods fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem, un par tādu normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri nosaka kārtību, kādā bērni iesaistāmi aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

24.            2010.gadā tika izstrādāti grozījumi vairākos tiesību aktos, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, prasības. Direktīvu plānots ieviest līdz 2011.gada 20.jūlijam Plānots, ka minētie grozījumi veicinās to, ka darba devēji atturēsies no prettiesiskas rīcības nodarbinot personas, kuras nav tiesīgas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā. Rezultātā tiks mazinātas arī iespējas trešo valstu pilsoņiem kļūt par darbaspēka ekspluatācijas upuriem.

LM izstrādātie likumprojekti nodoti saskaņošanai Ministru kabinetā:

-       Darba likumā – paredzot darba devējiem personu, kuras nav tiesīgas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, nodarbināšanas aizliegumu un nosakot darba devēju pienākumus saistībā ar šo aizliegumu;

-       Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – paredzot darba devējiem administratīvo atbildību par personu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, nodarbināšanu, kā arī paredzot darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam administratīvo atbildību par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu;

-       Krimināllikumā – atsevišķos gadījumos paredzot darba devējiem kriminālatbildību par personu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, nodarbināšanu, tai skaitā, atbildību par personas nodarbināšanu, ja nodarbināts nepilngadīgais vai ja persona nodarbināta īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, vai ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris;

-       likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” – paredzot pienākumu darba devējiem, kuri ir nodarbinājuši personu, kura nav tiesīga ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par visu šīs personas nodarbināšanas laiku vai trīs mēnešu periodu, ja patieso nodarbināšanas ilgumu noteikt nav iespējams;

-       Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda regulējošajos normatīvajos aktos, nosakot aizliegumu darba devējiem, kuri ir nodarbinājuši personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, uz noteiktu laiku saņemt šādu finansējumu, kā arī atmaksāt līdzšinēji saņemto finansējumu, ja tiek konstatēts, ka darba devējs ir nodarbinājis personu, kas nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā (Finanšu ministrija izstrādā minētos normatīvos aktus).

25.            Lai uzlabotu personām sniedzamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, LM ir izvērtējusi esošo situāciju un grozījumu nepieciešamību MK 2006.gada 31.oktobra noteikumus Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” un MK 2003.gada 3.jūnija noteikumus Nr.291 „Prasības pakalpojumu sniedzējiem”, un grozījumu izdarīšana minētajos normatīvajos aktos tiek plānota 2012.gadā.

26.            Lai tiesību aktos iestrādātu nosacījumu par darba līguma slēgšanas valodas noteikšanu ārzemnieka nodarbināšanas gadījumā, paredzot, ka darba līgums jāsagatavo latviešu valodā, pievienojot attiecīgu līguma tulkojumu ārzemniekam saprotamā valodā,  LM ir sagatavojusi redakciju grozījumiem Darba likuma 40.pantā „Darba līguma forma”. Priekšlikums tika izskatīts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2011.gada 4.februāra sanāksmē kā priekšlikums likumprojektam „Grozījumi Darba likumā” (iesniegts Valsts kancelejā 31.01.2011. izskatīšanai MK), kurā tika nolemts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes dalībpusēm turpināt diskusijas par attiecīgo priekšlikumu.

27.            VP nodarbojas ar cilvēku tirdzniecībā cietušo personu identifikāciju un izmeklē ar cilvēku tirdzniecību saistītos noziedzīgos nodarījumus. Jebkura persona, kura iespējams ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuri, tiek obligāti informēta par tiesībām saņemt rehabilitācijas pakalpojumus. VP pirms procesuālo darbību veikšanas, vai, nepieciešamības gadījumā, procesuālo darbību laikā, cilvēku tirdzniecības upuriem tiek piedāvāts saņemt valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus. Piekrišanas gadījumā tiek pieaicināta nevalstiskā organizācija Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas sniedz valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.

28.            Saskaņā ar MK 2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”, kas nosaka kārtību, kādā persona, kura atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri, saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem, un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri, LM nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem. LM pieņem lēmumu par šo pakalpojumu sniegšanu vai atteikumu sniegt pakalpojumus, slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu sniegšanu, kā arī kontrolē minētā līguma izpildi un sniegto pakalpojumu apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam, kontrolē sniegto pakalpojumu kvalitāti, veido sniegto pakalpojumu datu bāzi, kā arī informē sabiedriskās organizācijas, tiesībaizsardzības institūcijas, sociālos dienestus, ārstniecības iestādes un citas iesaistītās institūcijas par cilvēku tirdzniecības upura iespējām saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem.

29.            Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ir vienīgā organizācija, kas šīs Programmas īstenošanas ietvaros 2009.gadā un 2010.gdā ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem un šo darbu turpinās veikt arī 2011.gadā.

30.            Valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2009.gadā saņēma 12 cilvēku tirdzniecības upuri par summu 28`264 LVL apmērā (2009.gadā paredzētais finansējums bija 17`000 LVL apmērā) un 2010.gadā – 14 cilvēku tirdzniecības upuri par summu 34`132 LVL apmērā.

31.            Starp LM un biedrību „Patvērums „Drošā māja”” ir noslēgts līgums par 7 cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitāciju 2011.gadā. 2011.gadā piešķirtais finansējums ir 22`680 LVL.

32.            Cilvēku tirdzniecības upuriem tiek piedāvāta speciāla sociāl-psiholoģiska rehabilitācija, juridiskā un medicīniskā palīdzība; nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta droša pajumte, materiālais atbalsts, atbalsts jaunu prasmju apgūšanā, tai skaitā arī pamata vai papildus izglītības apgūšanai, lai persona varētu atrast darbu. Palīdzība cilvēku tirdzniecības upuriem un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturs nav atkarīgs no tā, kādai cilvēku tirdzniecības formai persona ir bijusi pakļauta. Nepieciešamības gadījumā gan pilngadīgas, gan nepilngadīgas cietušās personas ir iespējams ievietot krīzes centros visā Latvijas teritorijā.

33.            Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” nodrošina cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijas programmu, kas ilgst sešus mēnešus. Šo sešu mēnešu laikā galvenā uzmanība tiek pievērsta cietušās personas cilvēku tirdzniecības seku mazināšanai. Valsts rehabilitācijas programma paredz pakalpojumu sniedzējam nodrošināt 5 pēcrehabilitācijas speciālistu konsultācijas. Šī programma neietver cilvēku tirdzniecības upuru integrāciju (iekļaušanos) sabiedrībā. Dati par cilvēku tirdzniecības upuru iekļaušanos vai neiekļaušanos sabiedrībā netiek apkopoti. Biedrībā „Patvērums „Drošā māja”” ir pieejama tikai neoficiāla informācija par to, kur atrodas un ar ko nodarbojas bijušie cilvēku tirdzniecības upuri, taču ne par visiem cietušajiem, kas izgājuši rehabilitāciju, šāda informācija ir pieejama.

34.            2010.gada septembrī tika pabeigts darbs pie Kriminālprocesu informācijas sistēmas izstrādes, kura satur atsevišķu sadaļu „Noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušo personu datu bāze”, kurā ir iespējams veikt detalizētas informācijas apstrādi kriminālprocesa ietvaros par cietušajām atzītajām personām, t.sk. cilvēku tirdzniecības rezultātā cietušām personām. Analīzei būs pieejama cietušās personas formālā informācija (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, valstiskā piederība, dzimums, dzīvesvieta (deklarētā un faktiskā) brīdī, kad persona ir cietusi; ģimenes stāvoklis, nepilngadīgas cietušās personas aizgādnība/aizbildniecība un situācija ģimenē), cietušo personu raksturojošā informācija (mācību/studiju iestāde, nodarbošanās, izglītība), informācija par apstākļiem, kādos izdarīts noziedzīgs nodarījums un kādos persona ir cietusi, cietušās personas un noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas savstarpējo attiecību raksturojums, cietušajai personai veikto ekspertīžu (veselībai nodarītā kaitējuma noteikšanai) dati, cietušajai personai sniegtās palīdzības veids, cietušā pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieteiktais kaitējuma kompensācijas apmērs un atlīdzinātais kaitējuma kompensācijas apmērs.

III. Programmas apakšmērķis: Veicināt sadarbību starp valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām:

35.            Lai maksimāli nodrošinātu nevalstisko organizāciju dalību lēmumu pieņemšanā cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā, darba grupā programmas ieviešanas koordinēšanai ir iekļauti pārstāvji no biedrības „Patvērums „Drošā māja”” un biedrības „Resursu centrs sievietēm „Marta””. Ministru prezidenta izveidotais koordinācijas mehānisms uzskatāms par veiksmīgu un līdzšinējā sadarbība ir uzskatāma par efektīvu.

36.            Darba grupas sanāksmēs ir pieņemti vairāki svarīgi lēmumi un uzsāktas iniciatīvas, kuras turpmāk būtiski uzlabos kompetento iestāžu darbu:

37.             2010.gadā plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk parādījās informācija par darbaspēka ekspluatācijas indikācijām un kārtējiem darbaspēka ekspluatācijas upuriem (gan Latvijas valstspiederīgajiem atrodoties Latvijā un ārvalstīs, gan ārzemniekiem esot Latvijā). Lai izvērtētu nepieciešamību pēc pastiprinošu pasākumu ieviešanas valstī darbaspēka ekspluatācijas apkarošanas un novēršanas jomā 2010.gada 7.septembrī Iekšlietu ministrija organizēja sanāksmi par cilvēku tirdzniecības formas – darbaspēka ekspluatācijas – apkarošanas un prevencijas jautājumiem, kurā piedalījās dažādu iesaistīto institūciju pārstāvji un eksperti: IeM, ĀM, LM, VDI, NVA, VP, VRS un ĢP amatpersonas, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvji. Viens no sanāksmes dalībnieku secinājumiem par turpmāko rīcību un nepieciešamajām aktivitātēm bija kritēriju saraksta izstrādāšana darbaspēka ekspluatācijas upuru identificēšanai un tā saskaņošana ar visām iesaistītajām iestādēm, kā arī saskaņotās informācijas sniegšana arī citām iestādēm, kas savā praksē varētu saskarties ar darbaspēka ekspluatācijas upuriem. Pamatojoties uz sanāksmē nolemto, VP ir izstrādājusi un nosūtījusi VP reģionālajām pārvaldēm kritēriju darbaspēka ekspluatācijas upuru identificēšanai kopumu un šo lietu izmeklēšanas metodiskos ieteikumus.

38.            Izvērtējot iespējamos cilvēku tirdzniecības riskus Valsts policija par cilvēku tirdzniecības risku ir atzinusi arī fiktīvas laulības bez nolūka izveidot ģimeni noslēgšanu ārvalstīs. Latvijas Republikas teritorijā fiktīvo laulību bez nolūka izveidot ģimeni organizēšana ir kriminalizēta, ja tā satur noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas atbilst Latvijas Krimināllikuma 154¹.pantam „Cilvēku tirdzniecība”, 165¹.pantam „Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai” vai arī 285¹.pantam „Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā”. Kriminalizējot jebkādu rīcību, kas veicina fiktīvas laulības bez nolūka izveidot ģimeni noslēgšanu, tiks sasniegts galvenais mērķis novērst organizētās noziedzības attīstību un nekontrolējamas imigrācijas plūsmas palielināšanos. Tādēļ Valsts policija ir sagatavojusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem šīs problēmas risināšanai - papildināt Krimināllikumu ar pantu par fiktīvas laulības bez nolūka izveidot ģimeni organizēšanu, un papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.³ pantu “Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīga nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām” ar jaunu otro daļu par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu par ārvalstī noslēgto laulību savlaicīgu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām, vienlaikus paredzot sodu par šādiem pārkāpumiem. Attiecīgie projekti šobrīd atrodas iekšējās saskaņošanas stadijā.

39.            Vienlaikus ar VP darbu pie priekšlikumu normatīvo aktu grozījumiem, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar fiktīvu laulību bez nolūka izveidot ģimeni noslēgšanu ārvalstīs, izstrādi biedrība „Patvērums „Drošā māja”” 2010.gada septembrī uzsāka projekta plānošanu informatīvās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” organizēšanai. Informatīvās kampaņas uzsākšana tika plānota ar preses konferences sasaukšanu 2011.gada 18.janvārī, kurā publiski tika paziņots, ka steidzami nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā, kas ļautu sodīt fiktīvo laulību organizatorus. Preses konferencē biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvji uzsvēra, ka cīņā ar pieaugošo cilvēku tirdzniecības problēmu apvienojušies ne tikai valsts, pašvaldības un nevalstiskais sektors, bet arī uzņēmēji, kuri finansiāli atbalstīja preses konferences un informatīvās kampaņas organizēšanu. Informatīvās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuras ietvaros sabiedrība tiek informēta par riskiem, slēdzot fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem par vai bez atlīdzības, kā arī tiek veikta aptauja, lai uzzinātu sabiedrības informētības līmeni attiecībā uz fiktīvajām laulībām. Plānotas plašas interaktīvas aktivitātes vietās no kurām cilvēki dodas ārpus Latvijas. Informatīvās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” atbalstītāju vidū bija Philip Morris Latvia, Tallink Hotel Riga, AS Rīgas Starptautiskā autoosta, VAS Latvijas Dzelzceļš, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”, AS Rīgas Pasažieru osta. Informatīvie atbalstītāji: www.tvnet.lv, www.rus.tvnet.lv, www.draugiem.lv, www.apollo.lv.

40.            RSD kopš 2010.gada aprīļa mēneša veiksmīgi sadarbojas ar biedrību „Patvērums „Drošā māja””. Regulāri, vidēji vienu reizi divos mēnešos starp biedrību „Patvērums „Drošā māja” un RSD Sociālā darba nodaļu notiek savstarpējā informācijas apmaiņa par tām aktualitātēm, kuras ir noderīgas sociālo darbinieku darbā ar klientiem. RSD sociālie darbinieki ir informēti par biedrības „Patvērums „Drošā māja”” sniegtajiem pakalpojumiem un nepieciešamības gadījumā par pakalpojumiem ir gatavi informēt iespējamos cilvēku tirdzniecības upurus.

41.            2010.gada 5.oktobrī notika RSD vadītāja, Sociālā darba nodaļas vadītāja un darbinieku tikšanās ar biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvjiem, kuras laikā tika pārrunāta līdzšinējā un turpmākā sadarbību. Tikšanās laikā tika panākta mutiska vienošanās, ka nepieciešamības gadījumā personas, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības vai ir aizdomas par šādu gadījumu, RSD sazināsies ar biedrību „Patvērums „Drošā māja””, kā arī, ja biedrības redzeslokā nonāk cilvēku tirdzniecības upuris no Rīgas pašvaldības, biedrība nekavējoties sazinās ar Sociālā darba nodaļu un plāno turpmāko sadarbību palīdzības un atbalsta sniegšanā cilvēku tirdzniecībā cietušajai personai.

42.            2010.gada 12.oktobrī Latvijas nevalstiskās organizācijas: RSC „Marta”, Nodibinājums „Centrs Dardedze”, Biedrība „Papardes zieds”, kā arī „Sarkanā krusta” Jauniešu apvienība – Rīgas Dzelzceļa stacijā atklāja parakstu vākšanas kampaņu „Pret seksa tirdzniecību” kampaņas “Pret bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību” ietvaros, kas ir globāls “The Body Shop” projekts, kas tika uzsākts 2009.gadā ar parakstu vākšanas akciju – ar aicinājumu vietējām likuma varām reaģēt un pieņemt likumus, kas ierobežo cilvēku tirdzniecību un sniedz palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem. Globālās kampaņas mērķis kopā savākt tūkstošiem parakstu visā pasaulē un 2011.gadā tos iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijai. RSC „Marta” savāktos vairāk nekā astoņus tūkstošus parakstus 10.decembrī, Starptautiskajā cilvēktiesību dienā, svinīgi pasniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem.

43.            Latvijā nav konstatēti gadījumi, kad personas ceļotu uz Latviju no citām valstīm seksa tūrisma nolūkā, lai izmantotu nepilngadīgas personas, kā arī nav konstatēti gadījumi, kad personas no Latvijas ceļotu uz citām valstīm seksa tūrisma nolūkā, lai mērķa valstīs izmantotu nepilngadīgas personas. Latvijā tūrisma normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrāde tiek balstīta uz Pasaules Tūrisma ētikas kodeksā ietvertajām vērtībām, kas nosaka, ka cilvēku izmantošana visās tās izpausmēs, tostarp seksuālā izmantošana, jo īpaši, ja tā skar bērnus, ir pretrunā tūrisma pamatmērķiem un ir tūrisma noliegums. Tāpēc atbilstoši starptautiskajām tiesībām tā ir bargi jāapkaro, sadarbojoties visām iesaistītajām valstīm, par to nepiekāpīgi sodot atbilstoši gan apmeklēto valstu tiesību aktiem, gan šādu nodarījumu izdarījušo personu valstu tiesību aktiem, pat ja minētie nodarījumi izdarīti ārvalstīs. Lai gan Pasaules Tūrisma ētikas kodeksa piemērošana balstās uz brīvprātības un vienprātības pamata, tajā ietverto principu ievērošana ir būtiska tūrisma nozares ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas tūrisma politika tiek veidota un īstenota tā, lai Latvija tiktu pozicionēta kā drošs un uzticams tūrisma galamērķis. Īstenojot tūrisma attīstības valsts politiku, EM piedalās darba grupas programmas īstenošanas koordinēšanai aktivitātēs, nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu par aktivitātēm, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.

44.             2010.gada 13.aprīlī MK tika apstiprināti noteikumi Nr.353 “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību un klientam sniedzamo informāciju”, skaidrāk nosakot tūrisma aģenta un tūrisma operatora pienākumus un atbildību, paredzot tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzes izveidi, nosakot reģistrēšanās kārtību minētajā datu bāzē, kā arī nosakot klientu iemaksātās naudas drošības garantijas nodrošināšanu. 2010.gada 14.jūnijā tika uzsākta tūrisma aģentu un tūrisma operatoru bezmaksas reģistrācija EM izveidotajā tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

45.            Pārskata periodā pēc Latvijas valstspiederīgo lūguma Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs ir pārbaudījušas informāciju par potenciālo darba devēju un norādījušas Latvijas un ārvalstu kompetento iestāžu nodarbinātības jautājumos kontaktinformāciju. Ir sniegta informācija par palīdzības saņemšanu krāpnieciskos gadījumos.

46.            Attīstot sadarbību ar Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām, lai nodrošinātu pieejamu informāciju par cilvēku tirdzniecības upuru drošu atpakaļatgriešanu par valsts līdzekļiem, ĀM Konsulārais departaments rīko ikgadējās Latvijas konsulāro amatpersonu mācības, kuru ietvaros tiek iekļauti jautājumi par cilvēku tirdzniecības problemātiku un tās apkarošanu. Tādējādi konsulārās amatpersonas ir informētas par finansiālo palīdzību, sociālo un psiholoģisko rehabilitāciju, ko sniedz un apmaksā sociālie dienesti Latvijā cilvēku tirdzniecības upuriem. Ja vēstniecībā pēc palīdzības vēršas cilvēku tirdzniecības upuris, konsulārā amatpersona ir informēta par veicamajām darbībām un pieejamo palīdzību.

47.            Lai risinātu jautājumu par ielu sociālā darba attīstību un potenciālo cilvēku tirdzniecības upuru identifikāciju, darba grupas programmas īstenošanas koordinēšanai ietvaros ir pārrunātas un izvērtētas sadarbības iespējas: iespējas NVO pārstāvjiem kopā ar Pašvaldības policijas ekipāžām doties patruļās , kuru laikā izdalīt informatīvos materiālus un sniegt konsultācijas prostitūtām, un 2010.gada decembrī ir panākta vienošanās ar Rīgas pašvaldības policiju par NVO pārstāvju drošības nodrošināšanu reidu, kuros tiek nodrošināt ielu sociālais darbs, laikā. Lai efektīvāk izmantotu policijas resursus, Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvalde realizē prostitūcijas ierobežošanas kontroles un pasākumu koordināciju Rīgas reģionā, kā arī izklaides vietās organizēto tematisko pārbaužu koordināciju Rīgas reģionā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju, VP teritoriālajiem iecirkņiem un NVO.

IV. Programmas apakšmērķis: Novērst cilvēku tirdzniecību, uzlabojot tiesībaizsardzības iestāžu darbu:

48.            VP cilvēku tirdzniecības apkarošanas un ar to saistīto organizēto seksuālās ekspluatācijas apkarošanas nolūkā jau gadiem mērķtiecīgi novirza resursus, lai identificētu un savāktu nepieciešamos pierādījumus pret šo noziedzīgo nodarījumu organizatoriem, kā rezultātā tādejādi tiek panākti notiesājošie spriedumi. Kopš 2003.gada Latvijā realizētā cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģija ir devusi pozitīvus rezultātus. Tiek sasniegts galvenais mērķis – samazinās cilvēku tirdzniecība, tiek novērsta organizēta nepilngadīgo personu iesaistīšana prostitūcijā un to seksuālā ekspluatācija, kā arī novērsta vardarbība pret pilngadīgām personām, kas nodarbojas ar prostitūciju.

49.            Būtiskas izmaiņas Latvijas situācijā cilvēku tirdzniecības jomā nav konstatētas. Latvija aizvien uzskatāma par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, un nav pamata apgalvot, ka Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru tranzīta un/vai mērķa valsti. Salīdzinot kriminālprocesu skaitu, kad personas sauktas pie atbildības par personas nosūtīšanu seksuālo pakalpojumu sniegšanai ārvalstīs, 2009.gadā un 2010.gadā šajā jomā ir vērojama stabilitāte.

50.            Pārskata periodā Latvijā nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības tranzīta gadījums, tāpat arī cilvēku tirdzniecība uz Latviju vai valsts iekšienē ANO konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to (Palermo Protokola) izpratnē.

51.            Statistikas pārskats par ierosinātajiem kriminālprocesiem pēc KL 154.¹ panta un 165.¹ panta saskaņā VP datiem:

52.     Cilvēku tirdzniecībā cietušo personu skaits, kas ir neproporcionāli mazāks salīdzinot ar aizturēto cilvēku tirdzniecības organizatoru skaitu, ir izskaidrojams ar to, ka VP, lai nepieļautu cilvēku tirdzniecības gadījumus, izmantojot paplašinātā cilvēku tirdzniecības jēdziena priekšrocības krimināllietās, kas tiek izmeklētas par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir paredzēti pēc KL 165.¹ panta “Par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai”, novērš nozieguma izdarīšanu sākuma stadijā un kā iespējamos cilvēku tirdzniecības upurus izmanto speciāli sagatavotas policijas darbinieces, kuras juridiski nav cietušās personas, bet gan liecinieces. 2009.gadā speciālo operāciju ietvaros tika izmantotas 48 speciāli sagatavotas policijas darbinieces un 2010.gadā – 37 speciāli sagatavotas policijas darbinieces, kurām turpmāk kriminālprocesā tika noteikts liecinieka statuss. Tādejādi pārskata periodā vismaz 85 sievietes netika pakļautas cilvēku tirdzniecībai pēc paplašinātā cilvēku tirdzniecības jēdziena, ko Latvijas Republika ir noteikusi Krimināllikumā, ratificējot starptautiskos tiesību aktus.

53.     Latvijas kriminālprocesā ir iestrādāts ļoti augsts cilvēku tiesību nodrošinājums un par cietušo personu var atzīt tikai ar pašas personas piekrišanu. Vairumā gadījumu cilvēku tirdzniecības upuri labprāt sadarbojās ar VP, sniedzot būtiskas liecības pret cilvēku tirdzniecības un personu nosūtīšanas seksuālajai izmantošanai organizatoriem, taču personisku motīvu dēļ atsakās no iespējas arī liecinieku statusā saņemt valsts nodrošināto cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju, jo pēc viņu viedokļa, tāda viņiem nav nepieciešama.

54.     Lai uzlabotu efektivitāti cilvēku tirdzniecības apkarošanā, kas ir pārrobežu problēma, VRS turpina aktīvi sadarboties ar Lietuvas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas kompetento iestāžu dienestiem pamatojoties uz vienošanām un protokoliem par sadarbību, kuri nosaka nepieciešamību īstenot aktīvāku informācijas apmaiņu par nelegālo migrāciju, pastiprināti pievērst uzmanību Centrālās un Dienvidaustrumāzijas, Tuvo un Vidējo Austrumu, kā arī Āfrikas valstu valstspiederīgo nelikumīgai pārvietošanai pāri Krievijas Federācijas – Latvijas robežai, lielāku uzmanību pievērst nelegālās imigrācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanai.

55.     Tiesībaizsardzības iestādes regulāri piedalās nacionālo un starptautisko riska novērtējumu par noziedzīgiem nodarījumiem izstrādē pamatojoties uz operatīvā darba un pirmstiesas izmeklēšanas rezultātiem, sniedz priekšlikumus par pārrobežu noziedzības apkarošanu, tajā skaitā cilvēku nelikumīgas pārvadāšanas novēršanu. Interpola un Eiropola riska un draudu novērtējumi, kuros iekļauta informācija par cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkā, par stāvokli cilvēku tirdzniecības jomā, par ar cilvēku tirdzniecību un nelegālo imigrāciju saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. VP reizi mēnesī izstrādā taktisko novērtējumu par ar noziedzīgajām darbībām saistītu prostitūciju, sutenerismu, cilvēku tirdzniecību un ar to saistītām aktivitātēm, apkopojot informāciju no visām VP reģionālajām pārvaldēm un tajās veikto pasākumu kopumu, lai noskaidrotu prostitūcijas, sutenerisma, cilvēku tirdzniecības aktivitātes un ar tām saistītās personas savā apkalpojamajā teritorijā.

56.     Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors katru pusgadu izdod rīkojumu par prioritātēm atsevišķu noziedzīgu nodarījumu veidu izmeklēšanas uzraudzībā un vainīgo personu saukšanā pie kriminālatbildības. Citu noziedzīgu nodarījumu starpā par prioritāru pārskata periodā katrā pusgadā noteikts arī Krimināllikuma 154¹.pants „Cilvēku tirdzniecība”.

57.     Statistikas pārskats par krimināllietām pirmās instances tiesās pēc KL 154.¹ panta un 165.¹ panta pēc Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) pārskata datiem: