Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta "PHARE un Pārejas programma" “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” jeb „Transition Facility”
Eiropas Komisijas finansētā pirmsiestāšanās finanšu instrumenta Phare programma ir galvenais ES finansiālās un tehniskās sadarbības finansu instruments ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Phare programma izveidota 1989.gadā, un tās sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu Polijai un Ungārijai ekonomiskās pārejas periodā.
Latvijas sadarbība ar ES aizsākās 1991. gadā, kad starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību tika parakstīts pirmais līgums par Phare programmas finansiālā atbalsta saņemšanu, uz kā pamata Latvija līdz šim brīdim saņem palīdzību Phare programmas ietvaros. Pēc Eiropas līguma parakstīšanas 1995. gadā un Latvijas pieteikuma uzņemšanai ES iesniegšanas šī sadarbība ieguva jaunas izpausmes formas, lai veicinātu Latvijas ātrāku integrēšanos ES.
Kopš 1998. gada Eiropas Savienības kandidātvalstīs ES Phare programma orientēta uz šādām prioritātēm:
• palīdzība valsts pārvaldei kandidātvalstīs ieviest acquis communautaire un sagatavoties dalībai dažādās ES politikas jomās (institūciju stiprināšana);
• investīcijas, kas ietver gan administratīvi regulējošās infrastruktūras nostiprināšanu un tās pietuvināšanu ES standartiem un normām, gan arī, sākot ar 2000. gada programmu, investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā.
Institūciju stiprināšanai tiek atvēlēti 30% no Phare programmas budžeta, savukārt investīcijām - attiecīgi 70% no Phare budžeta.
Sākot ar 1998. gada Phare programmu, Eiropas Komisijas piešķirto līdzekļu finansu vadību nodrošina Nacionālā fonda sistēma, ar kuras starpniecību Eiropas Komisijas piešķirtie finansu līdzekļi tiek novirzīti palīdzības saņēmējiem.
ES finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” jeb „Transition Facility” programma ir izveidota, lai sniegtu finansiālu palīdzību jaunajām dalībvalstīm līdz šim neatrisināto valsts pārvaldes jautājumu sakārtošanai atbilstoši ES normām.
Atbilstoši Iestāšanās līguma 34. pantam minētās programmas mērķis ir turpināt stiprināt valsts pārvaldes administratīvo spēju, atbalstot pasākumus, kas netiek finansēti struktūrfondu ietvaros. Minētā programma pamatā atbalsta ES dalībvalstu un kandidātvalsts administrāciju sadarbības projektus (Twinning) un tehniskās palīdzības projektus. Atsevišķos gadījumos tiek atbalstītas arī neliela apjoma investīcijas aprīkojuma iegādei, kas nepieciešams acquis (ES likumdošanas kopums) ieviešanai.
Latvijai minētās programmas ietvaros no 2004. gada līdz 2006. gadam kopumā Eiropas Komisija ir piešķīrusi aptuveni EUR 23 miljoni.
Minētās programmas sagatavošanā tiek piemērots daudzgadu programmēšanas princips - vienlaicīgi ar 2004.gada programmas projektu pieteikumiem tiek sagatavoti arī 2005. gada un 2006.gada programmas projektu kopsavilkumi. 2004.gada programmas finanšu piedāvājums ietvers arī indikatīvu 2005. gada un 2006. gada atbalstāmo pasākumu aprakstu. 2005. gada un 2006. gada programmu sagatavošanā būs jāprecizē iepriekš identificētie pasākumi.
Minētās programmas ieviešana notiek saskaņā ar n+2 principu – 2 gadus pēc programmas apstiprināšanas ir atļauts slēgt līgumus projektos paredzēto darbu izpildei, papildus gads ir paredzēts projektu ieviešanai. Līdz ar to 2006. gada programmas ieviešana noslēgsies tikai 2009. gadā.
Minētās programmas projektu obligāta prasība ir nacionālais līdzfinansējums. Tehniskās palīdzības un Twinning projektiem minimālais līdzfinansējuma apjoms, kas jānodrošina projekta saņēmējam, ir 10%. Šī summa ir jāparedz iestādes budžetā ekspertu darba apstākļu nodrošināšanai vai, piemēram, ceļa izdevumu segšanai. Investīciju projektiem nacionālais līdzfinansējums ir jānodrošina vismaz 25% apmērā no kopējās līguma summas.
Minēto programmu ieviešanai saistošie ES un Latvijas Republikas normatīvie akti
• Eiropas Ekonomiskās Kopienas regula Nr.3906/89 „Par ekonomisko palīdzību Ungārijas Republikai un Polijas Tautas Republikai”;
• Eiropas Ekonomiskās Kopienas regula Nr.3800/91 „Grozījumi regulā Nr.3906/89, lai paplašinātu ekonomisko palīdzību, iekļaujot citas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis”;
• Eiropas Komisijas regula Nr.1266/1999 „Par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirms pievienošanās stratēģiju un par regulas Nr.3906/89 grozījumiem”.
• Latvijas Republikas 2004. gada 14. aprīļa likums „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”;
• Ministru Kabineta 2004. gada 2. novembra noteikumi Nr.908 „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē ES pirmsiestāšanās finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" programmu";
• Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumiem Nr.390 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 331 „Kārtība kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta Phare programmu””;
• Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumi Nr.331 „Kārtība kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta Phare programmu”;
• Finanšu ministrijas 2002. gada 24. decembra rīkojums Nr.1312 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta līdzfinansējuma prasību ievērošana Phare programmu finansētajos projektos”.
Iekšlietu ministrijā Phare programma palīdz nodrošināt un pilnveidot koordinētu un efektīvu iekšlietu sektora institūciju darbību atbilstoši nacionālajām un Eiropas Savienības interesēm:
1. palielinot sabiedrības drošību un aizsardzību nacionālā un reģionālā līmenī;
2. stiprinot Eiropas Savienības ārējās robežas;
3. veicinot Valsts robežsardzes spēju nodrošināt efektīvu robežkontroli;
4. attīstot integrētu robežu vadības sistēmu un valsts robežas kontroles sistēmu saskaņā ar Šengenas acquis prasībām;
5. nodrošinot efektīvu organizētās noziedzības samazināšanos un apkarošanu, kā arī cīņu pret pārnacionālo organizēto noziedzību;
6. pilnveidojot migrācijas un patvērumu meklētāju lietas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām;
7. stiprinot policijas apmācības kapacitāti; u.c.