Svarīga loma Eiropas Savienības Padomes uzdevumu veikšanā, tas darbības nodrošināšanā un Eiropas Savienības interešu pārstāvēšanā ir prezidentūrai, kas mainās reizi pusgadā. Prezidentūras galvenie uzdevumi ir administratīvo un organizatorisko jautājumu risināšanā. Tāpat prezidentūra uzņemas iniciatīvu sarunu vešanas procesā, izsakot kompromisa priekšlikumus dalībvalstu diskusijās Eiropas Savienības Padomes darba grupās, kā arī pārstāv Eiropas Savienības Padomi sarunās ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un trešajām valstīm.
Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Savienības Padomes prezidentūru katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekšizveidota trīs valstu grupa – „trio” prezidentūra. Katra no šīm trim valstīm pēc kārtas pilda Padomes prezidentūras pienākumus sešus mēnešus. Pārējās divas valstis palīdz prezidentūrai visu tās pienākumu izpildē, balstoties uz kopīgo programmu un kopīgajiem mērķiem un uzdevumiem. Grupas prezidentūra ir būtiska Eiropas Savienības Padomes darba konsekvences un pēctecības nodrošināšanai.
ES prezidējošās dalībvalstis:
2012. gada 1.pusgads – Dānija
2012.gada 2.pusgads – Kipra
2013.gada 1.pusgads – Īrija
2013.gada 2.pusgads – Lietuva
2014.gada 1.pusgads – Grieķija
2014.gada 2.pusgads – Itālija
2015.gada 1.pusgads – Latvija
2015.gada 2.pusgads – Luksemburga
2012.gada 1.pusgadā ES prezidējošā valsts ir Dānija (Trio prezidentūra ar Poliju un Kipru)
Latvijai būtiskākie jautājumi Dānijas prezidentūras laikā iekšlietu jomā
- Diskusijas par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) finansējumu iekšlietu jomā 2014.-2020.gadu periodam: 2011.gada novembrī Komisija prezentēja priekšlikumu paketi par ES finansējumu iekšlietu jomā 2014.-2020.gadu periodam. Priekšlikums paredz, ka iekšlietu jomā būs pieejams finansējums 10,9 miljardi EUR apmērā, kas no kopējā ES finanšu ietvara ir nepilns procents. Finansējums nākošajam periodam tiks saglabāts tādā pašā apmērā, kāds dalībvalstīm būs pieejams 2013.gadā. 2011.gada decembrī Komisija prezentēs arī priekšlikumu civilās aizsardzības finanšu instrumentam nākošajam finanšu periodam. Sagaidāms, ka Dānijas prezidentūras laikā tiks uzsākts aktīvs darbs pie šo priekšlikumu izskatīšanas. Latvija kopumā atbalsta nepieciešamību nodrošināt ES finansējuma pieejamību iekšlietu jomā. Svarīgi ir nodrošināt, ka Latvijai garantētais finansējuma apjoms nacionālajās programmās būtu vismaz esošā 2007.-2013.gada plānošanas perioda aploksnes apjomā, kā arī atspoguļotu migrācijas plūsmu tendences un iekšējās drošības risku novērtējumu.
- Diskusijas par Šengenas zonas nākotni: Atbilstoši Eiropadomes š.g. 23.-24.jūnija sanāksmē nolemtajam un Komisijas septembrī prezentētajiem priekšlikumiem tiks turpinātas diskusijas par iespējamiem pasākumiem Šengenas zonas stiprināšanai. Latvija kopumā atbalsta diskusijas par Šengenas zonas stiprināšanu un piekrīt, ka ir jāuzlabo un jāstiprina kopējā Šengenas acquis izpilde, kā arī jāizveido mehānisms, kas palīdzētu dalībvalstij, kuras ārējās robežas ir pakļautas spēcīgam un ārkārtas spiedienam. Latvija uzskata, ka prioritātei šajā procesā ir jābūt koordinētas un saskaņotas pieejas stiprināšanai, veicinot vienādu un sistemātisku esošā acquis piemērošanu. Tāpat būtiski ir nodrošināt, ka tiek saglabāta dalībvalstu spēja rīkoties pastāvīgi un efektīvi gadījumos, kad ir apdraudēta to iekšējā drošība, kā arī ka īstenojamie pasākumi neierobežo brīvas personu kustības iespējas, ir visaptveroši un vienlaikus individuāli piemērojami atbilstoši situācijai konkrētajā dalībvalstī. Lai stiprinātu Šengenas pārvaldību un varētu efektīvāk vērsties pret ārējo robežu atsevišķu sektoru vājuma iemesliem, kas savukārt varētu izraisīt situācijas, kad var tikt iniciēta robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām, Latvija aicina saskaņā ar Līguma par ES darbību 77.panta 1.punkta c) apakšpunktu un 77.panta 2.punkta d) apakšpunktu turpināt ieviest saskaņotu un vienotu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu, tādējādi koncentrējoties uz problēmu iemesliem, nevis sekām.
- Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (turpmāk - KEPS) attīstīšana: Eiropadomes 2011.gada 23.-24.jūnija sanāksmē atkārtoti tika uzsvērts, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai KEPS izveide tiktu pabeigta līdz 2012. gadam, un tā būtu balstīta uz augstiem aizsardzības standartiem apvienojumā ar taisnīgām un efektīvām procedūrām, kuras spētu novērst to ļaunprātīgu izmantošanu un ļautu ātri izskatīt patvēruma pieteikumus, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju. Līdz ar to tiks turpinātas diskusijas par KEPS izveides pamatā esošajiem tiesību aktu projektiem. Latvija atbalsta, ka KEPS izveide ir jāpabeidz līdz 2012.gadam, kas nodrošinātu praktiskas, taisnīgas un efektīvas procedūras un standartus, kas novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un vienlaikus ļautu ātri izskatīt patvēruma pieteikumus, tādējādi nodrošinot sistēmas ilgtspēju.
- Cīņas ar narkotikām stiprināšana: Aktīvi tiks turpināts darbs pie Paktā cīņai ar heroīnu un kokaīnu, kā arī Paktā cīņai ar sintētiskām narkotikām iekļauto pasākumu īstenošanas. Īpaša uzmanība tiks veltīta cīņai ar jauno psihoaktīvo vielu parādīšanos ES tirgū, lai harmonizētu pieeju šim jautājumam visās ES dalībvalstīs. Tāpat sagaidāms, ka Komisija prezentēs 2005. – 2012.gada pretnarkotiku stratēģijas un 2009. – 2012.gada darbības plāna novērtēšanas rezultātus. Pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem tiks uzsākts darbs pie jaunas pretnarkotiku stratēģijas izstrādes. Latvija pilnībā pievienojas Prezidentūras viedoklim par to, ka jauno narkotisko vielu izplatība ir kopīga ES problēma un tāpēc jāveic kopīgi pasākumi šīs problēmas risināšanai. Latvija apsveic Prezidentūras centienus skatīt un risināt narkotiku izplatības un lietošanas problēmas kompleksā ar esošo darbības mehānismu pārskatīšanu.
- Iekšējās drošības jautājumi: Tiks turpināts darbs pie ES prioritāšu ieviešanas cīņai ar organizēto noziedzību 2011.-2013.gadam, īstenojot operatīvo rīcības plānu katras prioritātes ieviešanai. Latvija pilnībā atzīst, ka prioritāšu ieviešanas nodrošināšana ir būtiska ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanai, tāpēc aktīvi piedalīsies šajā procesā.
- Diskusijas par migrācijas plūsmu pārvaldību: Ņemot vērā situāciju Vidusjūras reģionā, pieaugošās nelegālās imigrācijas tendences Rietumbalkānu reģionā, aktualitāti saglabās arī jautājums par migrācijas un patvēruma plūsmu pārvaldību situācijās, kad dalībvalstis ilgstoši saskaras ar paaugstinātām migrācijas plūsmām. Šajā procesā īpaša loma piešķirta ES aģentūru kopējām operācijām, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm. Tāpat nozīmīga loma ir ārējai dimensijai, jo bez sadarbības ar migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm nav iespējama efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība. Latvija konceptuāli atbalsta visa veida pasākumus plūsmu pārvaldības spēju stiprināšanai, bet šiem pasākumiem ir jābūt atbilstoši pielāgotiem katras dalībvalsts situācijai un vajadzībām. Latvija iespēju robežās turpinās aktīvi piedalīties ES aģentūru kopējās operācijās (plānots, ka 2012.gadā vairāk nekā 300 Valsts robežsardzes amatpersonas tiks iesaistītas FRONTEX organizētajās kopējās operācijās).
Dānijas prezidentūras laikā Latvijai būs nozīmīgi arī šādi jautājumi:
- civilās aizsardzības mehānisma pārveidošanas procesa uzsākšana;
- datu saglabāšanas direktīvas piemērošanas novērtēšana un priekšlikumu izstrāde turpmākajai rīcībai šajā jautājumā;
- diskusijas par ES terorisma apkarošanas politikas iespējamām strukturālām un procesuālām izmaiņām, kā arī iespējamiem risinājumiem Eiropas sistēmas izveidei teroristu finansēšanas izsekošanai.
- diskusiju turpināšana par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu terorisma un citu smagu pārrobežu noziegumu novēršanai un apkarošanai;
- integrētās robežu pārvaldības sistēmas turpmākā attīstība, tostarp diskusijas par jaunāko tehnoloģiju izmantošanas iespējām robežapsardzības jomā un grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā;
- legālās migrācijas instrumentu tālāka attīstīšana, tostarp diskusijas par standartiem sezonas strādnieku un uzņēmuma iekšienē nosūtīto darbinieku uzņemšanai;
- Šengenas informācijas sistēmas otrās paaudzes attīstīšana;
- pasākumi noziedzības apkarošanai kibertelpā, cilvēktirdzniecības novēršanai, u.c. noziegumu apkarošanas sekmēšanai;
- pasākumi informācijas apmaiņas stiprināšanai tiesībaizsardzības iestāžu starpā, tostarp Prīmes lēmumu ieviešana;
Trio prezidentūru darba programma
Svarīgākie Iekšlietu ministrijas kompetences jautājumi Polijas prezidentūras laikā (2011.gada 2.pusgads)
Papildus interesējošus jautājumus lūdzu sūtīt uz e-pasta adresi: eln@iem.gov.lv