Pirmdien, 6. februārī, godinot ģenerāļa L.Bolšteina piemiņu, nolikt ziedus pie viņa kapa 124.dzimšanas dienā bija ieradušies Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes robežsargi un Latvijas brīvvalsts robežsargu piederīgie – Nora Skunstiņa, Vera Valtere Gribača, Zigurds Irbe un Džems Švarcs.
Tradicionāli atceres pasākumā izskanēja robežsargu uzrunas un Latvijas brīvvalsts robežsargu piederīgo atmiņas, nolikti ziedi un iededzinātas svecītes.
Ludvigs Bolšteins bija aktīvs Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un Robežsargu brigādes komandieris. Viņa vadībā Latvijas brīvvalsts robežsardze tika izveidota par stabilu, labi organizētu militāru struktūru, izveidota laba materiāli tehniskā bāze, organizēta robežsargu apmācība, uzlaboti robežsardzes darba un sadzīves apstākļi.
"Bolšteins — tas bija vīrs!" — tā Valteram Ščerbinskim vēl 90.gadu sākumā teikusi bijusī latviešu aizsardžu priekšniece, kas nav taupījusi kritiskus vārdus citām Latvijas amatpersonām. Arī trimdā izdotajās atmiņu grāmatās Bolšteins parādās kā kārtīgs karavīrs.
Līdz 20.gadu vidum Iekšlietu ministrijas aizsargu nodaļā, kuru vadīja ierēdņi, bija daudz problēmu. Kad aizsargu vadību pārņēma kaujās pieredzējušais Bolšteins, triju gadu laikā viņš paveica ļoti daudz, lai aizsargi kļūtu par stipru nacionālu un militāru spēku. Pēc viņa šajā amatā nāca vēl divi, bet Bolšteina devumu laikabiedri vērtē visaugstāk: organizācija tika sakārtota strukturāli, izveidota tās militārā struktūra — pulki un bataljoni. Arvien lielāks uzsvars tika likts uz militārām mācībām, tāpēc Bolšteina reformu rezultātā aizsargi no policijas palīgspēka kļuva par armijas rezervi.
1928.gadā Bolšteinu atcēla no aizsargu priekšnieka amata, bet ne tāpēc, ka viņš slikti pildītu savus pienākumus — viņu pārcēla uz Iekšlietu ministriju par robežpolicijas vadītāju. Viņa vadībā robežpolicija tika militarizēta un pārveidota par Robežsargu brigādi. 1935.gadā Bolšteinam piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi.
Robežsardze, tāpat kā daudzas citas struktūras, jaunajā Latvijā tika veidota no nulles. Sākumā robežpolicija bija sāpju bērns. Īpaši tāpēc, ka blakus atradās Padomju Savienība un pār šo robežu notika nemitīga staigāšana — kontrabanda, spiegi. Kadru mainība robežpolicijā bija liela. 20.gados tur darbā pieņēma lielākoties vietējos iedzīvotājus, un tiem bieži bija savas intereses. "Manuprāt, robežsardzes vadībai Bolšteins tika izvēlēts tā paša iemesla dēļ, kādēļ viņam uzticēja aizsargus — organizācijas sakārtošanai," domā V.Ščerbinskis.
Pirms aiziešanas no dzīves Bolšteins uzrakstīja trīs vēstules — mātei, savas saimniecības rentniekam un priekšniecībai. Visās pamatdoma ir viena: "Es biju pie Latvijas šūpuļa un negribu būt pie Latvijas kapa." Līdzās goda jautājumam par pašnāvību Bolšteinam acīmredzot lika izšķirties tas, ka viņš saprata, kas viņu sagaida, un nevēlējās nodot savus cilvēkus. Robežsargu vadītāja rīcībā bija ļoti plaša izlūkdienesta informācija, kuras izpaušana varētu apdraudēt citu dzīvības. "Šodien mēs nevaram restaurēt gandrīz neviena Latvijas izlūkdienesta aģenta segvārdu un īsto vārdu, jo dokumenti ir iznīcināti," stāsta V.Ščerbinskis.
Bolšteins nebija vienīgais no augstām amatpersonām, kas izvēlējās nāvi padomju kalpības vietā, taču pirmais. 1940.gada 24.jūlijā tādu pašu soli spēra armijas izlūkdienesta priekšnieks Fricis Celmiņš.
Vēsturniekiem netīk spekulēt ar to, kas "varēja būt bijis", bet nepretošanās atviegloja Latvijas okupāciju, pieļauj V.Ščerbinskis: "Tie, kas pretojoties būtu krituši, tik un tā tika nošauti. Iznīcināja policijas, armijas, robežsardzes vadību, 1941.gadā un 1949.gadā nāca masu represijas. Padošanās radīja psiholoģisku traumu cilvēkos, kas bija zvērējuši kalpot Latvijai un dzīvojuši ar tādu domu kā Bolšteins." Spriežot pēc tā, kā Bolšteins reaģēja uz Latvijas okupāciju, var pieļaut, ka viņš būtu bijis pretošanās atbalstītājs. Tomēr tāda pavēle netika dota. (Informāciajs avots - http://vip.latnet.lv/lpra/bolsteins.htm )
Informāciju sagatavoja:
Maija Zviedre
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes
Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un
sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste,
tālr. 67075740, e-pasts: maija.zviedre@rs.gov.lv