Valsts sekretāru sanāksmē
Valsts sekretāru sanāksmē
Likumprojekts „Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijā” un grozījumi Imigrācijas likumā un Sociālo pakalpojumu likumā nosaka kārtību un nosacījumus, kādā Latvijā ārzemniekiem – cilvēku tirdzniecības upuriem piešķir nogaidīšanas periodu, termiņuzturēšanās atļauju, kā arī kārtību, kādā šīs personas var saņemt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Likumprojekts nosaka, ka Latvijā nonākušam ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un likumā noteiktajā kārtībā ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, tiek piešķirts 30 dienu nogaidīšanas periods, lai viņš varētu pieņemt
Grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka ārzemniekam – cilvēku tirdzniecības upurim – nogaidīšanas perioda laikā ir tiesības uzturēties Latvijā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas.
Ja upuris nogaidīšanas perioda laikā izteiks gatavību sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm, kompetentā iestāde varēs pieprasīt viņam izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem. Nepieciešamības gadījumā atļauju varēs pagarināt.
Laikā, kad tiek izskatīts
Nogaidīšanas periodu kompetentā iestāde varēs pārtraukt, ja tiks konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas atjaunojis sakarus ar personām, kas izdarījušas darbības, kas ir saistītas ar cilvēku tirdzniecību; būs pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai; būs pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris, uzturoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.
Savukārt termiņuzturēšanās atļauju upurim varēs anulēt, ja tiks konstatēts, ka upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas atjaunojis sakarus ar personām, kas izdarījušas darbības, kas ir saistītas ar cilvēku tirdzniecību; kompetentā valsts iestāde uzskata, ka sadarbība no cilvēku tirdzniecības upura puses ir krāpnieciskā vai arī, ka šīs personas sūdzības ir krāpnieciskās vai nepatiesas; kompetentajai valsts iestādei ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai; upuris pārtrauc sadarbību ar kompetento valsts iestādi vai kompetentā valsts iestāde pieņem