Sanāksme par pašvaldību lomu nacionālajā starpinstitūciju koordinēšanas cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos mehānismā

30.09.2016

2016.gada 23.septembrī Iekšlietu ministrijā notika projekta STROM II “Stiprinot pašvaldību lomu darbam cīņā ar cilvēku tirdzniecību” nacionālā starpinstitūciju sanāksme, kurās laikā notika diskusijas par pašvaldību lomu nacionālajā starpinstitūciju koordinēšanas mehānismā un iespējām stiprināt pašvaldību iesaisti valsts politikas cilvēku tirdzniecības novēršanai veidošanā, nodrošinot palīdzību un atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem un veicot preventīvās aktivitātes.


Ar līdzšinējo pieredzi, praksi, izaicinājumiem starpinstitūciju sadarbības cilvēku tirdzniecības novēršanas koordinēšanā un īstenošanā pašvaldību līmenī informēja pārstāvji no Rīgas, Liepājas un Valmieras pilsētu pašvaldībām.

Aldis Strapcāns, Rīgas domes Labklājības departaments “Cilvēku tirdzniecības novēršana Rīgas pilsētas pašvaldībā”

Rīgas domes Labklājības departaments nodrošina preventīvo pasākumu plānošanu un organizēšanu, starpinstitūciju sadarbības koordinēšanu un uzraudzību, informācijas apkopošanu un analīzi. Kopš 2010.gada katru Rīgas domes Labklājības departamentam no Rīgas sabiedriskās kārtības uzturēšanas fonda tiek piešķirt finansējums, lai īstenotu preventīva rakstura pasākumus cilvēku tirdzniecības mazināšanai: organizētas mācības speciālistiem par cilvēku tirdzniecības problemātiku, riskiem un to novēršanu. Laika posmā no 2010.gada līdz 2015.gadam izglītoti 487 pašvaldības darbinieki, 2016.gadā plānots izglītot 100 darbiniekus. Šajās mācībās tiek akcentēta speciālistu loma cilvēku tirdzniecības novēršanā, pilnveidojot prasmes atpazīt iespējamos upurus un riskus, kas ir pirmais solis, lai cietusī persona varētu saņemt sociālo, psiholoģisko un juridisko palīdzību, kā arī parādot, kādas cilvēku tirdzniecības formas ir identificētas un kā tās var atpazīt. Tādējādi tiek panākts, ka personām, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības, tiek sniegti kvalitatīvi sociālā darba speciālistu pakalpojumi. Ik gadu tiek drukāti un izplatīti bukleti “Cilvēku tirdzniecības novēršana”, pateicoties kuriem sabiedrībai palielinās iespējas iegūt informāciju par cilvēku tirdzniecības riskiem, samazinās risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri. Bukleti tiek izplatīti sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, Nodarbinātības valsts aģentūrā, skolās un citās sadarbības institūcijās.

Brigita Dreiže, Liepājas pilsētas domes Sabiedrības līdzdalības un veselības veicināšanas nodaļas sabiedrības pārvaldes speciāliste, STROM II Liepājas pašvaldības darba grupas vadītāja “Liepāja – starpinstitucionālā sadarbība cilvēktirdzniecības novēršanai”

Liepājā darbojas starpinstitūciju cilvēku tirdzniecības novēršanas darba grupa, kurai nav juridiska statusa. Darba grupa tika izveidota 2003.gadā projekta “Cilvēku tirdzniecības novēršana, izmeklēšana un upuru repatriācija” (International Organization for Adolescents /ASV/ sadarbībā ar Cross-Sektor Solutions, LLC /ASV/ un Latvijas Jaunatnes Veselības centra Padome) ietvaros. Darba grupu veido starpprofesionāļu komanda, kurā darbojas: Liepājas pilsētas virsprokurors, grupas vadītājs; Liepājas pilsētas domes pārstāvis, grupas koordinators; Pašvaldības policijas nepilngadīgo lietu nodaļas inspektore; Valsts policijas pārstāvis; Kriminālpolicijas pārstāvis; Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes imigrācijas dienesta pārstāvis; Kurzemes apgabaltiesas tiesnese; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieks; Nodarbinātības valsts aģentūras EURES nodaļas speciālistes; Bāriņtiesas vadītāja; Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības nodaļas speciāliste; Liepājas sociālā dienesta speciālisti (Liepājas Universitātes lektori); pilsētas laikraksta «Kurzemes vārds» žurnāliste. Starpprofesionāļu komandas funkcionējošā loma: uzticības veidošanās profesionāļu starpā, tiešas komunikācijas esamība starp citu institūciju speciālistiem, dažādie skatījumi uz cilvēku tirdzniecības problēmu caur komandas locekļu padziļinātām zināšanām un ieskatiem problēmā, paplašinās problēmas risināšanas alternatīvas. Kā galvenie ieguvumi no šādas starpinstitūciju sadarbības grupas tika minēti: uzticība tiesībsargājošām iestādēm, kas tiek novadīta līdz klientam, iespēja balstīties uz to, ka starpprofesionāļu komandai ir liela loma kā funkcionējošai vienībai, savstarpējās sadarbības prakse, piederības sajūta problēmas risināšanai grupā.

Iveta Sokola-Sokolova, Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja, STROM II Valmieras pašvaldības darba grupas vadītāja “Pieredze cilvēktirdzniecības jomā Valmierā”


Valmieras pašvaldībā starpinstitūciju sadarbība tiek īstenota, iesaistot pašvaldības iestādes (Bāriņtiesa, Sociālo lietu pārvalde, Pašvaldības policija), valsts iestādes (Valsts policija, NVA, Probācijas dienesta Valmieras nodaļa u.c.), nevalstiskās organizācijas (biedrība «Patvērums «Drošā māja»», nodibinājums «Centrs Valdardze», nodibinājums «Valmieras novada fonds» u.c.), ārstniecības personas un iestādes (ģimenes ārsti, speciālisti, SIA «Vidzemes slimnīca») un izglītības iestādes. Kā būtiskākie ierobežojošie faktori darbā attiecībā cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumiem tika norādīti: zināšanu trūkums tieši upuru identificēšanas jomā, konkrēta rīcības modeļa neesamība, pašvaldībā nav koordinators šai jomā, atbalsta mehānisma neesamība. Valmieras pašvaldība ir apliecinājusi gatavību pieņemt jaunos izaicinājumus projekta īstenošanas ietvaros un nodrošināt starpinstitūciju darba grupas izveidošanu, nosakot koordinatoru šajā jomā, starpinstitūciju sadarbības rīcības plāna izstrādi, vietējo nevalstisko organizāciju iesaistīšanu atbalsta tīkla veidošanā, cilvēku tirdzniecības novēršanas informatīvo kampaņu organizēšanu pašvaldībā, kā arī apkārtējo novadu iesaistīšanas starpinstitūciju sadarbības mehānismā iespēju izvērtēšanu.

Apkopojot dažādu valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus par izpratni par starpinstitūciju sadarbību, rodas pārliecība, ka Latvijā ir skaidra izpratne par starpinstitūciju sadarbības jēgu, saturu un nozīmi cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā. Starpinstitūciju sadarbība ir savas lomas apzināšanās, tajā pašā laikā redzēt un darīt vairāk, nekā noteikts iestādes reglamentā, proti, nevis nedarīt, jo tas nav noteikts iestādes reglamentā, bet gan izmantot iestādes kompetenci, lai darītu vairāk; lai būtu veiksmīga sadarbība, ir jābūt uzticībai sadarbības partneriem, būt atvērtiem un atsaucīgiem, starpinstitūcijas sadarbības ietvaros visiem partneriem ir jāpārzina visu partneru kompetences, lai sadarbības mērķis vienmēr būtu cilvēks, kurām nepieciešama palīdzība, lai cilvēks nepazustu šajā sistēmā; jābūt daudznozaru un daudzlīmeņu starpinstitūciju sadarbībai, kuras kopējie pūliņi ir orientēti uz mērķi, lai palīdzētu cilvēkam neiekļūt cilvēku tirdzniecības lamatās, un, ja tas ir noticis, palīdzēt izkļūt no tām un nodrošināt, lai tas vairs nekad neatkārtojas. Starpinstitūciju sadarbība tēlaini tika salīdzināta ar lapu koku, kura lapas, lielākas un mazākas, viena otru nosedz tik cieši, ka lietus laikā apkašā stāvošo pasargā no samirkšanas, taču, ja starp šīm lapām paliek kāds caurums, samirkšana ir neizbēgama - ja kāda no sadarbības institūcijām neizpilda savas funkcijas cilvēku tirdzniecības gadījuma risināšanā, tad sekas ir, ka netiek pilnībā nodrošinātas cilvēku tirdzniecības upura vajadzības, aizsardzība un interešu ievērošana.

Projekta STROM II Latvijā koordinatore Lāsma Stabiņa atzina, ka efektīva informācijas koordinēšanas un sadarbības mehānisma, kas nodrošinātu veiksmīgas sadarbības izveidošanu starp nacionālo un pašvaldību līmeni, izveidošanu apgrūtina detalizētais administratīvo teritoriju sadalījums Latvijā – 110 novadu pašvaldības un 9 lielo pilsētu pašvaldības. Kā labās prakses piemēru minēja Polijā ieveidoto sadarbības koordinēšanas mehānismu – Polijas 16 vojevodistēs (administratīvās teritorijas valstī) ir izveidotas cilvēku tirdzniecības jautājumu koordinēšanas vienības reģionālo biroju ietvaros, kuras nodrošina regulāru informācijas apmaiņu, sadarbību un konsultēšanos ar Polijas Iekšlietu un administrācijas ministriju, kas atbildīga par valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanas koordinēšanu.

Sanāksmes noslēgumā tika secināts, ka, īstenojot Latvijas valsts politikas plānošanas dokumentu cilvēku tirdzniecības novēršanai, kura pamata mērķis ir cilvēku tirdzniecības novēršana, cilvēku tirdzniecības upuru efektīva identificēšana, sociālās rehabilitācijas, atbalsta un aizsardzības pasākumu nodrošināšana upuriem, cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšana un vainīgo personu saukšana pie atbildības, pašvaldībām ir būtiska loma kopīgā šo uzdevumu izpildē. Taču, ņemot vērā pašvaldību autonomiju, to, ka pašvaldībām nav ar likumu noteikta funkcija veikt preventīvās aktivitātes cilvēku tirdzniecības mazināšanai un nodrošināt palīdzību un atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī šādas funkcijas veikšanai nav piešķirts finansējums, arī turpmāk pašvaldības tiks uzrunātas izvērtēt iespējas iesaistīties cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas aktivitātēs, izvērtēt situāciju pašvaldību teritorijās par iespējamu cilvēku ekspluatācijas esamību, īstenot izglītojošas un informatīvas aktivitātes speciālistiem un pašvaldības iedzīvotājiem. Savukārt aktuālās informācijas par dažādiem cilvēku tirdzniecības jautājumiem apmaiņu ar pašvaldībām Iekšlietu ministrija īstenos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu.

Plašāka informācija un foto no pasākuma šeit.

Informāciju sagatavoja un publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674
 


Atpakaļ